Ideālā dzemdētāja vecmāšu skatījumā – gatava uzticēties un mainīt plānu  (1)

Uzrunājām trīs vecmātes, kā arī dūlu. Dominējošais viedoklis par to, ko vēlētos sagaidīt no dzemdētājas – uzticēšanās un gatavība tam, ka dzemdības var nenoritēt pēc iepriekš iedomāta plāna. Vecmātes uzsver, ka katra sieviete, tāpat kā viņas dzemdības, ir individuāla, un jāņem vērā fakts – pat ja grūtniecība noritējusi kā pēc grāmatas, dzemdībās var atgadīties kas tāds, kas uz mirkli izsit no sliedēm, tāpēc ir svarīgi saņemties un izmantot plānu B. Tālāk iepazīsties ar vecmāšu pārdomām, kāda varētu būt ideālā dzemdētāja, lai gan mēs visi zinām – ideālu nepastāv!

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas dzemdību nodaļas vecmāte Aija Ziemele arīdzan atzīst, ka dabā ideālu dzemdību nepastāv, tomēr akcentē vairākus aspektus, ja tos pirms dzemdībām būtu ievērojušas arī topošās mammas. "Ja runā par gatavošanos dzemdībām, tas tomēr ir diezgan svarīgi," saka vecmāte.

Pēdējos gados dzimstot krietni lielāki bērni, un Ziemele, kuras darba stāžs ir 40 gadu, uzskata, ka tas ir arī jāsaista ar ēšanas paradumiem grūtniecības laikā. "Daudz bērnu tagad dzimst svarā virs četriem kilogramiem. Nu grūti tām mammām tik lielus mazuļus laist pasaulē. Ideāli būtu, ja sieviete grūtniecības laikā sekotu līdzi tam, ko viņa ēd, un atcerētos, ka nav jāēd par diviem. Jo lielāks bērns, jo pašām taču grūtāk. Protams, ir arī gana daudz apzinīgo mammu, kuras ļoti skatās, ko ēd, esot gaidībās. Skaidrs, ka visiem patīk labi paēst, bet grūtniecei ir jāseko līdzi savai ēdienkartei. Turklāt mūsdienās daudzi produkti ir ar tendenci svara pieaugumam," atzīst vecmāte. Viņa vērš uzmanību arī uz to, ka vēlāk, pēc grūtniecības svaru būs daudz grūtāk dabūt nost un liekā svara gadījumos mazulim var rasties glikozes traucējumi. Vecmāte iesaka mazāk ēst nevērtīgos ogļhidrātus, bet, ja bez tiem nekādi, tad tos lietot rīta pusē un vairāk ēst dārzeņus, pākšaugus, salātus, lai nav tā, ka pa dienu tiek notiesātas vairākas cepumu pakas.

"Ideāli, ja grūtniece nodarbotos ar kādām fiziskām aktivitātēm. Dzemdības ir grūts darbs, un tām ir jāgatavojas. Esmu novērojusi, ka grūtnieces iedalās divās daļās – tās, kuras kustas, un tās, kuras labāk no tā izvairās. Nav obligāti jāiet uz sporta zāli vai jāapmeklē grūtnieču vingrošana, bet kaut vai ikdienas pastaigas tikai nāks par labu. Sievietēm ir jāsaprot, ka viņu vietā neviens šo darbiņu nepaveiks," saka Ziemele.

Trešā lieta – bailes. "Ja vien sievietes uz dzemdībām nenāktu ar bailēm, ar neuzticēšanos," turpina vecmāte. No visa veida bailēm pirms dzemdībām ir jātiek vaļā. Ziemele skaidro, ka nereti šīs bailes rodas no tā, ka sievietes grūtniecības laikā neprot vai nevēlas filtrēt informāciju, ko iegūst. "Ir jāfiltrē, ko tu lasi. Katrai sievietei sava bērna laišana pasaulē ir kā varoņdarbs, un, lai paspilgtinātu krāsas, pieliktu kādu smaguma pakāpi, nereti mammas nedaudz pārspīlē. Un šī grūtniece, salasoties šādas pieredzes, nobīstas. Grūtnieces par daudz lasa šos dzemdību stāstiņus. Ja sieviete būs saspringusi, nebūs viegli, īpaši laižot pasaulē pirmdzimto," uzskata Ziemele.

