Ja mājās karš: kā izmainīt komunicēšanas stilu ar bērniem
Foto: Shutterstock

Vecākiem dažreiz šķiet, ka viņi ir pilnīgi saputrojušies strīdos ar bērniem un sarežģītos audzināšanas procesos. Psihoterapeits, ģimenes attiecību speciālists Šons Grovers piedāvā savu stratēģiju, kā atrast izeju šķietamai bezizejai šajā jautājumā.

Kā portālā "Psychologies" norāda speciālists, negatīvie uzvedības modeļi ar bērniem ievilinājuši lamatās daudzus vecākus. Mammas un tēti burtiski staigā pa apli, nedēļu pēc nedēļas pielietojot vienus un to pašus argumentus, piespiežot visus, ieskaitot pašiem sevi, justies uz izsīkuma robežas šajā bezgalīgajā karā.

Saskaroties ar bērnu uzvedību, kas rada problēmas, visi vecāki pieļauj kļūdas, apgalvo Grovers, bet, lūk, viņš akcentē piecas visizplatītākās:

  • Vainot partneri bērna uzvedībā;
  • Kaunināt, kritizēt bērnus, lasīt viņiem morāli;
  • Pārāk stipri paļauties uz sodiem;
  • Diktēt noteikumus bez to apspriešanas;
  • Modelēt impulsīvu vai necienīgu uzvedību.


Šādas kļūdas noved pie konfliktu saasināšanās un plaisas palielināšanās starp "tēviem un bērniem". Vēl sliktāk, ja vecāki turpina uzstāt uz savu viedokli un rīkoties līdzīgi, atsakoties atzīt, ka stratēģija ir neefektīva.

  • Te atradīsi īsus, vienkāršus zelta likumus komunikācijai ar bērniem.

Pārslodze ģimenes komunicēšanās stilā

Kas, pēc psihoterapeita domām, palīdz uzlabot un nostiprināt komunikāciju ģimenē? Atbilde ir vienkārša: veselīga komunikācija. Vecāku spēja kvalitatīvi komunicēt galu galā nosaka audzināšanas procesa panākumus un bērnu laimi. Grovers identificē trīs veselīgas ģimenes komunikācijas pīlārus.

Uzvedība. Pozitīvas uzvedības modelēšana ir svarīga veiksmīgai bērnu audzināšanai. Ja vecāki neciena viens otru, viņi rāda piemēru citu cilvēku necienīšanai, un bērni to kopē – gan attiecībās ar pieaugušajiem, brāļiem un māsām, gan arī ar vienaudžiem un skolotājiem.

Valoda. Tas, kādiem vārdiem vecāki komunicē ar bērniem, arīdzan atstāj spēcīgu ietekmi. Ģimenes locekļiem nekad nevajadzētu aizvainot vienam otru. Ir jāizvairās no pazemojošiem vārdiem un izteicieniem. Rupji vārdi un aizvainojumi sabojā bērna trauslo ego un grauj viņa pašvērtējumu.

Klausīšanās. Vecākiem, kuri slikti prot klausīties, bērni biežāk ir nomākti, trauksmaini vai uzvedas izaicinoši. Klausīšanās ārstē – tas ir pamats gandrīz visām sarunu terapijas metodēm. Bērniem, kuri jūt, ka vecāki viņus klausās ar interesi, attīstās veselīga pašnovērtējuma sajūta. Tādi bērni biežāk uzticas vecākiem.

  • Savukārt šeit iepazīsties ar domātāja Alfija Kona padomiem vecākiem veiksmīgākai komunikācijai ar bērnu.

Pāriešana jaunā līmenī

Lai mainītu komunikācijas kultūru ģimenē, ir nepieciešams laiks, un tas nepavisam nav viegli, taču tas ir jādara. Grovers piedāvā koncentrēties uz četriem galvenajiem punktiem:

1. Vecāku vienotība. Saiknes uzlabošana starp abiem partneriem ir ļoti svarīga. "Apspriediet abi visus lēmumus, pirms par tiem paziņot bērniem. Savus konfliktus pārstrādājiet divatā. Savu ego pastumjot maliņā, strādājiet komandā," iesaka speciālists.

2. Ģimenes sapulces. Vecāki bieži apspriež bērnu uzvedības problēmas, esot dziļā stresā. Labāk tādas organizēt tad, kad visi ir labi atpūtušies un atslābinājušies. Tādus brīžus ir svarīgi izmantot noteikumu izstrādei. Ir jāizrunā konflikti, jāatzīst progress un jānosaka kopīgi mērķi. Katru šādu sapulci vajadzētu sākt ar pateikšanos viens otram, pirms iedziļināties kādu asāku situāciju detaļās.

3. Pozitīvs atbalsts. Vecāki bieži vien ir pārāk kritiski un ignorē bērnu uzvedības uzlabojumus. Ir ļoti svarīgi paslavēt bērnus par pozitīvu izvēli un rīcību. Īpaša uzmanība jāpievērš uzlabojumiem kopīgajā komunicēšanās stilā. Vienkāršas frāzes, tādas kā "man patīk, kā tu to pateici" vai "es novērtēju, ka tu man to pateici", palīdzēs nostiprināt panākumus.

Ja mājās karš: kā izmainīt komunicēšanas stilu ar bērniem
Foto: Shutterstock

4. Veselīgas ģimenes nodarbības. "Nolieciet malā viedtālruni, atslēdzieties no tehnoloģijām, rūpēm un mājas lietām. Ikvienai ģimenei ir nepieciešamas kopīgas nodarbes, kas rada prieku," uzsver Grovers.

Lūk, viņš pat gatavs dalīties ar idejām par šādām aktivitātēm:

  • fiziska aktivitāte – braukšana ar velosipēdiem vai kopīgs trenažieru zāles apmeklējums;
  • radoša darbošanās – kādas mākslas galerijas vai koncerta apmeklējums;
  • intelektuāla darbība: kādas lekcijas vai teātra apmeklējums, kopīga grāmatas lasīšana;
  • nodarbes dvēselei: joga, meditācija vai varbūt kādas baznīcas apmeklējums;
  • altruistiska darbība: labdarība – var aizdoties uz dzīvnieku patversmi vai piedalīties kādā ziedojumu vākšanas kampaņā.


Kopā pavadītais laiks ir vecāku dāvana bērnam. Tā vēsta: "Tu esi svarīgs. Man patīk būt kopā ar tevi." