Foto: Shutterstock
Vecāki ir tie, kas ar savu darbu, rīcību un pateikto rāda piemēru bērniem. Turklāt ik dienas nākas nodot arī svarīgo informāciju un pamācības, lai bērni augtu patstāvīgi, droši un laimīgi. Viņi vienmēr klausās un vispaliekošāko piemēru gūst tieši klausoties un skatoties – un to katram vecākam vajadzētu izmantot par labu sev. Tāpat kā jāpārzina frāzes, ko teikt bērniem, tā arī tēviem jāpadomā par to, kā ar savas rīcības piemēriem viņi atstās iespaidu uz saviem dēliem.

Ja bērni netieši noklausās un dzird, kā kāda persona savstarpēji komunicē un sadarbojas ar citu, tiek gūts priekšstats, kā rīkoties dažādās situācijās. Tēti var būt atklātāki savās darbībās, sakāmajā un domu gājienā, lai palīdzētu un stimulētu savu bērnu emocionālo inteliģenci, emociju regulēšanas prasmes un vispārējās komunikācijas un saskarsmes prasmes ar citiem cilvēkiem. Tas ir svarīgi, lai bērns prastu atvainoties, izrādītu savus talantus, paustu jūtas, parādītu savu ievainojamību, veidotu draudzīgas attiecības ar citiem, kā arī uzņemtos vainu.

"Bērni nezina, kas notiek tavā galvā," norāda Džefs Bostiks, bērnu psihiatrs, vietnei "Fatherly". Ik pa laikam vajag bērnam radīt ieskatu, kas notiek pieaugušā prātā, lai aizlāpītu nezināmā caurumus, – pateikt skaļi to, ko parasti nodomājam savā prātā. Jo īpaši svarīgi tas ir, audzinot zēnus, kuriem nereti tiek radīts nepareizs priekšstats, ka ievainojamība jeb vārīgums ir negatīva iezīme. Zēniem ir jādzird, jo īpaši no tēva, kā rīkoties dažādās situācijās un virpināt rīcības plānu, lai to praktiski izmantotu vēlāk paši. Iedvesmojoties no vietnes "Fatherly", piedāvājam ieskatu deviņās lietās jeb rīcībās, ko skaļi izteikt dēla priekšā, lai tēvi sniegtu labu piemēru!

Labi vārdi par savu partneri

Teikt dēla priekšā vārdus "es tevi mīlu" sievai, protams, ir svarīgi, bet ar to vien reizēm nav gana. Dod piemērus tam, kāpēc tu savu partneri mīli. Piemēram, kad gaidāms tālāks izbrauciens, vari bērnam sacīt: "Mamma uzpildīja mums ūdens pudeles. Viņa vienmēr domā divus soļus uz priekšu. Viņa ir lieliska!" Vai, spēlējot ģimeniskas spēles, atrodi brīdi, lai paslavētu sievu par viņas prasmēm bērna priekšā. Kā norāda bērnu psihoterapeits Bostiks – tas dēlā atstās vēstījumu, ka tēta dzīve kopā ar mammu ir daudz labāka. Taču nevajag arī pārspīlēt – tēvam ir jānodod dēlam vēstījums, ka mamma nav tikai trausla un gādīga būtne, bet vienlīdzīga jūsu attiecībās.

Kļūdu atzīšana un problēmu risināšanas domu gājiens

Nereti dzīvē mēdz būt tā, ka kaut kas nenotiek pēc plāna, – velosipēda riepa iztukšojusies, mājās aizmirsts maks vai vēl kāda liksta. Pat ja tādos brīžos gribas pateikt kādu stingrāku vārdu un dusmoties uz visu pasauli, labāk sacīt: "Es nu gan visu sačakarēju." Parādīt dusmas ir pieņemami, bet bērnā rezonēs tieši problēmas atrisinājums. Skaļi stāsti domu procesu, kā nonāksi pie risinājuma "a", "b" vai "c". Tā dēlam nodosi divas dzīves mācības – pirmkārt to, ka arī tētis kļūdās, taču nekļūst pārņemts ar savām emocijām. Otrkārt nodosi to, ka neviens nav visvarens, bet katrā situācijā ir iespējas, kā rast risinājumu. Ja tomēr gadījies pateikt kādu skarbāku vārdu vai vairākas minūtes plosīties dusmās, tieši tā arī pasaki – ka nesavaldījies, bet devi sev laiku, lai savāktos un problēmu risinātu. Ķezas notiek, taču svarīgi ir tas, kā mēs ar tām tiekam galā.

Izskaidro emocijas

Paskaidrot bērnam, kāpēc esi priecīgs, ir teicami. Taču izskaidrot bērnam, kāpēc esi noraizējies, ir pavisam izcili! Kā tēvs, tu dēlam vari parādīt, ka arī pats spēj būt ievainojams. Ja šīs emocijas nes sevī un neizrādi, tu ar tām nevari tikt galā. Tāpēc reizēs, kad dēls izjutīs stresu, pateicoties tam, ka neesi bijis stoisks, viņš to neizjutīs kā kaut ko nepazīstamu.

