Iespējams, virsrakstā uzdotais delikātais jautājums lielākajai daļai šķitīs dīvains, tomēr tas ir aktuāls. Saistībā ar kādu diskusiju "Cālis" forumā, ko atradīsi šeit, taujājām pēc padoma ārstam – ir vai nav vecākiem jāuztraucas par sava mazā, topošā "vīrieša lepnuma" izmēriem?
Kā uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģe, pediatre Natālija Bozotova, zēnu dzimumorgānu lielumam nav stingri definētas normas. Dzimumlocekļa garums jaundzimušiem zēniem variē starp 2,4 cm un 5,5 cm, vidēji 4 cm. Gandrīz visiem zēniem (90 procentos gadījumu un vairāk) pēc dzimšanas novēro fizioloģisku fimozi – stāvokli, kad priekšādiņu apsedz dzimumlocekļa galviņu un to nav iespējams atvilkt. 90 procentos procentos gadījumu fizioloģiskā fimoze dabiski atrisinās līdz trīs gadu vecumam.
Dzimumloceklis līdz 10-11 gadu vecumam (prepubertāte un pubertāte) aug ļoti lēnu un prepubertātes vecumā sasniedz aptuveni 6 cm garumu.
Intensīvais peņa augšanas periods sākas 11-12 gadu vecumā un maksimālais lielums parasti sasniegts 17-18 gadu vecumā: neereģētā stāvoklī, pēc dažādiem literatūras datiem, dzimumlocekļa izmērs ir ļoti variabls - no 10 līdz 15 cm, tās atkarīgs no vairākiem faktoriem - auguma, svara, ķermeņa uzbūves. Piemēram, uroloģijā ir termins "apslēpts dzimumloceklis" – situācija, kad penis izskatās īsāks palielinātas ķermeņa masas dēļ. Parasti tas tiek novērots apaļīgiem puišiem ar izteiktu tauku kārtu virs kaunuma kaula, kur burtiski arī "slēpjas" dzimumloceklis. Skaidrs, ka iedzimtībai arī ir liela loma, kā arī tam, ka dzimumlocekļa izmēru anomāliju iemesli var būt arī medicīniskas dabas (uroloģiskās, endokrinoloģiskās utt.), skaidro ārste.
Pubertātes laikā palielinās peņa apkārtmērs un veidojas līkumi – ne visiem vīriešiem dzimumorgāns ir ideāli taisns un neliels līkums pa labi vai pa kreisi arī ir normas variants, norāda Natālija Bozotova.
Dzimumlocekļa lielumam nav nekāda sakara ar funkciju kvalitāti, tas drīzāk ir gaumes, tehnikas un pāra seksuālās harmonijas jautājums, protams, jau pietiekami pieaugušā vecumā.
Jebkurā gadījumā, ja bērna vecākiem rodas jautājumi par dzimumorgānu ārējo izskatu, labāk vērsties ar jautājumiem pie speciālistiem. Sākt var ar ģimenes ārstu, kurš vajadzības gadījumā nosūtīs pie bērnu ķirurga, urologa vai endokriniologa.
