Četri iemesli, kādēļ ir vērts bērnā radīt interesi par mākslu
Foto: Shutterstock

Izplatītās frāzes par to, ka bērnos jāveicina patikšana pret mākslu, rada garlaicību. Taču iepazīstināšana ar glezniecību un grafiku var sniegt reālu labumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pedagoģe Natālija Hacela portālā "Parents" skaidro iemeslus, kādēļ ir vērts bērnu jau no mazām dienām radināt pie mākslas baudīšanas. Ja tev ir šaubas, vai nepieciešams bērnu iepazīstināt ar mākslas pasauli – vest uz muzejiem, iegādāties grāmatas ar šedevru reprodukcijām, tad zini, tas nebūs veltīgi. Mākslas iepazīšana sniedz ļoti efektīvas prasmes un zināšanas.

Veidojas estētiskā gaume

Tas ir svarīgi gan meitenēm, gan zēniem. Bērni ir kā sūklis, iesūcot sevī visu, ko runā apkārtējie, ieskaitot arī to, kā vecāki no estētiskā viedokļa komentē vienus vai citus objektus. Tavs vērtējums par vienu vai citu gleznu (muzejā, izstādē, pie sevis mājās vai esot ciemos) – vienmēr būs ne tikai tavu zināšanu atspoguļojums, bet arī tava estētiskā pieredze. Tāpēc vienā ģimenē reakcija uz kādu konkrētu darbu būs: "Jā, es arī tā prastu!", bet citā tiks apspriests pielietotās krāsu paletes efekts, formas, faktūras un noskaņojums. Tās ir pavisam dažādas uztveres. Ir vērts atcerēties, ka bērni no vecākiem pārņem gaumi un dzird visu, ko viņi runā, norāda pedagoģe.

Bērnībā estētiskās gaumes veidošanās pilnībā ir atkarīga no pieaugušo izteiktajiem vērtējumiem. "Paskat, cik skaista kleita!", "Cik skaists saulriets!", "Palūko, cik skaistas margrietiņas!", "Skat, cik interesanta glezna! " utt. Kad bērns pierod apkārtējā pasaulē saskatīt visu skaisto, šī prasme būs viens no prieka avotiem viņam tagad un nākotnē.

Attīsta empātiju

Empātija ir spēja saprast citu cilvēku emocijas. Runa nav par līdzijušanu un līdzpārdzīvošanu, bet tieši par precīzu, skaidru to jūtu izpratni, kuras piedzīvo cits cilvēks. Kad mazs bērns citam atņem rotaļlietu un vienaldzīgi skatās uz "cietušās" puses lietajām asarām – šī tieši ir empātijas trūkuma pilnīga izpausme. Gada un divu gadu vecumā šāda uzvedība vēl tiek uzskatīta par normu. Bērnam vēl nepiemīt prasme izprast emocijas. Bet, kad kaut kas līdzīgs notiek piecu sešu gadu vecumā – tā jau ir vecāku nolaidība. Un runa nav par to, ka bērns būtu cietsirdīgs (tas tieši ir visai tālu no tā).

Kā attīstīt empātiju ar mākslas palīdzību? Kopā ar bērnu izpētiet gleznas, kurās attēloti cilvēki. Apspriediet, kāds ir viņu noskaņojums: "Bet kāpēc tu tā domā?", "Kā cilvēki, kas atainoti gleznā, viens pret otru izturas (mīl, baidās, neieredz utt.)" Kāpēc tu tā domā?" Tādi jautājumi bērnam palīdz pievērst uzmanību ne tikai atainotajiem objektiem (cilvēkiem), bet arī tam, ka starp viņiem ir arī kaut kādas attiecības. Gan pēc mīmikas, gan pozām un citām netiešām pazīmēm ir iespējams "nolasīt" cilvēku attiecības un emocijas. Kā rāda prakse, pat trīs gadus vecs bērns ir spējīgs atbildēt uz šādiem jautājumiem un saprast gleznu šādā līmenī.

Ja uz empātiju raugās no praktiska skatpunkta, tālākā nākotnē šī prasme noteikti noderēs. Kā norāda pedagoģe, prasme "nolasīt" emocijas ir ļoti vērtīga īpašība komunikācijā ar citiem cilvēkiem, karjeras veidošanā, īpaši, ja profesija ir saistīta ar kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem.

  • Savukārt šajā rakstā atradīsi padomus, kā veicināt draudzību starp bērnu un grāmatu pasauli.

Iepazīstina ar apkārtējo pasauli

Ne visiem un ne vienmēr ir iespēja bērnam parādīt ikvienu pasaules stūrīti. Ak, pat ne visi pilsētās dzīvojošie bērni zina, kā "aug maizīte". Ir taču televīzija un internets. Bet vai vienmēr vecāki un viņu zinātkārais bērns to izmanto kā līdzekli derīgas informācijas iegūšanai?

Bet ir arī mākslas darbi, kuri tāpat ir objektīvās pasaules zināšanu avots – reālās vai izdomātās. Katra glezna ir iemesls, lai taptu kaut neliels stāstiņš, un šo pieredzi jānodod bērnam. Vai arī, lai pārbaudītu bērna iegūto pieredzi, jāuzdod jautājumi: "Kas attēlots šajā gleznā?", "Bet kā mēdz būt patiesībā?"

Trenē domāšanu, novērošanas spējas

No vienas puses, mazs bērns gleznas, kas ir viņa mājās, uztver kā interjera elementu – gluži kā dīvānu, skapi, galdu. No otras – audekls kļūst par dabisku mājas atribūtu. Vēlāk var un vajag pastāstīt par mājās esošo gleznu autoriem. Bērns uzzinās, ka eksistē tāda profesija kā mākslinieks, ka šāds darbs (glezna) visā pasaulē ir tikai viena vienīga, vairs citu tādu nav.

Skolas vecuma bērnam jau var piedāvāt piemeklēt informāciju internetā par šiem māksliniekiem. Atrast viņu fotogrāfijas ("Interesanti gan, kā izskatās cilvēks, kurš šo uzgleznojis?") un citus šī meistara darbus. Kopīgi paskatieties, kas ir kopīgs visām šī autora gleznām (tādā veidā bērns mācās saredzēt stilu). Ja runa ir par mūsdienu mākslinieku – var aiziet ar ģimeni uz kādu no viņa izstādēm. Ja mākslinieka gleznas ir izvietotas muzejā, ir vērts to apmeklēt un pastāstīt bērnam par to, ka dažas "mūsu" mākslinieka gleznas atrodas šajā muzejā. Kopumā – māci atšķirt gleznu no dīvāna, mākslu no interjera!

Protams, lieliski, ja ģimenē ir tādas finanšu iespējas, lai iegādātos gleznas (bet galvenais – vēlme pēc garīgu lietu baudīšanas), taču tas ir dārgs prieks. Ko darīt ģimenēm, kurām nav pa kabatai šādu mākslas darbu iegāde? Ejiet ar bērniem uz muzejiem, izstādēm! Pat ar vismazākajiem bērniem! Tas ir pieejams un lielisks veids, kā bērnā attīstīt novērošanas spējas, un arī jūsējās!

Tags

Bērnu audzināšana Bērndārznieka aktivitātes Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form