Agrāk vai vēlāk bērns uzdod mulsinošos jautājumus par to, kā rodas bērni. Ja uz šo jautājumu vecāki vēl spēj atrast atbildi, neiedziļinoties bioloģiskās detaļās, tad jautājums, kas vispār ir sekss, gan var izsist no sliedēm. Jā, arī par šīm lietām ir jārunā, un labāk, ja par to runā ar vecākiem, nevis smeļas apšaubāmu informāciju no "izglītotiem" draugiem.

Tas, cik dabiski mamma vai tētis reaģē uz šo dabisko interesi, lielā mērā nosaka bērna turpmāko attieksmi pret seksu. Tā var veidoties veselīga un bez kompleksiem vai arī nākotnē kļūt par smīkņāšanas, neirožu vai citu problēmu cēloni.

Psihologi iesaka uzsvērt nevis seksa fizioloģisko pusi, bet sarunu sākt ar to, ka seksuālas attiecības starp pieaugušiem cilvēkiem ir iejūtības, uzmanības un mīlestības izpausme. Nav noteikta vecuma, kad par to sākt runāt. Ja bērns ir pajautājis, kā rodas bērni, esat gatavi arī nākamajiem jautājumiem.

Trīs līdz trīsarpus gadu vecumā mazuļi pamana, ka zēniem un meitenēm ir atšķirīga uzbūve. Biežāk bērnudārza grupiņā vai mājas apstākļos bērns ievēro, ka mamma vai dārziņa draudzene čurā sēdus, bet tētis – stāvot kājās. Rodas jautājums, kāpēc puikām ir tas, kā meitenēm nav. Meitenēm var sākt likties, ka viņām kaut kas trūkst, tāpēc šajā vecumā par dzimumu atšķirībām jārunā ļoti delikāti.

Šajā vecumā bērni vēl ir bez aizspriedumiem un kompleksiem. Viss, kas ir viņiem vai kaimiņu bērniem, ir dabisks un iepazīšanas vērts. Tāpēc novilkt bikšeles, lai apskatītu, kas otram dārziņa biedram citādāks, ir pilnīgi dabisks un normāls process. Liela kļūda ir šādu rīcību nopelt, bērnu bārt, kaunināt vai nosodīt. Izjūtas, kas radīsies – kauns vai nosodījums, – nākotnē var spēcīgi ietekmēt pieauguša cilvēka attiecības ar pretējo dzimumu.

Protams, nav ieteicams staigāt nolaistām biksēm. Tāpēc var izvirzīt nosacījumu – ne mamma, ne tētis sabiedrībā neiziet bez drēbēm, arī bērniem ir jāievēro šī norma. Trīs gadu vecumā bērnam patīk skaidri un saprotami noteikumi.

Četrus gadus veciem mazuļiem un vecākiem bērniem parasti ir interese ne tikai par to, ka cilvēkiem ir atšķirīgs dzimums un viņi izaug mammas vēderā (jācer, ka pasakas par izaugšanu kāpostos vairs nestāsta). Viņi arī grib saprast, kā mazulis ticis mammas puncī un kā tiks ārā. Rodas jautājums par to, kāda ir saistība starp precēšanos un bērnu rašanos. Šis ir vecums, kad mazajam cilvēkam veidojas priekšstats par dzīves vērtībām un pareizu pasaules kārtību, tāpēc ir īstais laiks runāt par mīlestību un seksu kā vienu no otras izrietošām attiecībām. Šis ir arī vecums, kad interese par dzimumiem ir pašā augstākajā punktā.

Parasti mazulim gribas saprast arī to, kā tad tā tēta sēkliņa tikusi mammas vēderā. Nāksies vien atkārtot īso anatomijas kursu un vienkārši, bez detalizēta izklāsta pastāstīt par "sēkliņas nodošanu". Par laimi, mūsdienās ir arī labi palīgmateriāli, piemēram, portālā www.pasakas.net mazulis var noskatīties multiplikācijas filmu "Kā bērniņš nāk pasaulē".Tad ir vienkāršāk atbildēt uz jautājumiem.

Lielākiem bērniem (pirms pusaudžu vecuma) sarunu par attiecībām un seksualitāti var ierosināt, interesējoties par viņa simpātijām klasē un aprunājoties, kāds ir bērna viedoklis par zēniem un meitenēm.

Dažas atbildes uz iespējamajiem jautājumiem

* No kurienes rodas bērni? – Bērni izaug mammas vēderā un iznāk no tā.
* Kā sieviete iegūst bērnu? – Bērns sākas no mazas oliņas mammas vēderā, no tās izaug mazulis.
* Vai arī man var būt bērns no oliņas? – Tam vajadzīgs arī vīrs. Vienīgi lielām sievietēm var būt bērni no oliņas.
* Kā bērni tiek ārā? – Mammai ir speciāla vieta, pa kuru bērni var iznākt, to sauc par vagīnu.
* Kas tētim ir jādara, lai rastos bērniņš? – Tētim ir speciālas sēklas, kas, satiekoties ar mammas oliņu, rada dzīvību, bērniņu. Tētis iedod sēkliņu mammai, kad viņu samīļo.

  Kā atbildēt uz lielāku bērnu jautājumiem par seksualitāti

* Atbildot uz jautājumu, noskaidrojiet, kādas ir bērna domas par kādu jautājumu, un tad piemērojiet atbildi vai papildiniet viņa skatījumu atbilstoši viņa izpratnei.
* Informāciju sniedziet pakāpeniski. Nevajag uzreiz izstāstīt pārāk daudz un detalizēti. Neskaidrojiet to, ko bērns nejautā.
* Par tik intīmām lietām nevajadzētu runāt publiskā vietā. Ja bērns uzdod jautājumu, ierosiniet par to runāt vēlāk. Neaizmirstiet par solījumu!
* Pareizi nosauciet dzimumorgānus.
* Neizrādiet savu pārsteigumu vai neizpratni par jautājumiem, kas skar seksualitāti.
* Iedrošiniet vai vismaz neliedziet bērniem izspēlēt gan zēnu, gan meiteņu tipiskākās lomas un spēles. Tas ļaus labāk apzināties pretējo dzimumu.
* Sevišķi svarīgi ir paskaidrot, ka bērna dzimumorgāniem neviens, izņemot ārstu vai atsevišķos gadījumos vecākus, kas palīdz apkopties, nedrīkst pieskarties. Bērns, kuram seksualitāte nav tabu un kurš par to runājis ar vecākiem, ir mazāk pakļauts seksuālās uzmākšanās draudiem.
* Neļaujiet bērnam skatīties televīzijas pārraides vai attēlus, kur atainota tāda seksualitāte, kādai bērns nav gatavs.

Izmantoti materiāli no semināra par bērnu emocionālo audzināšanu.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form