Iespējamās reakcijas pēc bērna vakcinēšanas un kad poti labāk atlikt
Foto: Shutterstock

Pēdējos gados pieaudzis to vecāku skaits, kuri kategoriski iestājas pret bērnu vakcinēšanu. Ir vecāki, kuri pieļauj kādu atsevišķu vakcīnu ievadīšanu, bet neļauj bērnu potēt saskaņā ar pilno vakcinācijas kalendāru. Un, protams, ir vecāki, kuri pilnībā atbalsta ārstu rekomendācijas, vakcinējot bērnu pēc pilnas programmas. Turklāt arī mediķu vidū nemaz tik viennozīmīgs viedoklis šajā jautājumā nepastāv.

Aplūkosim, kādas iespējamās reakcijas bērnam var tikt novērotas pēc potes, kas būtu jāzina ārstam, kas – vecākiem, cik drošas ir Latvijā pieejamās vakcīnas un kādos gadījumos kārtējo poti tomēr labāk būtu atlikt. Informāciju sniedz Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, kuri ir sagatavojuši arī īpašu, vecākiem domātu ceļvedi par vakcinācijas jautājumiem.

Kādos gadījumos vakcināciju labāk atlikt

  • Ja nopietna akūta saslimšana (piemēram, akūta augšējo elpceļu slimība, pneimonija) ar paaugstinātu temperatūru;
  • hroniskas slimības paasinājums.

Īstas (reizēm absolūtas) kontrindikācijas:

  • smaga alerģiska reakcija (anafilaktiskais šoks) uz iepriekš ievadīto vakcīnas devu;
  • kolaps, šoks, encefalīts, encefalopātija, ar augstu ķermeņa temperatūru nesaistīti krampji pēc iepriekšējās konkrētās vakcīnas ievadīšanas;
  • dzīvo izraisītāju vakcīnu ievadīšana ir aizliegta gadījumos, ja bērnam konstatēti smagi imūnās sistēmas traucējumi (piemēram, leikoze);
  • slimības dēļ (onkoloģisku un HIV/AIDS);
  • imunitāti nomācošās terapijas laikā; staru terapijas laikā.

Ja pēc iepriekšējās vakcīnas devas ievadīšanas bijušas komplikācijas, jautājumu par turpmāko vakcināciju izlemj primārās veselības aprūpes ārsts (ģimenes ārsts vai pediatrs, imunologs)

Kas vecākiem būtu jāpastāsta ārstam pirms bērna vakcinēšanas

  • Tu uzskati, ka vakcinācijas dienā tavs bērns ir slims.
  • Vai bērnam ir alerģija pret medikamentiem, pārtikas produktiem vai vakcīnām.
  • Vai bērnam pagātnē ir bijusi smaga reakcija uz vakcīnu.
  • Vai bērnam ir veselības problēmas – astma, plaušu, sirds vai nieru slimības, vielmaiņas traucējumi (piemēram, cukura diabēts), asins sistēmas saslimšanas.
  • Vai bērnam bijuši krampji.
  • Vai bērnam ir imūnsistēmas slimības, vai bērns lieto imūnsistēmu nomācošus preparātus.
  • Vai bērnam ir veikta asins vai asins produktu pārliešana, imuno-(gamma) globulīnu ievadīšana.
  • Vai bērns lieto kādas zāles.
  • Vai pēdējo četru nedēļu laikā bērnam ir veikta vakcinācija.

Kas ārstam būtu jāpastāsta vecākiem pirms bērna vakcinēšanas

  • Ārsts savlaicīgi informē vecākus par plānoto vakcināciju.
  • Ārsts pirms katras vakcinācijas (gan pirmreizējas, gan atkārtotas) veic bērna apskati (ja nepieciešams, arī vecāku aptauju), lai noskaidrotu bērna veselības stāvokli un iespējamās kontrindikācijas. Iegūtās ziņas ieraksta medicīniskajā dokumentācijā.
  • Par vakcīnas efektivitāti infekcijas slimības profilaksē, aizsardzības efekta ilgumu un ieteicamo vakcinācijas atkārtošanu.
  • Par organisma reakciju, kas var rasties vakcinējoties vai pēc vakcinācijas.
  • Par profilakses pasākumiem, lai samazinātu iespējamo pēc vakcinācijas reakciju smagumu, un gadījumiem, kad nepieciešama ārstniecības personas palīdzība.
  • Par simptomiem, kad steidzami nepieciešams vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Atceries un iegaumē, ka ārstam nav iespējas novērot bērnu pēcvakcinācijas stāvokli ik dienas. Ārsts var konstatēt blakusparādības, ja tādas ir, pēc vecāku sūdzībām par bērna veselību vai, veicot kārtējo profilaktisko apskati. Lai konstatētu sūdzību iemeslu, jāveic papildu izmeklējumi un jāvēršas pie speciālista. Visus jautājumus par bērna veselību nepieciešams izrunāt ar savu ārstējošo ārstu.