Plāns B. Arī Ziemele novērojusi, ka daudzām mammām ir tā dēvētais dzemdību plāns, taču viņa aicina apzināties, ka ne vienmēr dzemdībām var ideāli sagatavoties. Ja ir viens plāns, jābūt vēl vienam – gadījumiem, kad pirmais noiet greizi, lai nebūtu vilšanās sajūta.

Uzticēšanās trūkums. Vecmāte min, cik svarīgi ir, lai sieviete uzticētos tam personālam dzemdību vietā, kur viņa ir izvēlējusies laist pasaulē savu mazuli. Citām šo sajūtu palīdz radīt līgums ar vecmāti vai dūlu. Citām vajag mājīgu vidi, taču, kā norāda vecmāte, mūsdienās visās dzemdību nodaļās vide ir pietuvināta iespējami mājīgākai atmosfērai.

Radību mājas "Harmonija" vecmāte Aija Mikova atzīst, ka dzemdības citām ir smags darbs, citām viegls, un tas nav atkarīgs, cik daudz sieviete ir sagatavojusies. "Dzemdību process nav atkarīgs tikai no tā. Ir daudzi iemesli, kādēļ vienai tas ir smagi un kāda cita dzemdību laikā izjūt orgasmu. Mammas, kuras nav bijušas uz nevienu nodarbību, kurām nav nekādu plānu, dzemdē ideāli, jo ieklausās sevī, vada savu organismu pēc savām vēlmēm. Un kādi plāni? Tie bieži vien izgāžas, un tad seko vilšanās. Plāni dzemdībās nevar būt, var būt domas, vēlmes. Ko es domāju par šo procesu? Ko es noteikti nevēlētos, lai ar mani dara," norāda vecmāte.

"Man personīgi visas dzemdētājas ir pilnīgi vienādas. Nav labu, nav sliktu, nav augstāk stāvošas, nav zemāk. Nav atšķirības – augstskolas izglītība vai pamatskola. Visas man viņas ir topošās mammas, un te ir tikai viena izglītība – dvēseles. Un katrai dzemdību pieņēmējai ir jāiemācās strādāt katras sievietes vērtību sistēmā, lai kāda tā nebūtu. Nevajag sevi celt augstāk par klientu, nevajag nevienam pierādīt kaut ko, nevajag sevi mocīt ar atziņu – esmu slikta profesionāle, jo man neizdevās dzemdības tā, kā biju paredzējusi utt. Dzemdības katrai ir individuāls process, ieplānot nevar neko. Galvenais dzemdībās ir iekšējais redzējums un attieksme," uzsver Mikova.

Rīgas Dzemdību nama vecmāte Baiba Firkuse, domājot, kāda varētu būt šķietami ideāla dzemdētāja, kā pirmo aspektu min – lai sievietei pašai būtu savs viedoklis, lai viņa zinātu, ko vēlas. Izstāstīt savu redzējumu, lai speciālisti to var uzklausīt. "Mēs uzklausīsim, ko viņa vēlas, taču viņai ir jāuzticas tai vietai, kur viņa nolēmusi dzemdēt," norāda vecmāte, piebilstot, ka mūsdienās izvēles iespējas ir tik plašas. "Nerunājot nemaz par līguma slēgšanu ar vecmāti vai ārstu, var taču atnāk uz nodaļu parunāties, uzzināt, kā viss notiek. Cilvēkam ir jābūt informētam. Mums kādreiz bija ekskursijas, kas tagad nav, bet virtuāli var palūkoties, kā viss izskatās," tā vecmāte.

