Es tev apsolu: solījuma nozīme pusaudžu attiecībās ar vecākiem
Foto: Shutterstock

"Es apsolu" ir frāze, kuru pieaugot izmantojam arvien retāk, jo apzināmies solījuma nozīmīgumu. Neskatoties uz to, pildot vecāku lomu, dusmu un izmisuma brīžos nereti kaut ko apsolām tikai tāpēc, lai panāktu savu, taču pēcāk to jau aizmirstam. Kā uzsver psihologs Kārls Pikhards: "Lai pusaudži un vecāki labi saprastos, abām pusēm ir jātur solījumi." Viņš portālam "Parents" skaidro, kāpēc solījumam ir tika liela nozīme bērna un vecāku savstarpējo attiecību veidošanā.

Portāla "Psihologytoday" Pikhards piedāvā šādu solījuma definīciju – tas ir mutisks apstiprinājums sev pašam vai citiem, ka pateiktais tiks izdarīts. No definīcijas var saprast, ka noslēpums sevī ietver pienākumu. To varētu pielīdzināt līguma parakstīšanai, kurā ar savu vārdu un uzvārdu apstiprini, ka ievērosi visus līgumā minētos punktus. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tāda, ka solījums visbiežāk tiek teikts mutiski, nevis rakstiski, līdz ar to tiek biežāk pārkāpts.

Kā definīcijā ir minēts, solījumu var sniegt arī pašam sev. Piemēram, Jaungada naktī nereti cilvēki sev apsolās biežāk apmeklēt sporta zāli un veselīgāk ēst. Un daudzi no mums zina, ka šo solījumu izpildīt ir grūtāk nekā apņemties, sevišķi tad, ja nevienam citam neesi atklājis savu jauno apņemšanos.

Taču, neatkarīgi no tā, vai tas ir solījums pašam sev vai kādam citam, psihologs uzsver, ka tās ir spēcīgas saistības. Ne velti, tad, ja kāds tev apsola kaut ko nedarīt vai gluži otrādi izdarīt, tava sirds kļūst mierīgāka, jo ticība, ka tas patiešām notiks, vairākkārt palielinās. Sevišķi svarīga loma bērna solījumam vecāku acīs ir atvases pusaudžu gados, kad palielinās bērna spītība un vēlme būt brīvam un neatkarīgam.

Solījums tā saņēmējam sniedz divu veidu drošības garantu. Pirmkārt, apstiprinājumu, ka runātājs teic patiesību, un, otrkārt, apsolījumu uztvert nopietni un pildīt teikto. Piemēram, ja jaunietis ir iekūlies nepatikšanās, vecāki var pieprasīt notikumu izklāstu, par kura patiesumu var pārliecināties ar solījuma palīdzību, piemēram, sakot: "Tu apsoli, ka tas notika tieši tā, kā tu stāsti?". Tas mammai un tētim rada jau iepriekš pieminēto drošības sajūtu, ka bērns runā patiesību. Tāpat sarunas beigās vecāki var likt bērnam solīt, ka tas vairs neatkārtosies.

Taču dažādu apsvērumu dēļ mums ne vienmēr izdodas turēt solījumus. Diemžēl bieži vien tas beidzas ar rūgtuma sajūtu un vilšanos. Iespējams, tas pat var būt par iemeslu, lai pārtrauktu draudzību vai romantiskas attiecības. Tāpat solījumu laušana palielina neuzticību. Ja kādu solījumu neesi turējis, visticamāk, ka nākamreiz, kad apsolīsies kaut ko darīt vai tieši otrādi – nedarīt, tavi vārdi netiks uztverti nopietni. Savukārt solījumu neturēšana sev var pazemināt pašvērtējumu.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!