Es vairs negribu! Likt vai nelikt bērnam apmeklēt pulciņu?
Foto: Shutterstock

Kad ārpusskolas nodarbības izvēlas tikai un vienīgi vecāki, viņi riskē ar to, ka bērns tām pretosies. Skaidri ir jūtams: "Negribu! Nepiedalīšos!" Vai arī nevēlēšanās iespējami slēpta, psihosomatiska, kad treniņa dienā vai nu sāp galva, vēders vai kreisā pēda.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr ir vērts izvērtēt variantus "gribu nodarboties ar ko citu" un "vispār negribu neko darīt". Pirmā varianta pamatā ir nostiprinājusies interese, vēlēšanās. Otrā – klajš interešu trūkums, nevēlēšanās. Ja bērns patiesi negrib ar kaut ko nodarboties, ar viņu būs spiesti nodarboties vecāki, savā grāmatā "Patstāvīgs bērns jeb kā kļūt par "ideālu mammu"" norāda tās autore Anna Bikova.

Tas ir bez jebkādas negatīvas pieskaņas, ņemot vērā, ka vecākiem ir jāprot aizraut bērnu, ņemt viņu sev līdzi uz visdažādākajiem pasākumiem (ja tie ir viņa vecumam piemēroti), iedegt viņā jaunas intereses. Meklējiet to, ar ko vēlaties visi kopā nodarboties. Ja vecāki savā dzīvē ar kaut ko ir nopietni aizrāvušies, tad tas neatstāj vienaldzīgu arī bērnu.

Tāpat ir vēlams atšķirt "vēlos apmeklēt šo pulciņu" no svārstīgā "gribu un negribu". Lai arī tās ir papildu nodarbības, tās nedrīkst pakļaut mainīgam garastāvoklim. Ja izvēle ir izdarīta (turklāt ja izvēlējies pats bērns), tad pret to jāizturas atbildīgi. Nedrīkst kavēt vai neaiziet vispār pat tad, ja iet ne visai gribas. Tādos gadījumos vecākiem ir nopietni jāatgādina atvasei par nodarbībām, jācenšas ieaudzināt atbildības sajūtu, pat jāuzstāj, lai bērns sagatavojas un iet. Kas notiek, ja nodarbības izlaiž? Ja vairākas reizes neaiziet uz nodarbībām – esi jau atpalicis no pārējiem bērniem grupā. Te arī noskaidrojas, ka bērns kaut ko nemāk, kaut ko nezina, kaut ko izpilda daudz sliktāk nekā pārējie. Būt atpalikušam ir nepatīkami, apgūt izlaisto nenākas nemaz tik viegli. Tieši tā rodas kārdinājums nodarbības pamest pavisam un uz visiem laikiem.

Ja bērns kategoriski atsakās turpināt


Kā tomēr rīkoties, ja bērns kategoriski paziņo, ka uz nodarbībām vairs neies, ka visu pametīs, – pat tad, ja iesākumā tā bija viņa paša izvēle? Vispirms jātiek galā ar cēloņiem. Īpaši tad, ja pulciņu nomaiņa notiek samērā bieži. Varbūt bērns grib visu ko izmēģināt? Iemācījies peldēt – un gana, tagad meklēs ko citu! Nekā briesmīga šādā domu skrējienā jau nav. Lai bērns izmēģina, lai izvēlas! Šajā gadījumā attīstības ceļš nevirzās pa vertikāli (jo tālāk, jo labāk, katrā gadījumā jaunās prasmes pilnveidojas, nostiprinās), bet gan horizontāli (plašāk un plašāk, krājas jaunas prasmes). Horizontālais attīstības ceļš nebūt nav sliktāks par vertikālo, tas ir tikai citādāks un ir atkarīgs no rakstura. Pasaulē ir ne mazums cilvēku, kuri līdz pat ausīm vēlas iedziļināties kādā noteiktā zināšanu novirzienā, un beigās rodas šauras nozares speciālists. Bet ir arī cilvēki, kam nepieciešamas ne tikai dziļas un pamatīgas, bet arī visaptverošas zināšanas. Par tādiem parasti mēdz teikt, ka viņiem ir plašs interešu loks.

Meklē negribēšanas cēloņus!


Formulējums "negribu" var slēpt ne tikai spontānas jaunas intereses par citām nodarbībām. Nodarbību apmeklēšanas atteikuma pamatā iespējamas neveiksmes, psiholoģisks diskomforts. Tādā veidā kāds cenšas izvairīties no grūtībām un sarežģījumiem. Iesākumā viss patīk, bet, kolīdz pieaug slodze un prasības, slinks bērns saredz iespēju nodarbības pamest... Citiem bērniem, savukārt, ir ļoti svarīgi vienmēr būt pirmajiem, taču, tiklīdz parādās spēcīgs konkurents, kuru biežāk paslavē, rodas nepārvarama vēlēšanās visu pamest, padoties un aiziet. Nozīmīga loma ir arī sarežģītām attiecībām, kādas nereti valda starp vienaudžiem.

Citam bieži vien lāgā nepatīk treneris vai pasniedzējs. Tādas psiholoģiskas problēmas ir raksturīgas gadījumos, kad rodas vēlēšanās pamest kādu pulciņu, taču tās nekad un nevienu brīdi nerisina problēmas, jo līdzīgi var notikt arī citos pulciņos. Un tas tikai nozīmē, ka svarīgi ir kopā ar bērnu meklēt izeju, padomāt, ko var mainīt sevī. Ja patiesi nekas nav līdzams, no pulciņa ir jāaiziet. Piedāvā bērnam iespēju vēl kādu mēnesi apmeklēt nodarbības un šajā laikā mēģināt tikt galā ar sarežģījumiem, pārvarēt grūtības. Pilnīgi iespējams, ka tad pamest nodarbības vairs arī negribēsies. Jebkurā gadījumā lēmums nedrīkst būt impulsīvs, bet izsvērts un labi pārdomāts.

Ir arī tādi bērni, kuri vienkārši neko papildus negrib apgūt. Intraverti – tā viņus mēdz novērtēt. Tomēr tādas intravertas, tas ir, uz iekšu vērstas personības spēj aizrautīgi nodarboties, neizejot no mājām: zīmēt, adīt, veidot, lodēt, programmēt, eksperimentēt. Un tas nebūt nav stāsts par "nevēlos vispār darboties". Tas ir – "gribu nodarboties tikai mājās". Tiešām grib? Lai arī darbojas!

Turpinājumā atradīsi rakstus no portāla "Cālis" arhīva par šo pašu tematu – ļaut vai neļaut pamest pulciņu, cik bieži ļaut mainīt savas intereses, kā iemācīt pabeigt līdz galam iesākto...


Tags

Bērna audzināšana Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form