Pirmais, kas vecākiem jāatceras – pārlieku sevi nešaustīt par šādu bērna uzvedību, vietnei "Bundoo" norāda pediatre-ārste Kristija Riversa. Šāda uzvedības nianse novērota teju 20 procentiem bērnu, izpētījis "Amerikas bērnu psihiatrijas akadēmijas žurnāls" (Journal of the American Academy of Child Psychiatry). Ritmiska galvas sišana pret cietu virsmu ir darbība, kas raksturīga veseliem mazuļiem, un šāda epizode var ilgt no dažām sekundēm līdz pat 15 minūtēm, ekstrēmākajos gadījumos pat pāris stundas.
Galvas sišana pret grīdu vai citu cietu virsmu novērojama bērniem, kas sasnieguši pusotra līdz divu gadu vecumu, un lielākoties no šādas uzvedības bērni "izaug", sasniedzot trīs gadu vecumu. Visbiežāk šādu darbību veic puisēni nevis meitenes, norāda pediatre Riversa. Šāda uzvedība skaidrojama ar to, ka bērns vēl nav apguvis veidus, kā izteikt emocijas vai atbrīvoties no spriedzes, tāpēc tas tiek darīts ar galviņas dauzīšanu. Vecākiem nav jābrīnās, ka šāds "rituāls" piekopts, piemēram, pirms gulētiešanas, kad bērns nevar aizmigt, jo īpaši reizēs, kad mazulis dienas laikā bijis pārstimulēts. Dažos gadījumos galvas sišanu saista ar zobu nākšanu, citos – sāpju mazināšanu.
Parasti gan galvas dauzīšana saistīta ar dusmu izplūdiem un mazuļa tiekšanos pēc uzmanības, kad tas ir sarūgtināts. Atkārtojošas uzvedības iezīmes vai darbības, piemēram, galvas dauzīšana, īkšķa sūkāšana, nagu graušana, zobu rīvēšana, šūpošanās, kas nav saistītas ar citām dienas aktivitātēm, parasti neliecina par bērna veselības problēmām, norāda Riversa. Trauksme jāceļ tad, ja mazulim ir grūti izpildīt vienkāršas ikdienas darbības, jo galvas dauzīšana tam traucē.
- Šajā portāla "Cālis" rakstā lasi, kā bērna galvas dauzīšanu skaidro neirologs Jurģis Strautmanis.
"Vecākiem būtiski ir ielāgot, ka viena pati galvas dauzīšana reti asociēta ar autismu vai citām attīstības problēmām un parasti nenodara bērnam nekādus nopietnus galvas savainojumus. Kā ar vairumu uzmanību-meklējošo darbību, jo vairāk vecāki tam pievērš uzmanību, jo biežāk bērns to piekopj," skaidro Riversa. Tātad, ja mazulis nesaņems vecāka reakciju, galvas dauzīšanu bērns izbeigs ātrāk nekā tad, ja vecāki pārspīlēti reaģēs katru šādas epizodes reizi. Pacietība ir panākumu atslēga.