Parādi, ka arī tev vajag palīdzību

Tam nav jābūt lielam žestam, pietiek vien ar ikdienišķiem lūgumiem – sievai palūgt pārskatīt e-pastu, ko grasies nosūtīt svarīgam klientam, vai palūgt kaimiņam palīdzību kādā mājās paveicamā darbiņā, kas prasa spēcīgu roku pāri. Dzirdot frāzi "man vajag palīdzību" dēls redzēs, ka viņa tētis ir pietiekami stiprs, lai zinātu, ka visu nevar paveikt viens. Šādi tu parādīsi, ka dzīve nav tikai, lai deleģētu darbus, bet – lai ļautu citiem ar tevi sadarboties.

Parādi savu empātisko pusi

Skaļi pateikti vārdi ir sekundāri, jo visa pamatā ir cilvēka jūtas, kas aiz tiem slēpjas. Cenšanās izprast, ko jūt kāds cits un kādas ir viņa raizes, parādīs to, cik empātisks esi. Tas palīdz satuvināties ar cilvēkiem un veidot attiecības. Parādi dēlam, cik svarīgi ir jautāt, būt ziņkārīgam un starmešu gaismu vērst uz kāda cita iekšējiem pārdzīvojumiem. Empātija ar laiku rezultējas pacietībā un dāsnumā.

Foto: Shutterstock

Dalies nejaušos novērojumos

"Paskat, vai tik šis "VW Golf" nav tāds pats, kā vectētiņam?" vai "Kā tev liekas – mammai patiktu šīs rozes?" ir nejaušie novērojumi, kuros vari iesaistīt arī dēlu. Viņam varbūt liksies dīvaini, ka tēvs uzdod šādus jautājumus, taču ilgtermiņā šādā veidā dēls iemācīsies ielāgot dažādus faktus. Dēls iemācīsies, ka uz pasauli var lūkoties no dažādiem aspektiem, ne tikai sausas informācijas. Tā dēls ielāgos mammas mīļākos ziedus, to, ka dzērvju migrēšana norāda uz rudens iestāšanos, vai liks atcerēties, ka vectēvs ir liels "Volkswagen" fans. "Cilvēki, kas šo piekopj, ir labāki it visā," norāda psihoterapeits.

Izskaidro draudzības nozīmi

Draudzība nenozīmē vien to, ka tev ir draugi, – tie ir smiekli, padomi, atbalsts. Kā vecākiem, mums nevajadzētu bērnos iedēstīt domu, ka citi cilvēki ir kaitinoši. Psihologi šādu uztveri dēvē par objekta attiecībām – kad cilvēkus mēs redzam kā viegli aizvietojamus, skaidro psihoterapeits. Dēlam jārada priekšstats, ka cilvēkiem var uzticēties, un tā ir liela vērtība – veidot uzticamas, draudzīgas attiecības. "Savas cilts veidošana ir laba, tas nozīmē sinerģiju," norāda psihoterapeits.

Izskaidro sagatavošanās procesu

Dienās, kad galvenais mērķis ir doties uz tuvāko pludmali pie jūras, ir viegli skaļi nobļauties: "Braucam!", bet bērniem nepieciešams paskaidrojums, kāpēc. Tā ir lieliska iespēja, lai skaļi izrunātu ne tikai to, ko nepieciešams salikt somā, bet arī paskaidrot procesu. Tas nenotiek maģiski – lai kopīga atpūta izdotos, jāiegulda sagatavošanās darbiņš. Ar laiku šādu domu gājienu uztvers arī dēls un no viņa mutes jautājumi "Vai visu paņēmām?" vai "kas mums vēl vajadzīgs?" skanēs dabiski. Tas iemācīs bērnam veidot pašam savu darāmo darbu sarakstu.

Atvainošanās un savas vainas atzīšana

Lielākā daļa kļūmju nav fatālas, bet ir viegli tās ignorēt un izvairīties no nelielāko vainu atzīšanas. Tāpat ir viegli kļūt par tādu, kas dedzīgi aizstāvas vai meklē attaisnojumus savai rīcībai. Tas gan neliecina par emocionāli stabilu iekšējo pasauli. Tāpat arī pārāk bieža atvainošanās. Situācijās, kad zini, ka esi kļūdījies, bērniem vajag dzirdēt un redzēt, kā tu savas kļūdas labo un centies visu vērst par labu. Aizvainotā persona to parasti novērtē, un jūs abi ātri vien salabstat. Tas nav nekas neiespējams, un nodot vēstījumu nav sarežģīti.

Arī savam dēlam tēvs var nodot vēstījumu, ka tas ir pilnīgi pieņemami – kļūdīties. Pat ja tas ir vienkāršs ikdienas strīds ar laulāto, nav slikta doma bērna priekšā veikt redzamu žestu, lai strīdu atrisinātu, – tā tikai dēls iemācīsies, ka savstarpējās attiecībās atvainošanās un savas vainas atzīšana ir būtiska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!