Foto: Shutterstock
Lai trenētu bērna vispārējo fizisko sagatavotību, ne vienmēr vajadzīga īpaša piepūle – lielākoties pietiek vienkārši netraucēt bērnam pašam sevi fiziski nodarbināt un izvairīties no pārlieku lielas vēlmes viņu pasargāt no kritieniem. "Rimi" kustības "Labākai dzīvei" fiziskās sagatavotības eksperts, fitnesa treneris Kārlis Birmanis dalās padomos, kā veicināt bērna fizisko attīstību ikdienā, lai bērns izaugtu par spēcīgu un veiklu jaunieti.

"Bērna fizisko attīstību veicina tas, ko ļaujam viņam pašam paveikt," norāda Birmanis. "Protams, vecākiem jābūt tuvumā, lai mazinātu traumu risku, taču bērnam ir jāļauj nokļūt dažādās situācijās, jo tikai tā mazais apzināsies riskus un turpmāk spēs no tiem izvairīties arī pats."

Idejas rāpotājiem

Veiklība un it sevišķi koordinācija tiek attīstīta jau kopš mazotnes. "Tiklīdz mazais sāk mācīties rāpot, padariet viņam šo procesu par izaicinājumu, salieciet dažādus šķēršļus – segas, spilvenus, kam nāksies rāpot pāri. Protams, vecākiem ir jāievēro drošības normas, bet būtiski, lai drošības ievērošana nekļūtu par attīstību ierobežojošu faktoru, kad bērnam neko neļauj darīt pašam. Ja mazulis ir uzrāpies uz nestabilas rotaļlietas, nesteidzieties viņu uzreiz "glābt" vai, gluži pretēji, nestabilo pamatu papildus kustināt. Atrodoties uz nestabilas virsmas, bērns pats to kustinās un, saprotot kustību radītās sekas, trenēs līdzsvara izjūtu," iesaka Birmanis. Tiesa, lai gan kritiens ir daļa no kustību apguves, sasišanās nokrītot nemāca kļūt stabilākam. Tāpēc vecākiem jābūt gataviem mazo ķert, lai pasargātu no traumām, tomēr nevajadzētu bērnu apturēt pirms kritiena vai līdzsvara zaudēšanas brīdī. Tikai tā bērns iemācīsies noturēt līdzsvaru un attīstīs koordināciju.

Atbalstīt jebkuru aktivitāti

Pusotru līdz trīs gadus veci bērni ir ļoti aktīvi un mācās kāpt pa kāpnēm, lēkt, atraujot no zemes abas kājas, utt. Birmanis saka – vecāku uzdevums ir to visu atbalstīt, nevis aizliegt vai izdarīt mazuļa vietā. "Ja bērns ir spējīgs saviem spēkiem uzkāpt rotaļu laukuma konstrukcijā, esiet viņam blakus un pastāstiet, kā tur uzvesties – kur turēties, kur ir droši likt kāju. Runājiet uzmundrinoši, stāstiet, ko var darīt, un izvairieties no noliegumiem "nekāp", "nekrīti", "nebaidies". Ja mazais pats spēj uzkāpt, viņš ātri vien iemācīsies arī nokāpt," iedrošina eksperts.

Mājās mazajam, atbilstoši pieskatot, var ļaut kāpt uz dīvāniem, krēsliem, soliem, šļūkt no dīvāna ar spilvenu vai segu, lēkāt pa gultu un krist tajā, rāpties pa virvēm, spert pa bumbu, mest to un darīt citas jautras lietas.

Jaunas prasmes soli pa solim

Trīs līdz sešus gadus veci bērni labprāt mācās ko jaunu – braukt ar skrejriteni, slēpot, šļūkt no kalniņa. Jāatceras, ka arī šeit svarīgs pakāpeniskums. "Ja bērnu uzsēdinās uz skrejriteņa un stums uz priekšu cerībā, ka viņš iemācīsies stūrēt, vajadzēs vairāk laika un emociju līdz sekmīgai darbības apguvei," atgādina Birmanis. "Tāpēc ieteicams sākt ar pašiem pamatiem, piemēram, kā uzkāpt uz skrejriteņa un nokāpt no tā. Arī šajā procesā iespējams nokrist, taču, nonākot kritiena pozīcijā, mazais sapratīs, ka līdzsvars zūd uz sāniem, tāpēc jutīsies drošāk, pārvietojoties uz priekšu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!