Pavasaris ir laiks, kad aizvien vairāk sastopamies ar dažādām elpošanas sistēmas saslimšanām. Sākot ar iesnām un klepu, kas nereti ir kā viens no simptomiem citām saslimšanām, līdz pat pneimonijai vai bronhītam.

"Vingrosev.lv" bērnu fizioterapeite Elizabete Deičmane speciāli "Cālis" lasītājiem sagatavojusi ieteikumus, kā bērnam palīdzēt slimošanas laikā. Speciāliste arī piedāvā ielūkoties video, kur parādīti aktīvi vingrinājumi krūškurvja mobilitātes un plaušu ventilācijas uzlabošanai.

Ar ko bērni pavasarī var negaidīti 'sastapties'

Rinīts jeb tautas valodā sauktās iesnas ir deguna dobuma gļotādas iekaisums, kas izraisa sekrēta izdalīšanos un apgrūtinātu elpošanu. Ja nācies saķert iesnas, tad jāveicina gļotu izdalīšanos, asins un limfas riti deguna dobumos un blakusdobumos.

Bronhiālā astma ir hroniska, iekaisīga elpceļu slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu. Tā kā šo saslimšanu pavada lēkmes, kas var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām, tad jāuzmanās no provocējošiem faktoriem, tādiem kā forsēta izelpa, vingrojumi ar rokām virs galvas. Ārstēšanas laikā jālikvidē iekaisums, jāuzlabo plaušu ventilācija, jāattīra elpceļi no liekā sekrēta, kas uzkrājies, jāatjauno normāls elpošanas stereotips, kā arī jāuzlabo fiziskās darba spējas jeb slodzes tolerance.

Bronhīts ir bronhu iekaisums, kam raksturīgs gļotādu pietūkums, pastiprināta gļotu izdalīšanās un apgrūtināta elpošana. Akūts bronhīts visbiežāk veidojas pēc akūtas respiratoras jeb elpceļu saslimšanas. Īpaša uzmanība jāpievērš ārstēšanai akūtajā stadijā, lai bronhīts nenonāktu līdz hroniskai stadijai vai pat pneimonijai. Akūtās stadijas laikā jāuzlabo asins un limfas cirkulācija iekaisuma rajonā, to mazinot, veicināt bronhu drenāžu. Savukārt, ja bronhīts jau nonācis līdz hroniskajai stadijai, tad jāpievērš uzmanība elpošanas mehānisma normalizēšanai.

Pneimonija ir plaušu audu iekaisums, kura laikā alveolās uzkrājas šķidrums. Akūtas pneimonijas gadījumā jāpievērš uzmanība asins un limfas cirkulācijas uzlabošanai plaušās, lai veicinātu sekrēta izvadīšanos, elpošanas ritma normalizēšanai un plaušu ventilācijas uzlabošanai, kā arī jāuzlabo vispārējās darba spējas ar dažādiem aktīviem vingrojumiem, aktīvām spēlēm. Savukārt hroniskas pneimonijas gadījumā jādomā arī par krūškurvja mobilitātes jeb kustīguma uzlabošanu un elpošanas muskulatūras nostiprināšanu.

Nereti elpošanas orgānu saslimšanu gadījumos elpceļos uzkrājas sekrēts, samazinās krūškurvja ekskursijas jeb kustību apjoms elpošanas laikā, kā arī tiek izjaukts normālais elpošanas ritms. Samazināt esošos slimību simptomus un veikt profilaksi var ar dažādiem aktīviem vingrojumiem, krūškurvja masāžu un pat teipošanu.

Metodes, kā bērnam palīdzēt

Krūškurvja masāža. Gandrīz pie jebkuras elpceļu saslimšanas drīkst veikt krūškurvja masāžu, īpaši, ja klepus ir ieildzis, jo tas liecina, ka bronhos ir sakrājušās krēpas, no kurām jāatbrīvojas.

Krūškurvja masāža palīdz atbrīvoties no krēpām, relaksē saspringtos elpošanas muskuļus, uzlabo asinsriti plaušās, normalizē elpošanas ritmu. Pirmās reizes noteikti bērns jāaizved pie speciālista, kurš veiks masāžu, taču, vēlāk konsultējoties ar ārstu vai fizioterapeitu, mamma to var veikt pati. Sākumā tās būs glāstošas kustības, kam seko izrīvēšana un vibrācijas kustības. Vibrācijām jābūt diezgan spēcīgām, lai tās nonāktu līdz elpceļiem un ļautu sekrētam atdalīties no bronhiem. Visām kustībām jābūt virzienā no lejas uz augšu, lai sekrēts virzītos augšup un to varētu izklepot. Masāžas laikā bērniņš jāmudina klepot, lai krēpas tiktu evakuētas.

Jāatceras, ka masāžu nedrīkst veikt, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Kontaktelpošana. Palīdz uzlabot un normalizēt elpošanas ritmu, veicinot efektīvāku izelpu, kā arī mobilizē un evakuē sekrētu. Kontaktelpošana jāveic gan guļus uz vēdera, gan uz muguras, gan sāniem, lai tiktu aptvertas visas plaušu daivas. Mammas rokas atrodas uz bērniņa krūškurvja. Sajūtot izelpu, tiek veikts uzspiediens uz krūšu kurvja, ko var papildināt ar vibrācijas kustībām.

Posturālā drenāža. Tiek izmantota, lai efektīvi evakuētu lieko sekrētu, kas sakrājies bronhos. Posturālās drenāžas laikā plaušu daivai, kurā sakrājies sekrēts, jāatrodas pēc iespējas augstāk, salīdzinot ar pārējo ķermeni, lai gravitācijas spēka ietekmē šķidrums virzītos prom. Mājas apstākļos var izmantot segas, spilvenus vai vingrošanas bumbu, lai pareizi pozicionētu bērnu. Drenāžas laikā veidosies reflektors klepus, ko nevajag aizturēt. Savukārt, ja klepus ir sauss, tad šo metodi pielietot nav iemesla.

Aktīvi vingrojumi. Tie ir dažādi vingrojumi ar un bez palīginventāra. Efektīvi bronhu drenāžu, elpošanas ritma un plaušu ventilācijas uzlabojošie vingrojumi ir saitīti ar pūšanu. Var likt bērnam pūst ar salmiņu burbuļus glāzē vai vates bumbiņu pa grīdu, pūst vējdzirnavas, balonus.

Krūškurvja mobilitāti uzlabos dažādi aktīvi stiepšanās vingrojumi dažādos virzienos, ko var veikt gan sēdus, gan stāvus – sniegšanās uz augšu, liekšanās uz priekšu, uz sāniem.

Veicot aktīvus vingrojumus, svarīgi tos piemērot katrai situācijai, katrai saslimšanai, jo, piemēram, bronhiālās astmas gadījumā nevar veikt vingrojumus ar rokām virs galvas.

Teipošana. Aizvien lielāku popularitāti gūst kinezioloģisko teipu pielietojums ne tikai traumu gadījumos, bet arī pie elpceļu saslimšanām. Īpaši efektīvi tie ir iesnu gadījumā, kad deguns ir aizlikts. Teips atceļ audus, uzlabo asins un limfas riti, mazina pietūkumu un līdz ar to tiek mazināts iekaisums.

Source

Cālis.lv

Tags

Astma Bērna veselība Bronhīts Iesnas Astma Bronhīts Iesnas Bērndārznieka veselība Bērndārznieks Mazuļa veselība Mazulis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form