Foto: Shutterstock
Tagad, kad bērniem ir liegta iespēja doties satikt draugus, spēlēties rotaļu laukumā, braukāt ar riteni vai darīt citas iemīļotas lietas ārpus mājas, ir īstais laiks pievērsties grāmatu lasīšanai. Šī nodarbe ne tikai palīdzēs atvasi izklaidēt, bet arī attīstīs valodas prasmi, fantāziju un dos iespēju saprast pasaules uzbūvi. Izdevniecības iesaka 8 grāmatas, kuras ar prieku lasīs gan bērndārznieki, gan dažāda vecuma skolēni.

Pavadīt savu brīvo laiku izolācijā mājās bērnam, kas ir pieradis doties uz skolu vai bērnudārzu un brīvo laiku pavadīt ārā, nav viegls uzdevums. Pirmajās dienās kopīgais laiks ar ģimeni iekštelpās var šķist aizraujošs, taču pēcāk bērnu var pārņemt garlaicība. Šādos gadījumos frāzi “Man nav ko darīt” no atvases mutes var dzirdēt biežāk, nekā gribētos.

Ja arī tavs bērns aizvien biežāk sūdzas par garlaicību, varbūt ir vērts ķerties klāt grāmatu lasīšanai. Kā reiz teica centra "Skalbes" psiholoģe Zane Avotiņa: "Grāmatas caur fantāziju un iztēli ļauj droši paskatīties uz dažādiem dzīves procesiem, tostarp dzīvību un nāvi, māca atšķirt labo un ļauno, viltību un gudrību, ieraudzīt gļēvulību un drošsirdību. Caur pasaku var droši pavērties uz biedējošiem tēliem un ar labo varoņu palīdzību izjust drosmi un gūt panākumus."

Izdevniecības "Pētergailis", "Latvijas Mediji", "Liels un mazs" un "Egmont" iesaka astoņas grāmatas, kas bērndārznieku, sākumskolēnu un pamatskolēnu ieraus piedzīvojumu, pārdzīvojumu, sajūsmas un prieka virpulī.


Bērnudārza vecuma bērniem

Foto: Publicitātes attēli

Nekad nav par agru bērnam lasīt grāmatas. Pat lasīt priekšā zīdainim nav par agru. Jo agrāk tu bērnam parādīsi, ka lasīšana var būt interesanta, jo lielāka iespējamība, ka izaugs aizrautīgs grāmatu lasītājs.

Lūk, izdevniecību ieteiktās grāmatas, kuru stāstos ar interesi klausīsies bērndārznieki. Savukārt tie, kas jau apgūst lasītprasmi, arī paši varēs iejukt burtu virpulī.

"Karalis" (Eva Madejska)


Poļu rakstnieces Evas Madejskas "Karalis" ir otrā grāmata sērijā "Mazās katastrofas". Stāsts atklāj vienu dienu mazās Fraņas dzīvē, kurā viņa ar auklīti un mazo brāli dodas pastaigā uz parku.

Parkā spēlējas dažāda vecuma un rakstura bērni, kuru atšķirīgā uzvedība izraisa mazu katastrofu, taču, par laimi, parādās glābējs – zēns invalīdu ratiņos, kurš katastrofu novērš.

Zēnu sauc Artūrs, taču vēlāk atklājas, ka viņu visi dēvē par Karali Artūru, savukārt viņa invalīdu ratiņi pārvēršanas par lidojošu zirgu uz riteņiem. Arī mazā Fraņa no rotaļlaukuma apmeklētājas pārvēršas par Karaļa Artūra bruņinieci, kļūstot par liecinieci tam, ka nekādi kustību traucējumi nav šķērslis Karaļa Artūra un Bruņinieces kopīgajam lidojumam invalīdu ratiņos virs parka, atstājot mazās un lielās katastrofas uz zemes.

