ASV dzīvojošās Kristhannas Brisko meitai ir 10 gadi, un mamma savā blogā "Babble" nosauc īpatnības, kuras var novērot bērniem vecumā no 10 līdz 13 gadiem jeb tā sauktajā pārejas vecumā. Tieši šis periods bērna dzīvē, pēc mammas domām, ir vissarežģītākais no visiem vecumposmiem.
Lūk, Kristhannas piedāvātais sarakstiņš ar tām 28 lietām, kas var tikt novērotas minētajā vecumposmā un par kurām neviens iepriekš vecākus nav brīdinājis!
Parādās "pamestās ligzdas sindroms" – pamazām pieaugošais bērns vēl ir līdzās, bet vecāki jau saprot, ka ātri vien viņš pametīs mājas.
Tavs bērns izdara nepareizu izvēli, un tu sāc uztraukties par viņa nākotni. Patiesībā, viss nemaz nav tik slikti – kurš gan no mums nav izdarījis nepareizu izvēli!?
Vajadzēja labāk mācīties skolā! Tāpēc, ka palīdzēt bērnam ar mājasdarbiem kļūst arvien sarežģītāk, bet uzdevumu formulējums šķiet nožēlojams.
Daudzi sāk teikt, ka tavam bērnam paveicies ar tādiem vecākiem, bet vienreiz tu sapratīsi, ka viss ir tieši pretēji.
Šķiet, ka pagājuši jau tik daudz gadi, kopš tavs bērns bija mazulis, bet tev, tāpat kā iepriekš, gribas, lai laiks ritētu lēnāk.
Tu būsi līdz sirds dziļumiem aizkustināts, kad bērns gribēs tevi paņemt aiz rokas vai noskūpstīt: cik lieliski, ka viņš vēl nav pārstājis šo spontāno mīlestības apliecināšanas parādīšanu.
Skolā viņam sacīs, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē. Tu tomēr vēlēsies pagarināt šo bērnu pasaku un sāksi pārliecināt, ka, protams, vecītis pastāv.
Dažreiz tev var parādīties vēlme kļūt par sava bērna vienaudzi, lai tev būtu iespēja aizstāvēt viņu skolā. Bet esi uzmanīgs: kad tu vēlies uzmest naidīgu skatienu kādam skolas huligānam, atceries, ka tu esi pieaudzis cilvēks.
Tu vēlies palīdzēt savam bērnam, bet tev nākas noticēt, ka viņš pats var sevi aizstāvēt, pateicoties tam, ka tu viņam esi iemācījis, kā to darīt.
Tu redzēsi, kā šis mīļais bērns mainās hormonu ietekmē.
Tevi sāks uztraukt bērna garderobe: viņa ķermenis mainās, un kaut kādām lietām vairs nebūs vietas bērna apģērbu skapī.
Dažreiz bērna āriene neatbilst viņa gājieniem: viņš izskatās pieaudzis, bet dara tādas muļķības. Atceries, ka viņam ir vēl grūtāk pieņemt un saprast šo neatbilstību, nekā tev.
Viņš "ieguglēs" tevi. Un sevi. Un savus draugus. Un tad tu aizdomāsies: vai viņam internets vispār ir vajadzīgs?
Viņam vajadzēs telefonu, jo visiem bērniem skolā jau tādi ir. Un tev var ienākt prātā, vai labāk bērnam nenodrošināt mājas apmācību?
Kādudien tu sapratīsi, kā iespējams justies izmisušam un būt optimistam vienā un tajā pašā dienā.
Tu viņu mulsināsi. Protams, tu nedarīsi neko briesmīgu – tu vienkārši notrausīsi kādu drupaču no viņa vaiga vai pastāstīsi kādu smieklīgu stāstu par viņu, bet tagad bērns par to var aizvainoties.
Tu raudāsi par to, ka tavs bērns būs sastrīdējies ar draugu vai no skolas mājās atgriezies ar vēlēšanos tur vairs neatgriezties. Jā, tagad ar plāksteriem un mammas bučām nebūs pietiekami, lai bērnu spētu mierināt.
Tu sāksi viņa priekšā atvainoties. Arī viņš tev. Jums abiem būs daudz kam jāiziet cauri.
Tu gribēsi ar bērnu pavadīt vairāk laika kopā un būt lietas kursā par visu, kas ar viņu notiek.
Draugi nāk un iet, bet mamma būs uz visiem laikiem.
Kad pienāks laiks risināt jautājumus par bērna attiecībām ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, var vērties pie personīgās pieredzes, atceroties, kā rīkojās tava mamma, un pamēģināt darīt citādāk.
Ja nostrādās, tad tev nebūs jāsaskaras ar savu lēmumu un padomu sekām, kad bērns sasniegs pusaudžu vecumu.
Tu kļūsi par dažādu slenga vārdu ekspertu.
Tu atkal sāksi paļauties uz saviem draugiem, kā tas bija, kad tavs bērns vēl bija jaundzimušais.
Bērns tev liks saprast, ka neesi ierūsējis.
Dažreiz viņš būs pret maiguma izrādīšanu sabiedriskā vietā un kaut kad aizskries sasveicināties ar saviem draugiem, uz tevi pat neatskatoties. Visticamāk, tad tu varētu pat apraudāties. Bet dažreiz bērnam vienalga tomēr vajadzēs tavas bučas – tā viņš liks tev saprast, ka, neraugoties uz to, ka ar katru dienu viņš kļūst pieaugušāks, tu viņam joprojām esi vajadzīgs.
