Foto: Shutterstock
Gana daudz vecāku būs "kaut ko dzirdējuši" par Edipa kompleksu un teiks, ka runa ir par zēna spēcīgu piesaisti savai mammai noteiktā dzīves periodā. Parasti ar šo informāciju izpratne par minēto kompleksu ir izsmelta, un joprojām tā daudziem ir mīklaina lieta. Kāda ir šī kompleksa psiholoģiskā būtība? Un kāda tam ir nozīme turpmākajā bērna attīstībā?

Edipa kompleksa nosaukums radies pēc Sofokla traģēdijas "Cars Edips" sižeta. Psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids uzskatīja, ka Edipa komplekss atspoguļo katra cilvēka vēlmi bērnībā stāties seksuālās attiecībās ar pretējā dzimuma vecāku un "nogalināt" konkurentu – sava dzimuma vecāku.

"Ko tu mīli vairāk – mani vai tēti?", "Es gribu gulēt kopā ar jums", "Kad es izaugšu – apprecēšos ar tēti". Tu jau esi dzirdējis šādas frāzes no saviem bērniem? Tātad, par Edipa kompleksu esi dzirdējis ne tikai no malas. Patiesībā šajā etapā runa ir par Edipa kompleksu un Edipa konfliktu – tipisku praktiski visiem bērniem konkrētā attīstības stadijā. Ja konflikts konkrētā vecumposmā paliek neatrisināts, tad gan var runāt par Edipa kompleksu kā par sava veida psiholoģisku stresu, kas var tālāk radīt grūtības savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem, kā arī citus sarežģījumus. Plašāk par šo kompleksu portālā "Parents" stāsta psihologi.

Kā tas notiek


Situācija, par ko runāsim zemāk, rodas divu trīs gadu vecumā, kad mazulis pakāpeniski "atdalās" no mammas un sāk sevi uztvert kā trīssavienības (ģimene – tēvs, māte un bērns) locekli, kurā tagad viņam būs jāatrod sava vieta. Kā likums, nokļūstot Edipa stadijā, bērns piedzīvo ļoti maigas jūtas pret pretējā dzimuma vecāku un mēģina savā veidā sacensties ar sava dzimuma vecāku. Parasti bērna jūtas ir pietiekami spēcīgas un pretrunīgas, taču vienlaikus tas ir solis jaunā sfērā, kas sniedz satraucošus pārdzīvojumus.

Vai nav tiesa, ka ir neparasti patīkami, kad tavs mazais dēlēns uz tevi skatās ar tādu apbrīnu, gluži kā dievināšanu! Kā uz visu varošu un lielisku dievieti. Bet, kāda ir tēva nostāja ģimenē šajā periodā? Stāsta trīs dēlu tēvs: "Es nebiju sajūsmā par sarežģījumiem, kas radās starp manu sievu un dēliem. Es jutos pilnībā izslēgts no notiekošā. Kad mūsu jaunākajam dēlam palika trīs gadi, viņš kā ieradumu ieviesa no rītiem ielīst mūsu gultā. Pusmiegā viņš iekārtojās starp mammu un mani un iemiga kā eņģelītis. Viņa mamma bija tik iejūtīga, ka neprotestēja pret ielaušanos mūsu teritorijā. Vienreiz es neizturēju un centos viņam aizliegt ielīst pie mums gultā, bet tam viltniekam atradās ne mazums veidu pārliecināt mūs, ka viņš vienkārši nevar gulēt viens pats. Sievai arī grūtībām izdevās pārliecināt viņu iet gulēt savā gultiņā."

Gan zēni, gan meitenes savā attīstībā iziet divas Edipa kompleksa fāzes. Tā saucamo negatīvo fāzi, kuras laikā bērns izjūt piesaisti sava dzimuma vecākam un konkurē ar pretējā dzimuma vecāku. Un pozitīvo, kad bērns piedzīvo iemīlēšanos pretējā dzimuma vecākā un piedzīvo sāncensības garu pret sava dzimuma vecāku.

Bērns, kurš piedzīvo Edipa stadiju, vēlas nedalāmi valdīt pār vienu no vecākiem, būt viņam par vienu vienīgo. Savukārt otrs vecāks tiek uztverts kā pretinieks. Bērns pret viņu piedzīvo spēcīgu greizsirdību, bet vienlaikus neapzināti identificējas ar viņu. Tādā veidā zēns "piesavinās" sev tēva vīrišķīgās īpašības, viņa autoritāti un varu, bet meitene kļūst sievišķīga, kā viņas mamma.

Konkurēšana ar vienu no vecākiem bērnam atnes ne mazums pārdzīvojumu: viņš svārstās starp vēlmi neredzēt tēti un mammu kopā un vainas sajūtu par sliktām domām. Dažreiz tas tik ļoti ietekmē bērnu, ka viņam var rādīties biedējoši sapņi, kuros "aizvainotais" vecāks var parādīties cilvēkēdāja vai ļaunas burves veidolā. Šāda veida tēli bērnā var radīt bailes, ka konkurējošais vecāks viņu sodīs par šādiem sapņiem.


