Ne bagātās, ne trūcīgās nav pasargātas no pēcdzemdību depresijas

Diāna Zande: pēcdzemdību depresija nav slinkums vai izlaidība. Sievietes raud, vīrieši – baras
Foto: Shutterstock


Savukārt pēcdzemdību depresija ir emocionāls traucējums, ar ko saskaras 15-20 procenti jauno mammu visā pasaulē, un no šī traucējuma nav pasargāta neviena sieviete – ne bagāta, ne trūcīga, ne laimīga, ne nelaimīga, ne tā, kura ir plānojusi savu bērniņu, ne tā, kurai mazulis pieteicies nejauši, uzsver psiholoģe.

Pēcdzemdību depresija nav nepatīkams garastāvoklis šodien, bet tā ir nomākts garastāvoklis, intereses vai prieka zudums par lietām, kas iepriekš sagādāja prieku un patiku, un tā ilgst vismaz divas nedēļas. Tātad, atšķirībā no pēcdzemdību nomāktības, kur simptomi bija tādi viegli un gaistoši, pēcdzemdību depresijā sieviete izjūt vispirms nespēju priecāties, enerģijas trūkumu, viņai pazūd interese par dažādām lietām, kas iepriekš patika, viņai nav spēka dažreiz darīt pat ikdienā nepieciešamas lietas.

Bieži vien viņa cenšas pat pārmērīgi rūpēties par mazuli vai arī nespēj par viņu rūpēties. Sieviete var justies vainīga par to, kā viņa jūtas, un bieži vien jaunā māmiņa slēpj savas sajūtas, jo mūsdienu sabiedrībā nav pieņemts lepoties ar to, ka man ir grūti, ka man nāk raudiens, ka es ar kaut ko netieku galā. Un tas nozīmē, ka mamma jūtas aizvien izolētāka un vientuļāka, un secīgi – jūtas arvien sliktāk.

Sieviete var justies vainīga par to, kā viņa jūtas, un bieži vien jaunā māmiņa slēpj savas sajūtas, jo mūsdienu sabiedrībā nav pieņemts lepoties ar to, ka man ir grūti, ka man nāk raudiens, ka es ar kaut ko netieku galā. Diāna Zande

Depresijai ir raksturīga tā dēvētā depresijas trijāde. Tās ir negatīvas domas par sevi, negatīvas domas par pasauli un negatīvas domas par nākotni. Bieži vien sieviete jūtas slikta mamma, nekam nederīga, nevērtīga – "es esmu slikta". Negatīvas domas par pasauli – "nevienam neinteresē tas, kā es jūtos, neviens man nevar palīdzēt, visiem citiem ir labi". Un negatīvas domas par nākotni – "tā būs vienmēr, nekas nemainīsies, mana dzīve savā veidā ir galā".

Dažreiz šīs izjūtas var būt ļoti izteiktas, dažreiz – ne tik izteiktas, bet tomēr var traucēt mammai labi justies, un dzīvot parastu, normālu sievietes dzīvi. Tāpēc ir vienalga – vai tu piedzīvo simptomu kopumu vai tikai dažus no tiem, kas liedz tev justies labi, ikdienišķi, normāli, ir ļoti svarīgi meklēt atbalstu un palīdzību. Ļoti svarīgi ir zināt to, ka sieviete pēcdzemdību depresiju neizvēlas – tas nav slinkums vai izlaidība. Tas nav kaut kas, ko jaunā māmiņa grib, vēlas, vai ar ko viņa jūtas labi. Viņa nespēj justies labi un būt priecīga, lai kā viņa arī to gribētu. Viņa pati grib ātrāk atbrīvoties no šīs mokošās sajūtas, bet to nevar, tāpēc mammai ir vajadzīga palīdzība.

Tags

Diāna Zande Pēcdzemdību depresija Sarakstu karuselis Pēcdzemdību periods

Comment Form