Foto: Shutterstock
Divus gadus un divus gadus un trīs mēnešus vecs mazulis jau spēj saprast diezgan garus un komplicētus teikumus. Viņa aizvien pieaugošās zināšanas par notikumu secību ikdienā un jēdzienu kategorijām nodrošina, ka šis process notiek vēl ātrāk un produktīvāk.

Palūkosim, kādai būtu jābūt divus līdz divarpus gadus veca mazuļa valodas attīstībai, kādas rotaļas šajā vecumā ir visieteicamākās, kādām mantām būtu jāatrodas bērna rotaļu kastē, kā arī paraudzīsimies, kas ir tās pazīmes, kas liecina – bērna attīstība nenotiek kā vajadzētu. To visu savā grāmatā "Mazais runā" apraksta logopēde Sallija Vorda.

Divus gadus veca bērna spēja aizvien apgūt jaunus jēdzienus palīdz tos viegli sasaistīt ar vārdiem, un tagad viņš saprot nozīmi arī vārdiem "lielāks", "mazāks" un pat "viens" un "daudz". Mazulis saprot jau krietni lielāku skaitu darbības vārdu, viņš var precīzi norādīt attēlos, ko dara bērni.

Ko un cik daudz runā divgadnieks

Foto: Shutterstock

Lielas izmaiņas ir manāmas arī bērna runā. Aktīvi lietoto vārdu krājums bieži vien sasniedz simts vārdus šī vecumposma sākumā un turpina pieaugt neticamā ātrumā. Daži bērni apgūst desmit jaunus vārdus katru dienu. Divu vārdu teikumi lielākoties veidoti no cilvēka vārda vai priekšmeta nosaukuma un vārda, kas apzīmē darbību, piemēram, "mamma guļ" vai "bumba pazudusi".

Interesanti, ka šajā vecumposmā mazulis bieži sarunājas pats ar sevi: viņš īsos teikumos komentē savu darbošanos rotaļu laikā. Tā ir kā vingrināšanās vārdu kombinēšanā un teikumu komplektēšanā.

Bieži vien bērns tekoši atstāsta viņu interesējošo pagātnes notikumu, bet šajā posmā visbiežāk runā par to tagadnes laikā. Piemēram, "iet parkā" var nozīmēt, ka viņš pirms kāda laika ir bijis parkā.

Mazuļa izrunātie teikumi aizvien biežāk sastāv no trim vārdiem. Bērns tos darina dažādi. Citi teikumi tiek veidoti no atsevišķiem vārdiem, piemēram, "man gribu vakariņas" vai 'lācis spert bumbu". Maza bērna runa joprojām līdzinās telegrammai, taču pāris mēnešu laikā tā noteikti mainīsies. Vārdu kārtība teikumā kļūs aizvien pareizāka, un bērns sevi sāk dēvēt par "es".

Un tagad viņš uzdod arvien vairāk jautājumu un jaunums ir populārais: "Kas tas ir?". Mazulis biežāk uzdod jautājumus, piemēram, "kur ir mamma?" vai "kas vakariņās?", lai iegūtu informāciju un uzmanību. Nesaņemot atbildi uz jautājumu, bērns tevi vilks un raustīs, lai tu saprastu viņa vēstījumu.

Vispārējā attīstība divu gadu līdz divu gadu un trīs mēnešu vecumam

Foto: Shutterstock

Mazulis prot iet uz priekšu un atmuguriski, prot staigāt pat uz pirkstgaliem. Viņš var piecelties no pozas tupus uz ceļiem bez roku palīdzības, prot diezgan veikli kāpelēt rotaļlaukumā, prot uzrāpties uz krēsla, lai paņemtu kāroto, kā arī dažreiz var nostāties uz vienas kājas. Šī lieliskā spēja pārvaldīt savu ķermeni ļauj vieglāk koncentrēties uz notiekošo un runāto, lai gan līdzsvara noturēšana un ķermeņa pārvaldīšana joprojām paņem daudz uzmanības resursu.