"Kā dundurs, muša, lapsenis un ods gandrīz atklāja Ziemeļpolu" (Inese Margēviča)


Grāmatā "Kā dundurs, muša, lapsenis un ods gandrīz atklāja Ziemeļpolu" ir stāstīts par mazu, bet sparīgu kukaiņu piedzīvojumiem, kuri nejauši atrod saplēstu lapiņu ar tekstu. Tajā pieminētais Ziemeļpols iekvēlina viņu prātus un kļūst par mērķi, kurš noteikti jāsasniedz, kaut arī viņi varētu mierīgi gulēt puķēs un skatīties mākoņos.

Kā viņiem klājas, dodoties pretim iecerētajam mērķim? Dažādi, jo ceļā ir jāsastopas ar grūtībām un pārpratumiem. Tur ir bīstama, mušu sadedzināt kāra lampa, izkusis saldējums, staigns, slepkavniecisks rūgušpiens, kārdinoša milzu torte, mežacūkas un pat neciešams sals. Te parādās ceļotāju tik atšķirīgie raksturi – ne tikai ziņkārība, slavaskāre, ēdelība, bet arī drosme, izpalīdzība un aizrautība. Kopā viņi lieliski tiek galā ar ceļā uz mērķi sastaptajām briesmām. Galvenais – viņi nav vienaldzīgi viens pret otru un pret citiem ceļā satiktajiem. Soli pa solim viņi virzās arvien tuvāk savam mērķim – Ziemeļpolam.

Ceļotāji jau gandrīz atklāj Ziemeļpolu, pietrūkst pavisam nedaudz, bet – viņi aizmieg ziemas miegā. Tomēr pavasarī viņi turpinās iesākto. Grāmatā "Kā muša, dundurs, lapsenis un ods gandrīz atklāja Ziemeļpolu" autore cenšas atraisīt bērnu interesi par dzīvo dabu mums visapkārt, aicina saudzēt un nepiesārņot to. Kāpēc, pārdomājot savus mērķus un mērķīšus, nemācīties no kukaiņu ceļojuma?

"Bubuļbailes" (Bens Berants)


Kas ir bailīgāk: ja kāds naktī nolaupa bumbu vai tumsā jādodas to meklēt mežā? Un ja nu satiec bubuli? Vāverēns un vārnēns apņemas atrast pazudušo bumbu, pat ja nāksies uzveikt pašas lielākās bailes – bubuļbailes.

Lietuviešu rakstnieka Bena Beranta un mākslinieces Vilijas Kvieskaites ilustrētā grāmatiņa par labāko draugu vāverēna un vārnēna piedzīvojumiem ne vien izklaidēs, bet arī dos iespēju ģimenei parunāt par bailēm, jo pat drosmīgākie no kaut kā baidās.

"Skudriņa Kāpēcīte" (Rasa Dmučovskiene)


Kas vasaras naktī aiz loga čīgā? Ko ēd skudras? Kāpēc ķirzakām tik gara aste, un kur zirnekļi ņem pavedienus tīkliem? Skudriņai Kāpēcītei ir ļoti daudz jautājumu, un uz tiem visiem jāatrod atbildes, tāpēc, priecīgi dungodama, viņa dodas mežā, kur gaida piedzīvojumi un jaunas zināšanas.

Grāmata "Skudriņa Kāpēcīte" iepazīstinās mazos lasītājus ar meža iemītniekiem un to noslēpumiem.

"Saliec attēlus! Paw Patrol. Lasi un rotaļājies!"


Šajā grāmatā mazajam lasītājam un klausītājam būs iespēja iepazīst jaukos un izpalīdzīgos Ķepu patruļas kucēnus. Lasi par atbildīgo aitu suni Čeisu, celtnieku Rablu, ugunsdzēsēju Maršalu, helikoptera piloti Skaju un pārējo komandu!

Tāpat grāmatiņā ir iespēja pildīt dažādus uzdevumus, piemēram, no deviņiem gabaliņiem īpašajos lodziņos jāizveido kucēnu attēli vai, cik ātri iespējams, jāsaliek pieci koši pužļi. Grāmatiņā atrodamie uzdevumi palīdzēs ne tikai izklaidēt bērndārznieku, bet arī trenēt viņa pirkstu motoriku.