Mazā 'mīlnieka' izpausmes


Foto: Shutterstock

Mazi bērni var būt ļoti iztēles bagāti, izrādot konkurenci un mīlestību. Lūk, dažas tipiskas pazīmes:

  • Pastiprināta agresivitāte spēles laikā ar mammu vai tēti, periodiski tev "it kā nejauši" tiek kāda sāpīga dunka;
  • Kaprīzes, pastāvīgi strīdi un nepaklausība, kad parādās konkurējošais vecāks. Kas nav pārsteidzoši, jo viņš taču ir izjaucis idilli;
  • Dievinātais bērns tā vien tiecas pie vecāka, kurā ir iemīlējies, bet bučas bieži vien trāpa uz lūpām;
  • Mazulis raud, dusmojas un aizvainojas, kad vecāki ir kopā. Šādas emocijas ir veids, kā izšķirt pāri;
  • Bērns lien vecāku gultā ar aizbildinājumu, ka viņš nevar iemigt, nevar būt viens pats vai viņam rādās briesmīgs sapnis;
  • Mazulis naktīs čurā gultā. Viņš taču nevar gulēt slapjš?! Un, lūk, viņš jau ir jūsu gultā. Un vispār, mazajam viltniekam krājumos būs daudz veidu, kā panākt savu.


Bērndārznieka vecuma mazulis iemīlējies – te iepazīsties ar nepareizajām vecāku reakcijām.


Vecāku ieteicamā reakcija

Foto: Shutterstock

Šajā periodā vecākiem ir visai grūti izraudzīties pareizo uzvedības modeli. Un vecāks, kurš kļuvis par bērna iemīlēšanās objektu, un konkurējošais vecāks izrādās vienādā, ne būt ne vienkāršā pozīcijā, saskaroties ar bērna seksualitātes un agresijas reakcijām. Jebkurā gadījumā tavai atbildes reakcijai nevajadzētu būt pārāk spēcīgai. Nav vērts reaģēt ar vētrainu, atpakaļ adresētu agresiju uz bērna naidīgumu un intensīvi atbildēt viņa mīlestība uzplūdiem. Izvairies arī no citām galējībām – bērna jūtu ignorēšanas. Mazulis pārdzīvos, ja vecāki atteiksies pamanīt viņā notiekošās pārmaiņas. Šajā, nebūt ne vieglajā periodā ir svarīgi saprast, ka bērns mācās veidot daudz nobriedušākas attiecības, tāpat arī regulēt savu impulsīvo uzvedību.

Vecāks, kurš kļuvis par bērna pielūgsmes objektu, no pirmā skatiena šķiet, ka atrodas daudz "izdevīgākā" stāvoklī, bet arī viņa atbildība par pareizu varas līdzsvaru ģimenē ir ļoti ievērojama. Piemēram, ja mamma ir pārāk iecietīga pret dēlu, situācija tikai pasliktināsies. Ir ļoti svarīgi, lai tēvs neizstātos no jautājuma izlemšanas, bet dēla ilūzijas negūtu apstiprinājumu. Nevar atļaut bērnam noticēt, ka viņa vecāks var kļūt par viņa vīru vai sievu.

  • Vecāki skūpstās bērna klātbūtnē: normāli vai nē? To uzzini šajā rakstā.


Iespējams, daudzi aizdomājas par to, kā būtu, ja bērnam būtu tikai viens vecāks. Vai arī tādā gadījumā viņš piedzīvotu Edipa stadiju? Jā, piedzīvotu, svarīgi, lai vecāks, kurš nav klāt ikdienā, turpinātu eksistēt bērna domās. Lai tā notiktu, ir biežāk jārunā par viņu, ne pārāk idealizējot un bērnam pastāstot, aptuveni kā tēvs vai māte attiektos pret vienu vai citu lietu. Tādā veidā bērns izdzīvos Edipa fāzi tikpat pilnvērtīgi, kā bērns no tā dēvētās pilnās ģimenes.

Edipa stadija parasti beidzas ap piecu līdz septiņu gadu vecumu. Visi bērni šo ceļu iziet atšķirīgi. Daži cenšas iegūy nedalītu mammas uzmanību un agresīvi reaģē uz tēvu. Citi pietiekami mierīgi piedzīvo šo periodu un ļoti ātri pārslēdzas uz jaunu figūru – bērnudārza audzinātāju vai tēva draugiem. Starp citu, jebkurā gadījumā vecākiem tā ir lieliska iespēja vieglā, bet ne ļoti precīzā formā noformulēt aizliegumu incestam. "Tu nekad nevarēsi apprecēties ar mammu vai tēti. Kad tu izaugsi, tu varēsi precēties ar kādu citu, un arī jums būs bērni". No vienas puses, tas stipri apbēdina bērnu, bet no otras – tas palīdzēs nostiprināt realitātes sajūtas.

  • Šeit atradīsi "Cālis" foruma diskusiju par Edipa kompleksa izpausmēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!