Bērns aizvien skaidrāk apzinās sevi kā atsevišķu personu, kā arī apjauš citu cilvēku vajadzības un jūtas. Viņam patīk apliecināt neatkarību, piemēram, ar minimālu palīdzību no pieaugušo puses patstāvīgi mazgāt rokas. Citreiz, jo īpaši, kad mazulis ir noguris vai nejūtas labi, viņš kļūst ārkārtīgi nevarīgs un atkarīgs no tevis.

Sociālā mijiedarbība ar citiem bērniem joprojām ir neliela un īslaicīga. Taču mazulis sāk izrādīt sadarbības aizmetņus: reizēm dalās ar savām rotaļlietām.

Divi gadi un trīs mēneši līdz divi gadi un seši mēneši: valodiņa šajā posmā

Foto: Shutterstock

Bērns aizvien labāk saprot uzdotos jautājumus un attiecīgi atbild uz "kur?" jautājumiem, palūkojoties nosauktās lietas virzienā vai dodoties kaut ko paņemt.

Bērna runa šajā vecuma posmā piedzīvo būtisku pavērsienu attīstībā, jo īpaši ar valodas lietojumu. Mazulis prasmīgāk ne tikai atbild uz jautājumiem, paužot savas emocijas, bet arī pats tos uzdod. Tagad viņš ar valodas palīdzību cenšas apliecināt patstāvību. Vēl kāds būtisks solis uz priekšu valodas attīstībā ir jaunu vārdu nozīmes atklāšana. Jautājums: "Kas tas?" šobrīd var attiekties ne tikai uz kādu priekšmetu, bet arī uz vārdu.

Bērns pirmo reizi sāk lietot vienkāršas gramatiskās struktūras, kas padara viņa vēstījumu daudz skaidrāku, tāpat viņš sāk lietot prievārdus un precīzāk izmantot vārdu formu. Piemēram, "negribu ēst", nevis "gribu ēst nē". Vienlaikus arī vārdu kārtība teikumā aizvien vairāk līdzinās pieauguša cilvēka runātajai valodai.

Bērns šajā vecumā uzdos vairāk jautājumu, lai noskaidrotu to, ko patiešām vēlas uzzināt. Viņš arī sāk vairāk runāt par pagātnes un nākotnes notikumiem.

Un šajā posmā bērniem joprojām ir raksturīga runas-skaņu aizvietošana, aizstājot grūtāk izrunājamas skaņas ar vienkāršākām, piemēram, "lati", nevis "rati".

Vispārējā attīstība līdz divarpus gadu vecumam

Foto: Shutterstock

Mazulis aizvien labāk spēj pārvaldīt savu ķermeni: tagad viņš prot lēkt uz abām kājām un kāpelēt rotaļlaukumā un beidzot spēj viegli un precīzi iespert pa bumbu. Bērns sāk apgūt braukšanu ar trīsriteni, tāpat viņš prot stumt rotaļlietu, stūrējot to pareizajā virzienā.

Acu-roku koordinācija strauji uzlabojas. Mazulis spēj salikt vienkāršu puzli, uzcelt torni no astoņiem klucīšiem, kā arī uzlikt skursteni no klucīšiem uzbūvētam vilcienam un izveidot tiltu no trim klucīšiem. Viņš aizvien prasmīgāk lieto zīmuli, bērns atšķir pamatkrāsas un šķiro priekšmetus pēc izmēriem (liels un mazs).

Arī socializācijas ziņā vērojama strauja attīstība. Mazulis tagad iesaistās spēlē ar otru cilvēku un bieži vēlas sadarboties. Savukārt, ja bērns kaut ko atsakās darīt, tu vari mēģināt ar viņu sarunāt.
Visticamāk, bērns tagad labprāt palīdz sakārtot mantas un cenšas pats saģērbties arī tad, ja šo un to uzvelk ačgārni. Viņš prot paēst gan ar dakšiņu, gan karotīti, prot patstāvīgi nomazgāt un nosusināt rokas, un, iespējams, patstāvīgi apmeklē vannas istabu.

