Dzelzs mazuļa uzturā: kāpēc bērnu jāradina ēst gaļu  (3)

Viens no elementiem, kura deficīts bērnu organismā vērojams visbiežāk, ir dzelzs. "Aptamil3" veiktā vecāku aptauja par vienu līdz trīs gadus vecu bērnu uztura paradumiem liecina – gandrīz ceturtā daļa jeb 23 procenti vecāku Latvijā uzskata, ka tik mazam bērnam nepieciešams tāds pats dzelzs daudzums kā pieaugušajam. Kādēļ šāds vecāku uzskats var bērnam radīt nopietnas veselības problēmas, skaidro Anna Birka, ārste pediatre ar 38 gadu stāžu, kampaņas "Mazais nav lielais" eksperte.

Patiesībā uz vien kilogramu ķermeņa svara viena līdz trīs gadus vecam bērnam nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs nekā pieaugušajam, taču par to pēc pētījuma datiem ir informēti vien 2 procenti vecāku Latvijā. Dzelzs deficīts nav tikai Latvijas problēma. Daudzu attīstīto Eiropas valstu pētījumi atklāj nepietiekamu dzelzs daudzumu bērnu uzturā: līdz ar D vitamīnu dzelzs ir visbiežāk trūkstošais elements, neskatoties uz izstrādātajiem pareizas ēšanas ieteikumiem un Rietumeiropas valstīs pieejamo veselības aprūpes sistēmu.

Kopumā bērnam jāuzņem līdz pat septiņām reizēm vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam uz vienu ķermeņa masas kilogramu. Tas nozīmē, ka ar katru kumosu bērnam ir jāuzņem daudz vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam, un šīs īpašās uztura vajadzības nevar apmierināt ar pieaugušajam paredzētu ēdienu. Nepieciešamais dzelzs daudzums atkarīgs no bērna vecuma un svara, taču vidēji mazulim dienā jāuzņem astoņi miligrami dzelzs.

Ja dzelzs trūkst, bērns var daudz biežāk slimot un atpalikt gan fiziskajā, gan garīgajā attīstībā. Dzelzij ir liela loma muskuļu funkciju nodrošināšanā, mazuļa enerģijas vairošanā un smadzeņu attīstībā. Dzelzs dod eritrocītiem spēku iznēsāt skābekli uz visiem orgāniem, lai tas nokļūtu visur, kur tam jānokļūst. Par dzelzs deficītu liecina bāla āda, sausi mati, nagi, kas lūst un dalās; bērns ir saguris, ēd neēdamas lietas – zemi vai apmetumu, mālu, kaļķi, krītu.

Dzelzs deficīts jeb anēmija pati par sevi nav slimība, bet gan simptoms, tāpēc ir svarīgi meklēt anēmijas iemeslu, kas var būt iekšējā asiņošana, dzelzs uzsūkšanās traucējumi, uztura problēmas u. c. Tas nozīmē, ka nav ieteicams bez ārsta ziņas sākt lietot papildu dzelzi – anēmiju var izraisīt arī B12 vitamīna un folijskābes jeb folskābes trūkums. Tomēr, ja anēmija konstatēta, to nevar kompensēt tikai ar uzturu, ir jālieto medikamenti un noteikti jākonsultējas ar ārstu. Ja dzelzs preparātus sākat lietot, tie jālieto ilgstoši – arī tad, kad asinsaina jau uzlabojusies.

Produkti, kas bagāti ar dzelzi:

Gaļa un zivis mazuļa uzturā ir ļoti svarīgi! Tomēr, ja mazulis tos atsakās ēst, ar varu nevajag spiest. Jāmeklē veidi, kā mazulim tos iemānīt, piemēram, gatavojot frikadeles, kotletes, biezeņzupas. Uz grauzdētas maizītes zem siera var mēģināt paslēpt zivi. Ja nu tomēr nekādi neizdodas un bērns gaļu un zivis neēd, jādodas pie dietologa un jāizstrādā īpašs uztura plāns, lai bērns uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas.

Bērna organisms nav saindēts, tas jūt, kas ir gaļas sastāvā. Piemēram, ja cilvēks ēd veselīgu lauku pārtiku, organisms uzreiz signalizēs, ja būs apēsts kas nelāgs. Tāpat bērns jāradina pie kvalitatīvas pārtikas: ja saldumi, tad tumšā šokolāde (vismaz 70%), ja dārzeņi – svaigi un aromātiski utt. Pierodot pie labas pārtikas un produktu daudzveidības, bērns ēd visu. Tāpēc, ja esat barojuši savu atvasi tikai ar saldajām brokastu pārslām un pirmo reizi piedāvājat bezpiedevu jogurtu vai putru bērnam vien piecu gadu vecumā, nevajadzētu pārāk brīnīties, ka bērns no nepazīstamā produkta atsakās.

Vairāk informācijas par piemērotu uzturu mazulim pēc viena gada vecuma atradīsi šeit.