Īstais fināls ir pie saldumu plaukta vai vēlākais pie kases. Impulsa prece jeb saldumi, kas izvietoti pie kases, lai bērni, stāvot rindā, varētu tos pamanīt un izlūgties, vecākiem ir tīrā elle, jo bērni spēj sacelt milzīgu traci. Turklāt saldumu ražotāji ļoti labi zina, ka vecāki nonāk neapskaužamā situācijā, grāmatā "Bērnu audzināšanas noteikumi" atzīst tās autore Linda Freitele.
Bieži vien vecākiem publiski, pārējo pircēju šķietami aizdomīgu skatienu pavadītiem, vai nu jātiek galā ar savas atvases ārdīšanos, vai arī jāpadodas un jānopērk cukurotie saldumi – "mīļā miera labad".
Kur slēpjas cēlonis bērnu čīkstēšanai veikalā
Visiem bērniem, kuri lielveikalā nokrīt uz grīdas un neceļas kājās, raud, kliedz un brēc pēc "gumijas lācīšiem" vai stāv pie plaukta un skaļi pieprasa cepumus, kopīga ir viena lieta: viņi grib par katru cenu dabūt saldumus. Kopīgs ir arī tas, ka viņi zina – vecāku noteikumi nav neapgāžami (šajā gadījumā: "Nē, tu šodien nedabūsi šokolādi"). Acīmredzot, ka ar kliegšanu, raudāšanu un spārdīšanos viņi jau bieži bija atraduši veidu, kā neievērot vecāku noteikumus, secina Freitele. Pretējā gadījumā saceltajam tracim nebūtu nekādas jēgas.
Un esam nonākuši līdz jautājumam par konsekvenci audzināšanā. Ja bērni ir vienreiz pieredzējuši, ka noteikumi nav obligāti jāievēro, viņi mēģinās sacelties pret tiem arvien biežāk. Jo īpaši, ja tā ir kārdinošā un valdzinošā šokolāde. Bērniem ir pilnīgi vienalga, ka šoreiz viņu sarīkotais tracis notiek nevis mājās, klusā istabiņā, bet ļoti daudzu cilvēku acu priekšā, kas velta viņam nosodošus skatienus. Gluži pretēji: bērni ātri pamana, cik nepatīkami jūtas pieaugušie, kuriem jāiztur tāds teātris sabiedrībā, un iemācās, ka tā viņi vēl ātrāk panāks savu gribu.
- Te atradīsi mammu pieredzes stāstus par to, kā viņas cīnās ar bērnu kliegšanu, krišanu zemē un čīkstēšanu veikalā.
Risinājuma priekšlikumi: nekādas čīkstēšanas pie kases
Novērst jau laikus
Teātris lielveikalā pārnestā nozīmē nesākas pie kases, bet jau mājās. Un, proti, ja bērns jūt (un viņi to patiešām sajūt ļoti ātri), ka var manipulēt ar vecākiem, uzvedoties noteiktā veidā (kliegšana, raudāšana vai lūgšanās), un tādējādi panākt, ka vecāki neiztur un piekāpjas, viņi izmanto situāciju un apšauba arī citus "iedomātos" noteikumus. Neļauj nonākt tik tālu, ka bērns netic tevis teiktajam.
Nekad neatkāpies no tā, ko esi pateicis! Tāpēc labi apdomā, vai vari ievērot dotos solījumus un vai tie nav tukši draudi, kas atrisina problēmu tikai īstermiņā. Bērni ātri atpazīst vecāku tukšās runas un viņu teikto vairs neuztver nopietni.
Iejusties bērna lomā
Bērni, kas lielveikalā sarīko pamatīgu traci, ir saspringti un nervozi. Un ir ļoti labi saprotams, ka arī vecāki var zaudēt pacietību un sadusmoties. Lai gan jūties aizkaitināts, tomēr pacenties saprast, ka ne vienmēr bērns spēj valdīt pār sevi. Viņš vadās no savām emocijām, kuras prāts ne vienmēr spēj kontrolēt.
Zināmā mērā bērni ir pakļauti savam noskaņojumam un instinktiem. Aprakstītajās situācijās lielveikalā bērna galvā ir tikai viena doma: "Es gribu šokolādi un esmu ļoti dusmīgs, jo man to nepērk". Dusmas vienkārši ir un tās izlaužas uz āru. Ir par daudz prasīts no bērna, lai viņš savalda savas iegribas un emocijas. Pats bērns vēl nespēj tās kontrolēt un apvaldīt.
- Par piecām situācijām, kā bērns bezkaunīgi manipulē ar vecākiem, lasi te.
Nesaasināt situāciju
Ja bērnam ir ārkārtīgas dusmas un viņš nemaz nekautrējas tās izrādīt, tavs uzdevums ir samazināt spriedzi un atrisināt radušos situāciju mierīgā ceļā. Saglabā mieru un nosvērtību! Neļaujies provocējošiem izaicinājumiem un nesaasini situāciju! Lai apvaldītu bērna dusmas, novērs viņa uzmanību. To vislabāk izdarīt, mainot telpisko atrašanās vietu. Noliec zemē iepirkšanās grozu, satver bērnu pie rokas un izved viņu ārā no lielveikala. Turpini novērst bērna uzmanību: paņem kabatslakatiņu, noslauki viņa asaras vai parādi kādu triku ar to, lai bērns sāk ātrāk nomierināties.
Novirzi viņa domas uz citu pusi, piemēram, kopīgi apbrīnojiet kādu putnu vai suni. Galvenais – vedini bērnu uz citām, pozitīvām domām. Kad bērns ir nomierinājies, izskaidro viņam situāciju un vienojieties par kompromisu, piemēram: "Šovakar būs saldais ēdiens, ja varēsim netraucēti turpināt iepirkšanos."
- Un ko darīt, ja bērns veikalā ir sabojājis kādu preci? Par to ir jāmaksā vecākiem? Lasi šeit izsmeļošu rakstu, kurā komentārus sniedz gan patērētāju tiesību sargi, gan lielveikalu pārstāvji.
Pēcdarbs mājās
Pirms nākamās iepirkšanās reizes mierīgā mājas atmosfērā atskaties uz nepatīkamo situāciju ar laika distanci un vēlreiz pārrunā tematu "šokolādes plaukts". Paskaidro bērnam, ka tev nav pieņemama viņa raudāšana un činkstēšana. Vienlaikus centies izvairīties no spēkošanās ar bērnu un no cīņas par varu. Apsoli bērnam, ka viņš drīkstēs ēst saldumus noteiktā laikā un tāpēc viņam nav jāuzsāk "cīņa lielveikalā".
- Šeit atradīsi uztura speciālistes skaidrojumu, kādēļ bērnam nedrīkst pavisam aizliegt ēst saldumus.
Un vēl kāds neliels padoms: atceries, ka mēs visi kādreiz bijām bērni. Pamēģini atgriezties savā bērnībā. Tu noteikti atceries, kā juties, kad nesaņēmi to, ko vēlējies. Palūdz, lai tavi vecāki vai vecākie brāļi un māsas pastāsta tev konkrētus gadījumus. Viņu stāsti tev palīdzēs ne tikai iejusties bērna lomā, bet arī aplūkot un saprast situāciju no citas puses.
Avots: Linda Freitele "Bērnu audzināšanas noteikumi" (izd. "Jumava").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