Vecumposmam atbilstošākās rotaļas un spēles

Foto: Shutterstock

Šajā periodā visiecienītākās ir izzinoši pētnieciskās aktivitātes un lomu-sižeta rotaļas, kas vēlāk pārtaps par īstām lomu spēlēm. Un atceries – neļauj bērnam skatīties televīziju vai video ilgāk par pusstundu dienā, bet par to plašāk – lasi tālāk.

Kam jābūt rotaļlietu kastē

Ieteicamie papildinājumi mazuļu rotaļlietu kastei iedalāmi šādās kategorijās: rotaļlietas, kas palīdz izzināt pasauli, un tādas, kas noder lomu-sižetu spēlēm. Tāpat kā citos vecumposmos, arī tagad mazulis var pārsteigt tevi ar jaunu pieeju rotaļlietu izmantošanā.

Izzinoši pētnieciskās rotaļas:

  • Dažāda izmēra un dažādu krāsu papīrs;
  • Krāsas un otas;
  • Krītiņi;
  • Plastmasas šķēres;
  • Trīsritenis;
  • Attēlu loto
  • Jaunas puzles
  • Vairāk dažādu trauciņu un kārbiņu.

Lomu-sižeta spēles

  • Kases aparāts un nauda;
  • Plīts
  • Vairāki darba rīki dārzam vai mājas solim.

Grāmatplaukts: turpini ik vakaru kopīgi lasīt un pētīt grāmatas. Nekas neveicinās lasītprasmi labāk par šo ieradumu, pārliecināta ir logopēde. Tomēr, lai ko tu darītu, nekādā gadījumā necenties bērnu šajā vecumā mācīt lasīt. Šobrīd vissvarīgākais ir patīkama laika pavadīšana divatā, ievadot mazuli burvīgajā grāmatu pasaulē.

Īsi par televīziju un video

  • Skaties televīziju kopā ar bērnu, lai vari apspriest redzēto;
  • Joprojām ir svarīgi nejaukt bērnam prātu ar fantāzijas pasauli – lidojošiem vilcieniem vai runājošiem dzīvniekiem: viņam daudz būtiskāk ir gūt izpratni par reālās pasaules darbības principiem.

Kad jāsāk satraukties

Foto: PantherMedia/Scanpix

Mazulim, sasniedzot divarpus gadu vecumu, vajadzētu:
  • Lietot saziņā vismaz 200 vai vairāk vārdu;
  • Sarunāties ar sevi par tobrīd notiekošo (komentēt sevi un savas darbības);
  • Uzdot jautājumus, kas sākas ar "kas?" un "kur?";
  • Savienot jēgpilni trīs vārdus;
  • Attiecināt uz sevi vietniekvārdus "es" un "man".

Kad uztraukums ir pamatots

Ja māc raizes par bērnu, bet satraukuma iemesls šeit nav minēts, lieki nekavējies un ved viņu pie speciālista vai ģimenes ārsta iespējami ātrāk. Turpmāk uzskaitīti apstākļi, ar kuriem sastopoties būtu vēlams bērnu parādīt speciālistam, lai viņš novērtētu mazuļa attīstību.

Divarpus gadu vecumā būtu ieteicams doties pie speciālista, ja:

  • Mazuļa runāto vārdu krājums nepaplašinās;
  • Bērns pārsvarā runā tikai atsevišķus vārdus, nevis sasaista tos pa diviem vai trim;
  • Bieži nespēj saprast bērna teikto;
  • Šķiet, ka mazulis nevēlas tevis iesaistīšanos rotaļā;
  • Nekas neliecina, ka viņa rotaļās ir lomu-sižeta vai atdarināšanas elementi;
  • Šķiet, ka bērns tevi saprot tikai tad, ja runā ļoti vienkāršos teikumos;
  • Mazulis lielākoties spēj noturēt uzmanību tikai uz neilgu laiku.

Raksta tapšanā izmantota Dr. sallijas Vordas grāmata "Mazais runā" (Zvaigzne ABC).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!