"Mani jaukie pētnieku stāsti"


Šī grāmata mazākos ģimenes locekļus ievedīs aizraujošu atklājumu pasaulē! Traucies kosmosā, lai uzspēlētu kosmobolu, nirsti jūras dzelmē pēc mirdzošiem dārgumiem un satiec nebēdnīgus pērtiķēnus safari parkā! Šajā krājumā iekļauti pieci jautri un sirsnīgi stāsti, kas papildināti ar košām ilustrācijām un komiksu elementiem, tāpēc lieliski piemēroti kopīgai lasīšanai.

"Eju meklēt!" (Līva Ozola)


Līvas Ozolas bilžu grāmata, kas papildināta ar Ineses Zanderes skaitāmpantiem, ir krāšņi ilustrēts stāsts par bērna iztēles pasauli, spēlējot paslēpes – vienu no bērnu iemīļotākajām spēlēm visā pasaulē jau daudzus gadsimtus.

Mazā meitenīte Vilma vakarā pirms gulētiešanas pierunā tēti vēl uzspēlēt paslēpes. Lasītājs katrā grāmatas atvērumā var pavērt dažādas durvis un kopā ar Vilmu ielūkoties, kas aiz tām slēpjas. Tāpat bērni un vecāki, kopīgi pētot un komentējot ilustrācijas, ieraugot dažādus tēlus un nosaucot tos vārdā, var veidot sarunu starp lielo un mazo lasītāju, ļaujot bērniem pašiem radīt jaunas iedomu tēlu interpretācijas un stāstus, ko šie tēli varētu piedzīvot.

"Kiosks" (Anete Melece)


Anetes Meleces starptautiski plašu atzinību guvusī bilžu grāmata var kalpot kā virtuāla tūre pa Rīgu laikā, kad no mājām ārā iet nedrīkst. Savu ideju – stāstu par kāda Rīgas kioska pārdevēju Olgu, kas iesprūdusi kioskā un netiek no tā ārā, – Anete Melece vispirms īstenoja, 2013. gadā izveidojot septiņu minūšu animācijas īsfilmu "Kiosks", kas guva starptautisku atzinību dažādos festivālos.

Filmas un bilžu grāmatas varone Olga dienas vada, apkalpojot un uzklausot pircējus, šķirstot žurnālus un ilgojoties ceļot. Viņas sapnis ir nonākt siltajās zemēs un pie jūras baudīt skatu uz saulrietu. Kādu dienu nejaušu notikumu ķēde izvēršas tā, ka Olga ar visu kiosku iekrīt pilsētas kanālā, kas viņu aizpeldina tālu pasaulē – līdz pat kārotajai pludmalei.


Grāmatas sākumskolas skolēniem

Foto: Publicitātes attēli

Izvēlēties piemērotāko grāmatu sākumskolas bērnam ne vienmēr ir viegls uzdevums. Pirmais solis pareizās grāmatas izvēlē ir noskaidrot, kas bērnu interesē. Piemēram, ja esi ievērojis, ka tava atvase interesējas par kosmosu, tad izvēlies grāmatas, kas saistītas ar šo tēmu. Savukārt, ja tava meita interesējas par modi vai dzīvniekiem, tad dod priekšroku šāda veida grāmatām.

Tālāk lasi, kādas grāmatas sākumskolas vecuma bērniem iesaka izlasīt izdevniecības!

"TRU" (Barbara Kosmovska)


Tru ir zaķēns, kuram piemīt izgudrotāja talants un vēlme padarīt dzīvi aizraujošāku un reizē parocīgāku. Viņš ir šķietami parasts pelēkais zaķis, bagātība, mirdzums un košums piemīt bagātāku vecāku bērniem, bet tieši Tru spēj mainīt daudzu jo daudzu Dižmeža zaķu ikdienas paradumus, ļaujot ieraudzīt pavisam parastās lietās aizraujoša un daudzsološa lēciena iespējas.

Tru ļoti mīl savu mammu, kas viena rūpējas par viņu, brāli Zaķskābēnu un māsiņu Apalīti, bet tētis, lai gan savulaik no Sīkmeža pārvedis ģimeni uz it kā daudzsološāko Dižmežu, ir nesaprotamā veidā pazudis.

