Inhalators rada atkarību un slimība rodas galvā: alergoloģe kliedē izplatītākos mītus par astmu
Foto: Shutterstock

Astma ir biežākā hroniskā slimība bērniem, iespējams, tāpēc tā ir apvīta ar dažādiem mītiem, kuriem tic liela daļa sabiedrības. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) alergoloģe Lota Ozola atklāj astoņus no izplatītākajiem mītiem un skaidro, kāpēc tie nav patiesi.

Astma ir hroniska slimība, kurai raksturīgs iekaisums elpceļu gļotādā, kura dēļ attīstās izteikta bronhu gļotādas tūska, kas rada bronhu sašaurinājumu. Iekaisuma dēļ pastiprinās gan biezu gļotu rašanās elpceļos, gan bronhu muskulatūras spazmēšanās, kā rezultātā parādās dažādas sūdzības.

Astmas izpausmes:

  • Klepus, sevišķi naktīs vai pie fiziskas slodzes;
  • Sēkšana vai "čīkstēšana" krūtīs;
  • Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums;
  • Bērns kļūst ātri nogurdināms.


Šajā rakstā vari iepazīties ar BKUS speciālistu un viņu sadarbības partneru sagatavoto informāciju par astmu bērniem, uzzināt, kādi ir astmas ārstēšanas veidi un kādi var būt alerģijas izraisītāji. Taču turpinājumā lasi, kādi ir izplatītākie mīti par biežāko hronisko slimību bērniem.

Astmu var diagnosticēt tikai ar spirometriju

Spirometrija ir elpošanas tests, kas palīdz novērtēt plaušu veselības stāvokli un laikus konstatēt iespējamās problēmas. Testa veikšanai 15 – 20 minūšu garumā pacientam vairākas reizes dziļi jāieelpo un jāizelpo viss gaiss no plaušām spirogrāfijas ierīcē – spirogrāfā. Ozola stāsta, ka šis izmeklējums parasti tiek veikts bērniem no piecu, sešu gadu vecuma.

Ir bērni, kuri nespēj veikt tik daudz dziļo ieelpu un izelpu, kas ir nepieciešams, lai spirometrijas tests uzrādītu kādus rezultātus, līdz ar to viņiem šo izmeklējumu veikt nav iespējams. "Ja mēs neveicam spirometriju, tad tas nenozīmē, ka mēs nevaram diagnosticēt astmu," viņa skaidro.

Spirometrija nav vienīgais izmeklējums, ar kura palīdzību var noteikt, vai bērnam ir astma. Ozola skaidro, ka astmas diagnozē svarīgākais ir pacienta un vecāku stāsts par slimībai raksturīgajiem simptomiem. Daktere uzsver – diagnostika vienmēr sākas ar sarunu no pacienta un tikai pēc tam tiek apsvērtas iespējas viņam veikt dažādus izmeklējumus.

Sarunas ar pacientu laikā tiek noskaidrots, vai viņam ir sēkšana (svilpjoša, čīkstoša skaņa izelpojot), elpas trūkums, klepus vai spiedoša sajūta krūtīs. Ja bērnam ir vairāk nekā viens no minētajiem simptomiem, tad palielinās iespēja, ka viņš slimo ar astmu. Tāpat ir svarīgi noskaidrot, kad bērns klepo – pa dienu, naktī, pēc fiziskas slodzes vai citos gadījumos.

Astma rodas galvā

Ozola uzskata, ka šis mīts ir radies tāpēc, ka emocionāls satraukums, mijoties ar citiem faktoriem, var provocēt astmas lēkmi. "Taču tas nav tikai kaut kas ko pacients vai viņa vecāks ir iedomājies," viņa skaidro. Jāpiebilst arī tas, ka astma pati par sevi nerodas "no nerviem".

Salbutamols izraisa atkarību

Ozola atklāj, ka šis ir viens no izplatītākajiem mītiem sabiedrības vidū. Taču alergoloģe pārliecinoši atklāj, ka salbutamols neizraisa atkarību. "Pierašanu veido vielas, kas iedarbojas uz centrālās nervu sistēmas receptoriem, radot baudas sajūtu un vēlmi pēc šī medikamenta," viņa skaidro. "Salbutamolam nav nekāda ietekme uz centrālās nervu sistēmas receptoriem."

Alergoloģe stāsta, ka, lietojot tikai salbutamolu, netiek novērsti kairinātāji vidē, kas rada uzliesmojumu, un ārstēts iekaisums. Tas tikai palīdz atslābināt bronhu muskuli, līdz ar to pacientam salbutamols ir jālieto vairāk par astoņiem pūtieniem dienā. Tikai tad, ja šis medikamentu lietojuma biežums ir ilgstošs, var mazināt receptoru jūtību.

Inhalators rada atkarību un slimība rodas galvā: alergoloģe kliedē izplatītākos mītus par astmu
Foto: Shutterstock

Medikamenti no hormonu grupas radīs izmaiņas bērna ķermenī

Vīrišķie hormoni rada bārdas augšanu, sievišķie un citi hormoni cilvēku padara resnu – šie ir tikai divi no biežākajiem uzskatiem par hormoniem. Ozola stāsta, ka ir veikti pētījumi, kuros ir atklāts, ko vecāki domā par hormonu grupai piederošajiem medikamentiem. To laikā tika konstatēts, ka 16–67 procenti vecāku izjūt nepatiku un nelabprāt vēlētos, lai viņu bērns lieto šo medikamentu.

