Izpētīts, kāpēc favorītisms attiecībā pret bērniem nav mīts vien

Ja reiz šāds stāvoklis ģimenē bērniem tik ļoti kaitē, kāpēc vecāki aizvien grēko? Kā norāda eksperti, šāda rīcība var būt ārpus cilvēka kontroles – evolūcijas laikā veidojusies iezīme, raksta "Discover Magazine".

Favorītismu var ietekmēt ļoti dažādi faktori – sākot no dzimuma, beidzot ar vecumu un inteliģences līmeni, taču daļa no tiem var būt saistīta arī evolūciju, kuras pamatā ir nepārtrauktība, turpinājums. "Vislielākās investīcijas tiks liktas spēcīgākajā pēcnācējā, jo viņiem šajā aspektā ir vislielākās iespējas nodrošināt panākumus," sacījusi Kristīna Durante, Ratdžersa universitātes profesore.

Augstāk minēto pieņēmumus ir grūti izpētīt, jo vecāki favorītismu starp bērniem, ļoti iespējams, vienkārši neatzīst. Šī iemesla dēļ Durante likusi uzsvaru uz tēriņiem, precīzāk – kur vecāki tos investē. Viņas izspētē secināts, ka vecāki brūkošas ekonomiskās situācijas laikā lielāka uzmanība tiek vērsta meiteņu, bet "labos laikos" – zēnu virzienā. Šis atklājums ir saistīts ar to, ka veiksmīgs vīrietis var radīt vairāk pēcnācēju nekā sieviete, kuras veiksmīgo grūtniecību skaits tomēr ir limitēts. No otras puses – nabadzīgam vīrietim var būt grūtāk turpināt dzimtu, kamēr meitenei šādā pašā situācijā problēmas būtu mazākas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka turīgi vecāki investē vairāk zēnos, jo, piemēram, pievilcīgam, turīgam jaunietim ir lielāka iespēja radīt vairāk pēcnācēju. Savukārt finansiālās grūtībās nonākušam un mazāk piesaistošam vīrietim partnera atrašana, ar kuru paplašināt ģimenes koku, var būt krietni apgrūtinātāka.

Šos rezultātus apstiprina arī vēsture, attiecīgi bagātiem vīriešiem jau no seniem laikiem bijusi lielāka motivācija "sēt sēklu". Ņemsim par piemēru Ēģiptes faraonu Ramzesu II Lielo, kurš dzīvoja 13. gadsimtā un apprecējās vairākas reizes. Vēstīts, ka dzīves laikā viņš varētu būt radījis pat 100 pēcnācēju.

Lambrianos Nikiforidis, pētnieks, kurš īpašu uzmanību vērsis tieši favorītismam ģimenē un attiecībās ar bērniem, uzsver – šāda domāšana ir novecojusi, taču, skatoties no evolūcijas perspektīvas, gēnu kopuma nodošana ar mērķi to turpināt ir svarīgākais aspekts. Citā pētījumā noskaidros, ka vecāku favorītismu izpelnās vizuāli pievilcīgākais bērns, jo pieņemts, ka tas palielina iespējamību atrast partneri. No attīstības perspektīvas, salīdzinoši lielāku uzmanību saņems atvase, kurai ir lielākas iespējas turpināt dzimtu. "Galu galā tas ir stāsts par to, kurš bērns spēs radīt veselīgākus pēcnācējus," tā pētnieks.

Ļoti iespējams, augstāk minēto piemēru par favorītismu starp bērniem liela daļa uztver kā izteikti nepieņemamu un rupju rīcību, taču jebkurā gadījumā vecāki cer dzīves laikā kaut ko par ieguldījumu, ko bērnā ielikuši, saņemt pretī, norāda ekonomists Gerijs Bekers. Mūsdienu kontekstā lielāku uzmanību varētu saņemt atvase, kura potenciāli būtu labākas iespējas nopelnīt. Kultūrās, kur vīrietis ir galvenais finanšu pārvaldītājs, tieši zēni varētu būt tie, kam tiek pastiprināta uzmanība.

Nikiforidis piebilst, ka tādiem faktoriem kā ambīcijas, inteliģence un pat veselības stāvoklis var būt svarīga loma nosakot, kurš no bērniem varētu būt veiksmīgāks.

Savukārt Durante uzsver, ka daudzi vecāki lielāku uzmanību vērš vienam bērnam, paši to nemaz nenojaušot. Šajā kontekstā uzsvērts, ka daudz bēdīgākas ir situācijas, kad vecāki pakļauti stresa spiedienam, jo emocionālās pratības trūkuma dēļ nespēj noslēpt patiesās izjūtas. Lai līdzsvarotu favorītismu, eksperte iesaka piefiksēt katru reizi, kad vienam bērnam kaut kas tiek dots. Tas palīdzēs sekot līdzi, vai visos bērnos patiesi tiek ieguldīts vienādi.

Favorītisms tiek saukts arī par "nepiedienīgo vecāku noslēpumu", taču cilvēki nav izdzīvojuši tik ilgi bez grūtu lēmumu pieņemšanas, raksta "Discover Magazine".