Tru mamma ne vien gatavo bērniem garšīgus kāpostu tīteņus, bet nemitīgi piedalās arī demonstrācijās un vienlīdzības parādēs. Pēc smago plakātu turēšanas viņai sāp mugura, un Tru pirmais inženierdarbs ir plakāta turētāja izstrāde mammai. Tru ir īsts zinātnieka prāts un darbaspējas. Skolā viņš izpelnās klasesbiedru apbrīnu, saņem pat e-pasta vēstules no apbrīnotās Saldās Džī, kuras gan nevar izlasīt, jo trūcīgajā Lejas Āboliņu daļā nav interneta. Stāsta beigās Tru iegūst arī Zaķu siržu inženiera nosaukumu.

"Lidostas blaktis nepadodas" (Kairi Looka)


Vai mammas, tēti, vecvecāki vēl atceras savulaik tik populāro amerikāņu rakstnieka Artura Heilija romānu "Lidosta"? Autors lasītāju ieveda starptautiskās lidostas spraigajā atmosfērā. Uz šī fona risinājās vairāku cilvēku dzīves drāma, izšķīrās likteņi.

Igauņu rakstnieces Kairi Lookas (Kairi Look) grāmatā bērniem “Lidostas blaktis nepadodas” spriedzes un dramatisku notikumu nav mazāk. Bieži vien jāpārdzīvo nāves bailes, jāizplāno dažādas operācijas, pirms vakarpusē var doties gulēt – parasti kādā no lielajiem printeriem. Blakts Ludvigs, kam ir pat īsta blakšu pase, ar savu ģimeni lidostā vada slinku un jautru dzīvi, taču kādu dienu tur ierodas tīrības ieviešanas komanda un draud lidostu aizvērt. Padošanās, protams, nav blakšu stilā – jābūt viltīgām un jārīkojas! Kopā ar citiem lidostā mītošajiem kukaiņiem sākas piedzīvojumi, lai glābtu visu kopīgās mājas – veco lidostu.

Mājas ir mājas, šeit var katru rītu un vakaru sapulcēties biznesa klases uzgaidāmajā telpā pie televizora, uzzināt visu par smalkākajiem zīmoliem un akcīzes nodokli un uz brīdi aizmirst par šausmu kabinetu. Blaktis patiesībā ir ļoti kārtīgas.

Vakarpusē, kad tiek atnesti jauni koferi, blaktis noskaita blakšu tēvreizi, un dežurants rāpjas bēniņos saskaitīt koferus. Ierakstīt visu grāmatā. "Mēs šo grāmatu jau gadu desmitiem aizpildām ar lepnumu. Ja jūs interesē, cik koferu nonāca lidostā 1939. gada 21. augustā un vai fon Ribentropa kungam, kas lidoja uz Maskavu, līdzi bija strīpainas apakšbikses, jūsu dēļ mēs to varētu noskaidrot," stāsta Lore, kam labi padodas rēķini. Dažu kukaiņu, piemēram, prusaku, dzīve lidostā ir tik pilna satraukumu un baiļu, ka lielās indēšanas laikā, reizi gadā, viņi visi kopā dodas uz Itāliju un tur pavada jauku un saulainu nedēļu.

Šis stāsts ir par drosmi un darbošanos kopā, un tajā ir daudz joku un aizraujošu notikumu. Grāmatu rotā starptautiski pazīstamā latviešu izcelsmes igauņu multimākslinieka Kaspara Janča (Kaspar Jancis, 1975) zīmējumi.

Grāmata saņēmusi vairākas nominācijas un godalgas: "Annual Children’s Literature Award of the Cultural Endowment of Estonia", "Good Children’s Book", kā arī 1. vietu bērnu literatūras konkursā "My First Book".

