Emocionālajai attīstībai un zinātkārei: pieci iemesli, kāpēc bērnam atrasties dabā ik dienas
Foto: Shutterstock

Pastaigām un vienkāršai būšanai dabā piemēroti būs jebkuri laikapstākļi, jo īpaši, ja no tā patīkamas emocijas iegūs mūsu bērni. Laikā, kad dienas kļūst īsākas un tā vien gribas paslēpties aiz kādas ierīces, kurā zib animācijas filmiņa, der atcerēties, ka būšana "zaļumos" un svaigā gaisā neapstājas līdz ar vasaru.

Tā var būt pusstundu gara pastaiga pa pilsētas parku, sirsnīga izskraidīšanās, spēlējot ķerenes piemājas pagalmā, vai garāks pārgājiens gar viļņos bangojošo septembra vēju jūru. Uz to, ka bērna izvešanai dabā ir lieli ieguvumi no bērna psihoemocionālās puses, norāda arī psihologs Džons Ričs vietnē "Psychology Today". Lūk, pieci psihologa izceltie ieguvumi tam, kā vecāku nelielā piespiešanās bērnu izvest ārā atmaksāsies.

Daba iemāca atbildību


"Nav vieglāka veida, kā iemācīt bērniem par dzīves ciklu, kā ļaujot viņiem spēlēties dubļos un rādot dažādus augus. Ļaujot bērniem eksperimentēt ar sēklām un skriet gar puķu dobēm, viņi sapratīs, ka ikvienai viņu darbībai ir sekas," norāda psihologs Ričs. Atrašanās vietās, kur bērnam pieeja pat nelielam dabas "pleķītim", iemācīs atbildību un piesardzību, kā arī nākotnē pašiem ļaus pieņemt lēmumus, attiecībā pret dabas saglabāšanu. Psihologs arī norāda, ka tas raisa vēlmi pašiem audzēt augus un iekopt un pasargāt savu dārziņu.

Atrašanās dabā dara gudrāku


Esot pie dabas, bērnam visapkārt ir neizsmeļams stimulu resurss, no kā viņš var mācīties daudz jauna. Zāle, nezāles, kukaiņi, kas paslēpušies zem tām, dažādās koku lapas – tas viss motivē bērnus izzināt un uzdot jautājumus, atmodinot zinātkāri un radošumu. "Britu izglītības psiholoģijas žurnāls" (British Journal of Educational Psychology) publicējis pētījumu, kurā atklāts, ka bērnu uzturēšanās pie dabas sniedz labumu smadzeņu darbībai un sekmē telpisko atmiņu, kas ir cieši saistīta ar akadēmiskajiem panākumiem.

  • Par to, kā meklēt dabu pilsētvidē, vari lasīt šajā "Delfi plus" rakstā, kur "Cālis" devās urbānajā dabas ekspedīcijā ar skolotāju Gintu.

Būšana pie dabas sekmē attiecības ar draugiem un ģimeni


Regulāra došanās ārā iemāca bērniem socializēties, spēlēties un izzināt apkārtējo vidi. Pat vismazākie bērni, kas nesen iemācījušies staigāt, var tuvināties ar vecākiem, pavadot laiku parkā un mācoties sociālās normas, piemēram, vērojot, ko dara vecāki bērni un pieaugušie.

Arī mazuļi var iegūt, sēžot ratiņos un komunicējot ar vecāku pastaigas laikā – 2009. gadā veiktajā pētījumā par bērna ratiņu novietojumu un mazuļu psiholoģisko attīstību, Dandijas Universitātes Skotijā, Lielbritānijā, pētnieki atklājuši, ka arī runāšana ar mazuli, kamēr viņš sēž ar skatu pret vecāku, sekmē bērna vārda krājuma attīstību. "Skatīšanās uz vecāku no ratiņiem ir unikāla sensorā pieredze, kam ir pozitīva ietekme uz abām pusēm – kā bērnu, tā mammu vai tēti," norāda psihologs Ričs.

Garīgās veselības sekmēšana


Kad esam stresā vai emociju pārņemti, viens no labākajiem veidiem, kā atvilkt elpu, ir pieminētā pastaiga svaigā gaisā, kam ir tūlītējs efekts. Šo pašu dr. Džons Ričs iesaka arī bērniem. "Īstermiņā ilgstoša atrašanās telpās bērnos var raisīt aizkaitināmību, dusmu izpausmes un garlaicību. Ilgtermiņa ieguvumi no bērnu vešanas dabā ir ļoti nozīmīgi," norāda psihologs, atsaucoties uz Orhūsas universitātes Dānijā pētījumu, kurā secināts, ka bērni, kas uzauguši vietās, kur pakļauti zaļai apkārtnei un dabai, ir ar 55 procentus zemāku risku sirgt ar garīgās veselības problēmām tālākajā dzīvē. Šajā pašā pētījumā norādīts, ka zaļākas pilsētas veicinās garīgi veselu bērnu augšanu.

Bērni iemācās novērtēt dabu


Mēs dzīvojam laikā, kad strauji nomainās ne tikai pilsētvide, bet arī dabas ainavas, un mūsu bērni, visticamāk, nepiedzīvos savām acīm to, ko bērnībā redzējām paši. Tā kā kļūst aizvien grūtāk pacelt acis no elektronisko ierīču ekrāniem, vecākiem ir īpaši liels izaicinājums iedēstīt savos bērnos pārliecību, ka daba ir jānovērtē. "Palīdzot bērniem novērtēt dabu jau no mazotnes, viņi bez šaubām iemācīties šo mīlestību pret visu zaļo nest līdzi tālākajā dzīvē, pieaugot par atbildīgiem pieaugušajiem," norāda psihologs. Vecāku uzdevums ir nenoslinkot un ļaut izzināt visu, kas ir ārpus pilsētas betona un stikla mūriem, ļaujot meklēt dabas stūrīšus bērniem pašiem. Vajag tikai izvest pastaigā un mudināt to saskatīt.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība Bērni Daba Garīgā veselība Mazuļa audzināšana
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form