Arī dažas astmas slimniekiem izrakstītās zāles pieder pie hormonu grupas. Taču alergoloģe atgādina, ka hormoni cilvēka organismam ir ļoti vajadzīgi un nepieciešami. Astmas ārstēšanai tiek izmantoti glikokortiskosteroīdi, kas mazina iekaisumu. "Tie nav vīrišķie, sievišķie vai stresa hormoni," piebilst Ozola.

Ārste atklāj, ka inhalējamie hormoni mazās devās nerada svara pieaugumu, kaulu vājumu, kā arī psihiatriskās izmaiņas. Taču ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ir statistikas auguma atšķirība starp tiem pacientiem, kuri lieto un kuri nelieto hormonus. Konkrētāk, tie cilvēki, kas lieto hormonus ir par 0,8 līdz vienam centimetram īsāki nekā tie, kas nelieto. "Taču mēs nezinām, vai tā ir pati slimība, kas ietekmē augšanu, vai mūsu medikamenti, kas nāk tai pa virsu." Ozola skaidro. "Mums nav tādu bērnu, kuriem ir astma, bet mēs viņiem nedodam hormonus, lai redzētu, vai viņš augs vai neaugs. Mēs viņu ārstējam, lai viņam nav astmas simptomu."

Alergoloģe uzsver, ka, viņasprāt, ka nelielās auguma izmaiņas nav par iemeslu, lai nelietotu bērnam nepieciešamās zāles, kas palīdzēs viņam atbrīvoties no slimības simptomiem un ikdienā justies labāk.

Nebulaizers ir efektīvāks nekā inhalācija caur krājtelpu

Nebulaizers ir kompresora inhalators, kas medicīniskos nolūkos pārvērš šķidrumu aerosolā. Tas ir daudz lielāks nekā krājtelpa, kas sastāv vien no nelielas plastmasas tvertnes, kas savieno muti ar inhalatoru.

Ozola uzsver – nebulaizers ir tikpat efektīvs kā krājtelpa, ja tiek pareizi veikta inhalācija. Taču katram ir savas priekšrocības un trūkumi. "Manuprāt, krājtelpas būtu jāizvēlas biežāk, tādēļ, ka inhalācija aizņem mazāk laika, ir mazāka iespēja kļūdīties devā un ar to ir vieglāk ceļot nekā ar nebulaizeru," uzskata alergoloģe.

Inhalators rada atkarību un slimība rodas galvā: alergoloģe kliedē izplatītākos mītus par astmu
Foto: Shutterstock

Bērni ar astmu nedrīkst sportot

Ozola atklāj, ka ļoti bieži bērnu, kuri slimo ar astmu, vecāki griežas pie ārstiem pēc zīmes, lai atbrīvotu atvasi no sporta nodarbībām skolā. Taču tas, ka astmas slimnieki nedrīkst sportot ir tikai mīts. Alergoloģe stāsta, ka tieši pretēji sabiedrības uzskatam – astmas slimniekiem ir jāsporto. Tas ne tikai uzlabo viņa stāju, fizisko attīstību un spēcina muskuļus, bet arī palielina slieksni, kad bērnam rodas elpas trūkums. Taču nekad nevajadzētu bērnu spiest nodarboties ar sportu. Pirms fiziskām aktivitātēm Ozola iesaka vienmēr pievērst uzmanību bērna labsajūtai.

Arī sporta veida izvēlei nav nozīmes. Nevajadzētu bērnu spiest doties un peldēšanas treniņiem, ja atvase to nevēlas. Labāk ir izvēlēties sporta veidu, kas bērnam sagādās prieku un raisīs motivāciju vairāk kustēties.

  • Ja šobrīd esi savai atvasei piemērotākā sporta pulciņa meklējumos, iesakām ieskatīties šajā rakstā, kur trīs sporta veidu – basketbola, futbola un vieglatlētikas – treneri stāsta par konkrētā sporta plusiem un mīnusiem. Savukārt te uzzināsi, ko bērnam var sniegt treniņi karatē, hokejā un florbolā. Bet šeit noskaidro, kādi ir bērna ieguvumi, trenējoties individuālajos sporta veidos – jāšanā, peldēšanā un tenisā.

Astmas pacienti nedrīkst vakcinēties pret gripu

Ozola uzsver, ka astmas pacienti drīkst un viņiem vajag vakcinēties pret gripu. Alergoloģe atgādina - bērniem, kuriem ir hroniskas elpceļu slimības, gripas vakcīna, vakcinējoties pie ģimenes ārsta, ir bez maksas.

  • Te atradīsi vēl citus mītus par vakcīnu pret gripu un infektoloģijas speciālists Uģa Dumpja skaidrojumus, kāpēc tie nav patiesi.

Astma pasliktina sekmes skolā

Alergoloģe izceļ konkrētu pētījumu, kurā pierādīts, ka pusaudžiem ar astmu nav izteiktu problēmu mācībās. "Katrā grupā – gan tiem, kam ir, gan tiem, kam nav astma, – ir bērni, kuriem ir grūtības mācībās," viņa skaidro.

Source

Cālis.lv

Tags

Astma Bērni Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Klepus Astma Klepus Medikamenti
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form