"Nekadbija" (Džesika Taunzenda)


Pie 10 gadus vecās Moriganas ierodas neparasts vīrs vārdā Jupiters Ziemelis. Viņš ir ieradies, lai glābtu meiteni no lāsta un nogādātu viņu drošībā – uz slepeno, maģisko pilsētu Nekadbiju. Lai Morigana varētu tur palikt, viņai jāiekļūst prestižajā Brīnumainajā biedrībā. Moriganai jāiztur četri pārbaudījumi, sacenšoties ar simtiem citu kandidātu, un katram piemīt kāds īpašs talants.

Šo maģisko debijas darbu pavada sajūsma: līgums par filmu, ārzemju izdevumu vētra un nebeidzami salīdzinājumi ar "Hariju Poteru".

"Šausmu veikaliņš" (Magdalena Hai)


"Šausmu veikaliņš un briesmīgais kutināmais pulveris" ir jautrs, asprātīgs un bagātīgi ilustrēts stāsts par izpalīdzīgo deviņus gadus veco Niniju, kas ierodas šausmu veikaliņā ar cerību atrast darbu, jo ļoti vēlas nopelnīt naudu velosipēdam. Tur viņa ierauga pavisam neparastu skatu – veikaliņa īpašnieks Vecais Dīvainis vārtās pa grīdu, nespējot beigt smieties. Ar veikala draudzīgā spociņa Pēča palīdzību Ninija meklē īpašu pulveri, lai sirmajam vīram palīdzētu. Taču viss nav tik vienkārši, jo vecā vīra mājdzīvnieks – astoņkājis – vēlas izjaukt draugu plānu.

"Pasaku lādes dārgumi"


Atklāj brīnumaino pasaku pasauli, kas pilna burvestībām un piedzīvojumiem un stāsta par laimi mūža garumā, turklāt tas vēl nav viss! Dodies klejojumos pa mežu kopā ar Ansīti un Grietiņu, rāpies debesīs pa garo pupu līdzi veiklajam Džekam un griezies dejā vienā solī ar Pelnrušķīti!

Zem šīs dārgumu lādes vāka glabājas astoņu populāru pasaku nedaudz senākas versijas, tajā skaitā arī Hansa Kristiana Andersena un brāļu Grimmu apdares. Šie aizraujošie, negaidītiem pavērsieniem bagātie stāsti patiks bērniem, savukārt pieaugušie ar interesi varēs salīdzināt pasaku sižetus.

"Disney. Stāsti miedziņam"


Gatavojies ciemoties miega valstībā kopā ar sirsnīgajiem "Disney" un "Disney/Pixar" studijas animācijas filmu varoņiem! Palīdzi Salātlapiņai un Flinam nolikt gulēt Maksimu, izpēti Lepno zemju plašumus zem naksnīgajām debesīm kopā ar Simbu un Natu, dodies aizraujošā zemūdens piedzīvojumā kopā ar Nemo.

Šajā krājumā iekļautie stāsti vērtīs vakara cēlienu par jauku kopā būšanu un vienos bērnus un vecākus lasīšanas priekā.

"Tā es redzu" (Romans Romanišins un Andrijs Lesivs)


Jaunā izziņas bilžu grāmata "Tā es redzu", kuras autori ir ukraiņu mākslinieki un dizaineri Romana Romanišina un Andrijs Lesivs, veicinās bērnu un jauniešu zināšanas par redzi un tās nozīmi cilvēka attīstībā, pasaules izzināšanā un saskarsmē.

"Tā es redzu" stāsta par lietām, kuras varam redzēt ar savām acīm, kā arī par noslēpumaino, cilvēka acīm neredzamo, par mikroskopiem un teleskopiem, kas palīdz saskatīt neticami mazo un ļoti tālo. Tā izskaidro, kāpēc cilvēkiem jālieto brilles, bet tiem, kuri neredz nemaz, nepieciešama īpaša sistēma un simboli, lai varētu lasīt. Grāmatā var uzzināt, kā pasauli redz putni un dzīvnieki, kā mākslinieki rada optiskās ilūzijas, cik miljonus nokrāsu spēj uztvert cilvēka acs.