Kāda ir vakcīnu drošība un kādas reakcijas iespējamas pēc vakcinācijas

Speciālisti uzsver, ka nopietnas pēcvakcinācijas reakcijas ir ārkārtīgi retas un nav salīdzināmas ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem. Vakcīnu drošība un efektivitāte tiek stingri kontrolēta. Pirms licencēšanas vakcīnu nekaitīgums rūpīgi tiek pētīts klīniskos pētījumos, un vakcīnu drošuma uzraudzība un novērtēšana ilgtermiņā tiek turpināta.

Latvijā izmantotās vakcīnas atbilst visām mūsdienu Eiropas Savienības prasībām, kas attiecas uz vakcīnas kvalitāti, efektivitāti un drošumu, par ko pētījumos saņemti nepieciešamie pierādījumi. Latvijā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ārstniecības personas pienākums ir ziņot Slimību profilakses un kontroles centram par vakcinācijas izraisītām komplikācijām. Šie notikumi pakļauti ziņošanai 24 stundu laikā pēc komplikācijas konstatēšanas.

Par visiem reģistrētiem pēc vakcinācijas novēroto reakciju gadījumiem regulāri tiek informēta Zāļu valsts aģentūra. Savukārt Zāļu valsts aģentūra informē Eiropas Zāļu aģentūru un vakcīnu ražotājus, kuru pienākumos ietilpst katra pēcvakcinācijas blakusparādības gadījuma detalizēta izvērtēšana un, nepieciešamības gadījumā – nekavējoša aizdomīgas vakcīnas sērijas atsaukšana.

Reakcija uz vakcināciju ir izmaiņas veselības stāvoklī, kas saistītas ar pašas vakcīnas īpašībām. Ne visas izmaiņas, kas notiek bērna veselības stāvoklī pēc vakcinācijas, saistītas ar reakciju uz vakcināciju. Bieži vien tās saistītas ar saslimšanu, kas nejauši sakritusi ar laiku pēc vakcinācijas. Visos gadījumos, kad bērna veselības stāvoklis pasliktinājies pēc vakcinācijas, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu bērna objektīvu apskati un izmeklēšanu. Reizēm vakcinācija, kas pasargā bērnu no infekcijas slimībām, var radīt diskomfortu, kā, piemēram, sāpes injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, kas var būt par iemeslu bērna nemieram un raudulīgumam. Tādēļ pēc vakcinācijas bērnam nepieciešams veltīt vairāk uzmanības.

Pēc vakcinācijas iespējamas dažādas reakcijas:

Nereti var parādīties apsārtums, pietūkums vai sāpīgums injekcijas vietā vai temperatūras paaugstināšanās, izsitumi, uzbudināmība, nemierīgums, raudāšana, miegainība, kas pāriet dažu diennakšu laikā. Ļoti reti var rasties smagas komplikācijas kā, piemēram, anafilaktiskais šoks – smaga alerģiska reakcija, kas var rasties pirmo 30 minūšu laikā pēc vakcīnas ievadīšanas (vidēji vienā gadījumā no miljons ievadītām devām).

Noteikti pie ārsta jāvēršas, ja

  • ķermeņa temperatūra paaugstināta virs 39°C grādiem;
  • bērns izskatās pretdabiski bāls;
  • bērns kļuvis šļaugans, pasīvs un kavēts;
  • bērns neierasti vai ilgstoši raud – trīs stundas un vairāk;
  • bērns dreb un var novērot krampjus;
  • bērns atsakās no ēdiena, ir vemšana.
  • Līdz ierodas ārsts, svarīgi nekrist panikā:
  • ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, ieteicams lietot atbilstošus medikamentus;
  • nomierini bērnu;
  • sagatavojieties gadījumam, ja bērnam būs jādodas uz slimnīcu – turi pa rokai bērna medicīnisko dokumentāciju (izrakstus, ārsta slēdzienus).
Vakcinācijas kalendārs pieejams šeit.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība HIV Slimību profilakses un kontroles centrs Zāļu valsts aģentūra Vakcīna Bērndārznieka veselība Bērndārznieks Jaundzimušais (0-1 mēnesis) Mazuļa veselība Mazulis Sākumskola Zīdaiņa veselība un barošana Zīdainis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form