Firkuse vēlreiz norāda, ka dzemdības ir smags, fizisks darbs. Un dažreiz topošās mammas atzīstas, ka nebija iedomājušās, ka sāpju iespaidā kliegs, pat lamāsies. "Bet no tā nevajag kautrēties, tas nav tādēļ, ka sieviete nav gatavojusies dzemdībām un ka cilvēkam būtu tāds raksturs, tas ir normāli," mierina vecmāte.

Dzemdību plāns – tam jābūt reālam. Kā palīdzēs mans vīrs, ko es darīšu, ko darīs vecmāte? Kā viss notiks, ja spīdēs saule vai līs lietus? Ja nenotiek pēc mana plāna un ir citādāk, kas tad notiek? Ja mans plāns izgāžas? Tāpēc noteikti jādomā par plānu B, iesaka vecmāte.

Spēt uzklausīt speciālistus – ārstu, vecmāti, dūlu, un mazāk klausīties draudzeņu nostāstos. Arī vecmāte Firkuse iesaka – grūtniecības laikā nelasīt visādas negatīvas lietas.

Vecmāte apliecina, ka kursi, kas pieejami pirms dzemdībām, ir gana noderīgi, jo tajos rāda un stāsta, kā process norit. Dažreiz mammas esot saskatījušās filmās, kā norit dzemdības, un jūtas vīlušās – kā tad tā, kāpēc man tik ilgi? Bet filmās parasti trīs reizes iesāpas un mazulis ir piedzimis. Vecmāte smej, ka dzīvē tomēr notiek citādi. "Ir jāgatavojas ilgām dzemdībām un jāieklausās sevī. Tāpat savām sievietēm saku, lai pie pirmās sāpītes neskrien uz slimnīcu, jo tad ir šoks, ka viss ieilgst. Labāk jau mājās ilgāk padzīvoties, var taču mums piezvanīt, parunāties, un mūsu speciālisti pateiks, vai ir laiks braukt uz slimnīcu. Topošajai mammai ir jābūt gatavai cītīgi strādāt, īpaši, ja bērniņš ir liels, tad būs nopietnāk jāpastrādā. Ja nebūs šīs iekšējās gatavības, sieviete pēc tam var teikt, ka mēs viņu izmocījām, taču ir ļoti svarīgi sadarboties ar mediķiem un ieklausīties viņu viedoklī. Citādi – stāvi kaut vai uz galvas, ja viss norit labi," pasmej Firkuse.

Lūk, ko par ideālo dzemdētāju saka dūla Jana Biezā: "Dūla ir sieviete, kas palīdz citai sievietei gaidībās, dzemdībās un pēcdzemdību periodā informatīvi, praktiski, emocionāli. Ļoti būtisks aspekts – dūla ir pieņemoša, nevērtējoša, atbalstoša sievietes informētām izvēlēm – lai kādas tās arī būtu! Tas nozīmē, ka es kā dūla sekoju sievietes vajadzībām un, lai ko viņa izvēlētos, viņa priekš manis ir ideāla!

Tieši tas ir dūlas darbs – sniegt patiesu līdzās būšanu, atbalstu un bezgalīgu pieņemšanu. Mani patiesi nesatrauc, cik ļoti sieviete ir vai nav gatava dzemdībām – mēs izdarām gaidību laikā tik, cik ir sievietes spēkos, vēlmēs un varēšanā. Mani nesatrauc, kādus lēmumus viņa pieņem dzemdību laikā – vai pēkšņi viņa vēlas epidurālo anestēziju vai maksas ķeizargriezienu – mans uzdevums ir sekot viņai, nevērtēt un dot pieņemšanu!

Viņa ir ideāla man tāda, kāda viņa ir – ja viņai tas der, arī man tas der! Gods būt dūlai."