"Skolotājs Jāps var visu" (Žaks Frīnss)


Nīderlandiešu rakstnieka Žaka Frīnsa izdomātais skolotājs Jāps, trešās klases jaunais audzinātājs un grāmatas galvenais varonis, ir mazliet savāds, daudzi pat saka – traks. Taču ātri vien lasītājs saprot, ka viņš ir ļoti godīgs, cilvēcīgs un gudrs skolotājs, kurš lieliski saprotas ar bērniem. Jāps spēj neparastā veidā atrisināt grūtas situācijas, panākot bērnu uzticēšanos. Stāstiņi nevairās ne no jokiem, ne no asarām, risina svarīgas saskarsmes un tolerances problēmas. No nīderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone, ilustrējis Edmunds Jansons.


Pamatskolas skolēniem

Foto: Publicitātes attēli

Pamatskola ir izaicinājumiem pilns laiks bērna dzīvē. Šajā dzīves posmā var gadīties, ka bērna interese par grāmatām lēnām sāk noplakt. Taču nenokar degunu, ja atvase lasa aizvien mazāk, galvenais ir pavisam nepazaudēt vēlmi lasīt.

Arī šajā vecumā liela nozīme ceļā uz bērna mīlestību pret lasīšanu ir pareizai grāmatu izvēlei. Lūk, kādas grāmatas, pēc izdevniecību domām, varētu ieinteresēt pamatskolas vecuma bērnus!

"Rozijas un Musas noslēpums" (Mihaels de Koks)


Rozija un Musa ir ne tikai bērni, zēns un meitene, no vienas kāpņu telpas daudzstāvu mājā. Viņi spēj no nekā radīt jebko. Spēj fantazēt, iztēloties dažnedažādas lietas. Ļoti svarīgi, ka viņi viens otram uzticas. Kā nevienam citam. Pat Musas onkulis Ibrahims saprot, ka Rozijai drīkst uzticēt gandrīz visu. Pat to, ka Džemma Musas onkulim ieteikusi apprecēt meiteni ar papīriem, jo papīrus viņu valstī taču vajag ikvienam. Arī Ibrahimam. Un varbūt tāda meitene atrastos.

Musa Rozijai pastāsta par viesnīcu, kurā itin viss – skapis, lustra, gulta – ir no šokolādes konfektēm, un abi draugi spriež, kā būtu gulēt gultā, kuru pa nakti esi apēdis.

Rozija domā par tēta gultu viņa cietuma kamerā – viņa katru nedēļu tētim uz cietumu nosūta vēstuli. Kad cietumsardze Marlēna viņam to iedod, tētim šķiet, ka pasaule būtu pārstājusi griezties. Viņš vienmēr izvelk no pagultes un pārlasa arī iepriekš saņemtās Rozijas vēstules.

Taču pats galvenais ir skolā iestudējamā luga – Rozijai, protams, ir galvenā loma, viņa ir Ērika, bet Musam jātēlo kāpurs, tas ir visai riebīgi – tā vismaz šķiet zēnam. Viņš vēlētos savam kāpura tērpam spārnus, kaut citi apgalvo, ka kāpuriem nav spārnu. Hēmelreika kundze, viņu kaimiņiene, tomēr piešuj kāpura tērpam spārnus un saka, ka izrādē viss ir iespējams – pat kāpurs ar spārniem. Galu galā kāpurs nākotnē pārtaps taurenī.

Musa vienīgi nekādi nespēj iejusties savā lomā: "Domājiet līdzi," skolotājs Vīms svinīgi pamāca, kad beidzot visi nostājušies savās vietās, "jums jākļūst par savu personāžu. Musa, tu esi kāpurs, tad arī mēģini domāt un just kā kāpurs." Musa apgalvo, ka viņam nav ne jausmas, kā jūtas kāpurs. "Es esmu drošs, ka tu to sapratīsi," skolotājs Vims izlēmīgi paziņo. "Taču tikai tad, ja pietiekami vingrināsies."

Rozija ir saņēmusi mīlestības vēstuli no kāda, kas raksta, ka drīz kļūs par taureni, un parakstījies "xm". Rozija skatās uz savu mammu, kas katru vakaru draudzīgi tērzē ar tēvoci Ibrahimu, kaut tētis ir cietumā. Rozija raksta Musam atbildi: "Piedod, Musa, mīlestība=nelaime. Sirdis ir no porcelāna, tās var viegli saplēst. Labāk paliekam draugi."

