Skolās un pat bērnudārzos pastiprināta uzmanība patlaban tiek pievērsta disciplīnas jautājumiem. Un katrs pedagogs un psihologs reklamē sevi un savas metodes tā, it kā tieši tās būtu visvajadzīgākās bērna turpmākajai laimei. Ko tik mēs nemācām saviem bērniem un ko tik mēs nemācāmies paši...
Tomēr nenāktu par skādi visā šajā priekšlikumu haosā ieviest precīzu un stingru sistēmu. Lai ko tu arī nemācītu bērnam: matemātiku, izšūšanu, mākslu vai jebko citu, visa dzīves pieredzes dažādība ir saistīta ar četru pamatprasmju apgūšanu, norāda psihologi portālā "Live&Learn". Tieši šo četru pamatprasmju esamība mums visiem sniedz iespēju dzīvot kopumā ...
Tāpēc – iepazīsties ar tām pamatprasmēm, ko nosauc speciālisti, un tikai pēc tam pieraksti bērnu karatē treniņos, pelmeņu lipināšanas kursos vai otrās svešvalodas apguves nodarbībās. Iespējams, dzenoties pēc bērna nodarbību dažādības un daudzuma, tu esi palaidis garām kaut ko svarīgu...
Lūk, te būs šīs četras pamatprasmes:
- Prasme saprast personīgās vajadzības;
- Prasme novērtēt apstākļus, kādos cilvēks realizēs personīgās vajadzības;
- Prasme izvēlēties adekvātus līdzekļus mērķu sasniegšanai;
- Prasme izprast problēmu veidošanās un risināšanas vispārīgos principus.
Palūko! Pirmie trīs punkti ir tīrā psiholoģija Un tikai pēdējais, – ceturtais ir kaut kā saistīts ar skolu un izglītības programmu. Kā norāda psihologi, no šī izriet, ka skola pamatā nodarbojas tikai ar vienu no četrām pamatprasmēm, kas patiesībā cilvēkam nepieciešamas izdzīvošanai. Vai kaķu mamma tā rīkotos, izglītojot savus kaķēnus, lai viņus palaistu lielajā dzīvē bez lielākās daļas nepieciešamo prasmju?!
Bet tagad vajadzētu tikt skaidrībā par šo ceturto prasmi – izprast problēmu veidošanas un risināšanas vispārīgos principus.
Jā, tas ir tieši tas, ko mēs iedomājamies iederamies zem vārda "izglītība". Tā ir smadzeņu kreisās puslodes aktivitātes attīstība, tā ir domāšanas spējas veidošana ... Tā ir racionalitāte, kuru cilvēce uzvarēja evolūcijas gaitā.
Bet vai to māca skolā? Analīze, sintēze, vispārināšana, sistēmu veidošana no haosa, spēja atrast analoģijas, redzēt modeļus ...
Reiz skolā (klasiskajā ģimnāzijas izglītībā) to tiešām mācīja. Pasniedza kursā "Loģika". Un arī loģika obligāti tika iestrādāta jebkura skolas kursa pasniegšanā. Loģika bija iestrādāta botānikas mācībā (materiāla sistematizēšana), dzimtās valodas gramatikas, matemātikas ...
Tagad skola māca (vairāk vai mazāk labi) risināt problēmas:
- informātikā;
- fizikā;
- ķīmijā;
- algebrā;
- ģeometrijā...
Bet, vai skolā māca vispārīgos principus par problēmu konstruēšanu un risināšanu? Pat ar vienu ceturtdaļu dzīves pamatprasmju mācīšanu izglītības sistēma neizdodas, uzskata psihologi. Un kurš māca atlikušās trīs ceturtdaļas bagāžas, kas nepieciešama cilvēkam?
Psiholoģija māca spēju atpazīt savas vajadzības, prātīgi novērtēt apstākļus, kādos tu atrodies, un izvēlēties adekvātus līdzekļus mērķa sasniegšanai. Un vēl arī – dzīve. Taču dzīvē gūto mācību var nākties gaidīt ilgi un dažreiz pat ar nepatīkamiem, uzsistiem puniem.
"Bet psiholoģija māca ātri, un balstoties uz citu cilvēku kļūdām un ļoti humāni. Bet tā joprojām nevienam nav vajadzīga," tā secina psihologi šajā nelielajā pārdomu rakstā.
Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstus, par to, kas bērnam dzīvē būtu jāiemāca – būt labestīgam, pieklājīgam, godīgam, mīlēt sevi un līdz ar to – spēt mīlēt citus!
Mācēt sevi aizstāvēt: 10 noteikumi, kas jāiemāca bērnam
Katram bērnam dzīvē nāksies saskarties ar situācijām, kad vajadzēs aizstāvēt savas tiesības un viedokli, parādīt vīrišķību un neatlaidību. Neļaut sevi apmelot, atteikties no piedāvātā, cigaretēm vai alkohola, nesmieties kopā ar citiem par jauno klasesbiedru, aizstāvēt sevi no cita bērna agresijas izpausmēm.
