Direktore par mazo skolu likvidēšanu: politikas veidotājiem jālūkojas tālāk par skaitļiem
Foto: F64

Mēģinājumi salikt visas Latvijas skolas skaitļu rāmjos ir šaura domāšana. Skaitļi skolēnu daudzumā vai attālumā līdz skolai ne vienmēr ir izšķiroši, stāsta Salas vidusskolas direktore Sanita Madalāne. Viņa vada skolu, kurā šobrīd mācās aptuveni 270 audzēkņi, un uzsver – ja skola ir vajadzīga šiem bērniem, tas ir pietiekams iemesls, lai turpinātu darboties, augt un attīstīties.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktajiem kritērijiem Salas vidusskola ir maza skola. Tajā mācās 265 skolēni no 1. līdz 12. klasei (vidusskolas klašu posmā – 40). Madalāne par savu skolu saka – turēšu, cik varēšu: "Mūsu bērni ir talantīgi un stipri, un viņi ir pelnījuši iespēju." Tālāk iepazīsties ar viņas viedokli par mazajām skolām un to likvidāciju.

Direktore par mazo skolu likvidēšanu: politikas veidotājiem jālūkojas tālāk par skaitļiem
Foto: Privātā arhīva foto

"Manuprāt, ir jāpastāv gan lielām, gan mazām skolām, ļaujot izdarīt izvēli atkarībā no tā, kādā bērns jūtas labi, kura ir viņam atbilstoša. Aptuveni sešu kilometru attālumā atrodas lielā skola – Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 25 kilometru rādiusā ir arī Jēkabpils 2. un 3. vidusskola. Tomēr tajā pašā laikā aptuveni 20 procenti no mūsu skolēniem ir citu pašvaldību bērni no Jēkabpils pilsētas, Jēkabpils novada, Jaunjelgavas novada, Aknīstes novada u.c. Tā ir apzināta izvēle – mācīties mazajā skolā, un tas liecina par kvalitāti.

Mūsu skolā bērni var pilnveidot sevi arī ārpus mācībām – apmeklēt Sēlijas Sporta skolas nodarbības, tāpat var izvēlēties arī Viesītes Mūzikas un mākslas skolas programmas, kuras tiek realizētas mūsu skolas telpās. Pateicoties Salas novada pašvaldības finansējumam, vidusskolēniem ir iespēja apgūt auto vadīšanas prasmes (teoriju un praksi), tiem skolēniem, kuri popularizē skolas un pašvaldības vārdu Latvijā, gūstot dažādus panākumus, tiek piešķirtas arī nelielas stipendijas, ikvienam skolēnam tiek līdzfinansēti transporta izdevumi (gan sabiedriskais, gan privātais transports) u. tml. Tomēr domāju, ka izšķirošie faktori ir skolotāju ieinteresētā attieksme, profesionalitāte un skolas atmosfēra. Tie ir kvalitatīvie rādītāji, kurus ar skaitļiem ir grūti izmērīt.

Ir vērts, lai turpinātu

Mēs neesam viena no jaunā satura ieviešanas pilotskolām, tomēr jau tagad īstenojam mērķtiecīgi plānotu pedagoģisko sadarbību, meklējot iespējas integrēt dažādu mācību priekšmetu saturu, padziļinot skolēnu izpratnes līmeni. Tāpat tiek īstenota mācīšanās ārpus skolas, gan pateicoties dažādu projektu finansējumam, gan veiksmīgai sadarbībai ar novada uzņēmumiem un skolēnu vecākiem. Mēs zinām, kā labi darīt savu darbu, tāpēc esam gatavi arī visam jaunajam, tomēr arī neesam pasargāti no radikāliem un nepārdomātiem politiskajiem lēmumiem. Skolu noteikti var ietekmēt arī administratīvi teritoriālā reforma, tomēr esam pārliecināti – ja mēs esam vajadzīgi šiem 265 bērniem, tas ir tā vērts, lai turpinātu. Mēs esam droši par savu nākotni, jo mūsu novada pirmsskolas izglītības iestādē ir topošajiem skolēniem "bagātas" grupiņas. Salas vidusskolā strādā kompetenti cilvēki ar mugurkaulu un degošām acīm, un tas nozīmē, ka mēs gribam un varam pastāvēt!

Tautas kvalitāte nākotnē

Tiem, kuri runā par mazo skolu ekonomisko neizdevīgumu, vēlētos atgādināt, ka kultūra un izglītība visā pasaulē vienmēr bijušas dotējamās nozares. Ja skolām nebūs finansiāla drošības spilvena no valsts vai pašvaldības, palielināsies to jauniešu skaits, kuri neiegūst vidējo izglītību, ierobežojot savas nākotnes iespējas. Tas, vai būs skola, kurā mācīties, ir arī viens no kritērijiem ģimenēm, kuras domā par atgriešanos Latvijā no ārzemēm. Ja tagad to visu atņemsim, kādu rezultātu iegūsim pēc 30 vai 50 gadiem? Kāda būs mūsu tautas kvalitāte nākotnē? Es ļoti ceru, ka izglītības politikas veidotāji Latvijā lūkosies dziļāk par skaitļiem, un arī pašvaldībām būs tiesības lemt, jo daudzas vietvaras ir gatavas atbalstīt savas skolas. Galvenais, lai būtu cilvēkresursi – pedagogi, kuri spēj īstenot gudri plānotu piedāvājumu.

Gudri saimniekojot, ir iespējams augt

Latvijas uzņēmēji uzsver, ka ir grūti attīstīties, ja politikas veidotāji nepārtraukti veic izmaiņas nodokļu sistēmā. Arī ar skolām ir tāpat – attīstību sekmē ne tikai veselīga konkurence, bet arī drošības izjūta par nākotni. Jā, mēs esam konkurētspējīgi un būsim tādi arī jaunajā modelī, un tādas ir daudzas mazās skolas, tomēr jāņem vērā, ka nepārtrauktas pārmaiņas nogurdina.

Mums ir vieglāk, jo esam skola, kuru atbalsta aktīva, izprotoša un ieinteresēta pašvaldība. Kas notiks, ja pēkšņi pašvaldībām būs pašām jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar skolām? Cik daudzas pašvaldības to spēs? Manuprāt, tas būs problemātiski pat Rīgai. Daudzu skolu un pašvaldību sadarbības piemēri visā Latvijā apliecina, ka, gudri saimniekojot, arī mazajām skolām ir iespējams strādāt kvalitatīvi! Visu izšķirs prasmīgs komandas darbs gan skolas kolektīvā, gan starp sadarbības iestādēm, gan apvienojoties dažādām nozarēm."

Tags

Izglītība Obligātā izglītība Skola Skolēns

Comment Form