Grāmata saņēmusi vairākas godalgas – "Boekenwelp", "Vlag en Wimpel", "Jenny Smelik-IBBY Prize", "Deutscher Jugendliteraturpreis" nomināciju.

2018. gadā stāsts "Rozija un Musa, meitene un zēns" Beļģijā piedzīvojis ekranizāciju, un filmas veidotāji to piesaka kā mūsdienīgu stāstu par divu bērnu draudzību, solidaritāti un drosmi.

"Lāču republika" (Juris Zvirgzdiņš)

"Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās" (Sabīne Košeļeva)


Stāsta galvenais varonis gurķis Elmārs ir izaudzis citāds nekā citi gurķu dobes iemītnieki,
proti, mazs un līks, tāpēc jūtas nelāgi un nemitīgi par to domā. Elmāra neapmierinātību ar
savu izskatu pastiprina viņa otrās pakāpes brālēna Renāra ņirgāšanās, tāpēc viņš noslēdzas
un arvien vairāk kreņķējas, kas draud ar kļūšanu rūgtam. Un gurķim nav nekā sliktāka, jo tad
neviens viņu neēdīs! Tā kā mammas mierinošie vārdi uz Elmāru neiedarbojas, pie situācijas
risināšanas ķeras glītā un šiverīgā gurķene – Alīna no blakus vagas. Viņa sapulcina gurķu
bērnus un kopā izdomā veidu, kā Elmāru iepriecināt. Arī Renārs, kurš to visu slepeni vēro,
vēlas klusībā piedalīties, jo savās zobgalīgajās izdarībās viņš allaž ir viens, bet vai viņš
saņemsies, pārkāpjot savam pašpuikas lepnumam, un atklāsies?

Grāmatas autore caur gurķu bērnu uzvedību vērš uzmanību uz aktuālām problēmām bērnu un pusaudžu vidū: atstumtību, ņirgāšanos, fizisku un psiholoģisku iespaidošanu. Līdztekus tiek atainota sabiedrībā pastāvošo stereotipu un estētisko standartu ietekme uz augoša indivīda emocionālo labsajūtu, kā arī uzsvērta atbalstošas ģimenes nozīme veselīga bērna augšanas procesā. Sabīne Košeļeva to nepasludina par vienīgo un pareizo ģimenes modeli, norādot, ka dzīves apstākļi un cilvēku attiecības mēdz būt dažādas un tas nav ne labi, ne slikti – galvenais, ka pastāv savstarpēja uzticēšanās, atbalsts un rūpes citam par citu.

"Burbulis" (Sīri Petešena)


Kīne ir spiesta rītos celties, iet uz skolu, iekalt to, kas viņai nav nepieciešams, dzīvot ar iesauku Burbulis, aizstāt pilnpienu ar vājpienu, iet uz peldēšanu un dziedāt pretīgajā Ziemassvētku korī. Viņai jāpakļaujas citu draņķīgajiem noteikumiem draņķīgā pilsētā, draņķīgā pasaulē. Pēc visu laiku sliktākās skolas dienas viņa kapsētā atrod noslēpumainu stikla lodi, kurā atrodas lupatu lelle. Lode pieaug līdz milzīga burbuļa izmēriem, pietiekami liela, lai Kīne brīvi tajā varētu ieiet. Šeit ir brīvības atslēga, pēc kuras viņa vienmēr ir ilgojusies. Un lode var lidot! Beidzot Kīne var uzspļaut visiem citiem un būt pilnīgā mierā. Tikai viņa vien un noplukusī lupatu lelle. Uz visiem laikiem... Nāvīgi jautra un nāvīgi nopietna grāmata par brīvību, robežām, tuvību un atbildību.

"WhatsApp meitenes 2" (Bārbele Kercdorfere)


Marija Linna (17) un Manū (16) ir labākās draudzenes, kas sarakstās caurām dienām. Manū ir attiecībās ar Jensu, kurās abi iemīlējušies jaunieši pamanās atkal un atkal sastrīdēties. Šajās reizēs Marija Linna, kuras sirds pieder vienīgi Mocartam un Edam Šīranam, ir vienīgā, kas spēj palīdzēt. Abas draudzenes runā un sarakstās par visu – savām bailēm, šaubām, saviem vecākiem un citām dzīves katastrofām.

Grāmata palīdzēs jauniešiem paraudzīties uz sevi no malas un veidot paralēles ar savu dzīvi.

"Būt sliktai meitenei ir dievīgi"(Ketlina Kaldmā)


Ketlinas Kaldmā stāsta notikumi risinās ap 1980. gadu. Padomju Igaunijā ir kāds parasts kolhoza ciemats, ir kartupeļu lauki un cūku kūtis, ir deficīts – dažādu preču trūkums – un neglītas skolas formas. Tā nav nekāda memmīšu pasaule – lai šo vietu iepazītu, vajadzīgi rūdīti bērni. Grāmatas galvenā varone Lī ir 11 gadus veca apsviedīga meitene, kura kopā ar jaunāko māsu, mazo brāli, par kuru lielā māsa allaž ir atbildīga, un draugiem – kaimiņu puikām – šajā Igaunijas lauku nostūrī piedzīvo dažādas dēkas.

Bieži vien gājieni uz mežu un pie upes ir bīstamāki, nekā bērni spēj aptvert, bet pieaugušo tuvumā nav, un bērni var visu izmēģināt uz savas ādas. Taču pamazām varoņdarbi kļūst arvien pārgalvīgāki, un arī nepatikšanas ir klāt. Rakstniece grāmatas tapšanā izmantojusi savus bērnības iespaidus, taču, pateicoties visu laiku bērniem kopīgajai kārei pēc piedzīvojumiem, mūsdienu bērnam nepavisam nebūs grūti iejusties viņas attēlotajās situācijās, un gluži nemanot viņš būs ieguvis arī priekšstatu par savu vecāku vai vecvecāku kādreiz pieredzēto.

"Sibīrijas haiku" (Jurga Vile un Lina Itagaki)


Lietuviešu autores Jurga Vile un Lina Itagaki izvēlējušās drosmīgu pieeju: 1941. gada 14. jūnija deportācija, ko piedzīvo lauku pagasta vecākā ģimene, izstāstīta grafiskā stāstā. Komiksa valoda, kurā vienlīdz aktīvi darbojas gan vārdi, gan attēli, spilgti attēlo desmitgadīga zēna pasauli un ļauj tajā ieiet ļoti dziļi un personiski.

Grafiskais stāsts "Sibīrijas haiku" atklāj Aļģa likteni, kas līdzinās daudzu citu lietuviešu un latviešu dzīvesstāstiem. Nepierakstīti un neuzzīmēti šie stāsti var nogrimt aizmirstībā, tāpēc laiks tos celt saulītē.

"Zilās planētas stāsts" (Andre Snaijs Magnasons)


Islandē "Zilās planētas stāsts" ir kļuvis par mūsdienu literatūras klasiku, pateicoties autora spējai par vides aizsardzības tēmu rakstīt nedidaktiskā un poētiskā veidā.

Grāmata stāsta par bērniem, kas dzīvo uz Zilās planētas, kura daudzējādā ziņā ir līdzīga Zemei, tomēr tā ir aizraujošāka – uz tās dzīvojošie bērni nekad nenoveco un uz tās nav neviena pieaugušā, tādēļ bērni pavada laiku, darot, ko vien vēlas, un spēlējoties dabā.

Kādu dienu uz planētas nolaižas kosmosa kuģis un no tā izkāpj pieaugušais, kurš piedāvājas bērniem iemācīt lidot, apsola izkliedēt mākoņus uz visiem laikiem un pienaglot sauli pie horizonta, lai tā nekad nenorietētu un bērni varētu spēlēties visu laiku. Un viss, ko viņš vēlas saņemt pretī, ir mazliet bērnības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!