Pateikties, nelamāties un citas svarīgas manieres, kas jāiemāca bērnam
Mēdz teikt, ka bērni ir savu vecāku spogulis. Ko būsi ielicis savas atvases dzīves pamatos, tas viņu balstīs visu turpmāko dzīvi. Pateikt "paldies", būt pieklājīgam, neaprunāt citus – šķietami sīkumi, taču pat tie jāiemāca bērnam, lai dienās izaugtu krietns cilvēks.
Dzīvē noderīgas frāzes, ko noteikti jāiemāca bērnam
Bērnam ir svarīgi iemācīties prasīt to, ko viņš vēlas, spēt izteikt savas jūtas un emocijas. Iemāci to viņam – palīdzi iegaumēt un praksē pielietot šīs desmit frāzes, ko apkopojis portāls interesooo.com
Psiholoģes ieteikumi, kā iedrošināt bērnus vajadzības gadījumā meklēt palīdzību
Mājas un ģimene bērnos rada drošības sajūtu, bet viss, kas ir ārpus šīs drošības saliņas, rada interesi un vēlmi iepazīt jauno. Taču bērnu izziņas kāre apvienojumā ar pieredzes trūkumu var radīt riskantas situācijas, tāpēc vecākiem būtu ieteicams regulāri pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus.
Nerādi ar pirkstiem uz cilvēkiem un astoņas citas manieres, kuras jāiemāca bērnam
Iemācīt bērnam pateikt "paldies" vai "lūdzu" ir tikai visa sākums. Labas manieres ne tikai ļauj cilvēkam izskatīties labam un pieklājīgam, bet tas norāda uz to, ka tavās interesēs ir otra cilvēka labsajūta, tā ir daļa no labas komunikācijas. Ar manierēm mēs arī nosakām uzvedību, kādu vēlētos saņemt pretī.
Bērni-bezkauņas: kā mācīt būt pieklājīgam un cienīt citus
Jo vecāki kļūst bērni, jo vairāk viņi tiecas pārbaudīt pieļaujamā robežas: piemēram, strīdoties ar pieaugušajiem vai apzināti traucējot mācību stundas. Ko darīt, ja tavs bērns uzskata sevi par visgudrāko no visiem un neatzīst nekādas autoritātes? Vai pastāv alternatīva audzinoša rakstura sarunām?
10 lietas, kuras pusaudžiem jāprot paveikt patstāvīgi
Lai vecākiem būtu iespējami mazāk kreņķu tad, kad bērns sasniedzis pusaudža vecumu, mācīt dzīvi jāsāk jau no mazotnes – gan pieradināt pie kārtības, gan audzināt bērnā morāles principus. Un tad, kad bērns jau būs kļuvis par pusaudzi, viņš spēs būt patstāvīgāks, atvieglojot dzīvi visai ģimenei.
12 dzīves pamatprasmes, kas bērnam jāiemāca līdz vidusskolai
Vecāki mīl savus bērnus tik ļoti, ka vēlas tos pasargāt no visa un veidot tos par ideāliem un laimīgiem cilvēkiem. Diemžēl pārāk ļoti auklējoties ar saviem bērniem, var nodarīt tiem lielāku ļaunumu nekā labumu, atstājot savus bērnus nesagatavotus lielajai pasaulei.
Kritiskā domāšana, jaunrade un radošums – bērnam nepieciešamās prasmes izcilas karjeras veidošanai nākotnē
Vai spēj iedomāties, ka 65 procenti no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk mācības skolā, nākotnē strādās profesijās, kādas šobrīd nemaz vēl neeksistē? Tā ir neizbēgama realitāte, kurai jāgatavojas arī Latvijā. Kas vecākiem būtu jāzina par jaunajiem spēles noteikumiem, lai palīdzētu saviem bērniem veidot veiksmīgu karjeru? Kuras ir šīs jaunās prasmes, kas jau tuvā nākotnē noteiks būtisko atšķirību starp vienkārši labu speciālistu kādā šaurā nozarē un izcilu augstas klases profesionāli?
Padomi vecākiem: kā izaudzināt spēcīgu personību, nevis cilvēku ar upura sindromu
Bieži vien pārmērīga mīlestība un vecāku rūpes noved pie tā, ka viņi netīšām piespiež bērnu zemapziņā izvēlēties upura lomu. Un pēc tam, jau pieaugušo dzīvē, šie te paši bērni pastāvīgi žēlojas par dzīves apstākļiem un apkārtējiem cilvēkiem, nespēj izveidot veselīgas attiecības, bet jebkurā situācijā meklē iemeslu, lai ciestu.
'Mammu, es pats!': 10 veidi, kā bērnam ierādīt pašapkalpošanās prasmes
Par sevi pārliecināts, patstāvīgs un priecē ar labu uzvedību... Vienkārši ideāls bērns! Panākt to nemaz nav tik grūti. Galvenais – laikus sākt viņu mācīt apgūt pamatprasmes: rīkoties ar galda piederumiem, patstāvīgi apģērbties, sakārtot savas rotaļlietas.
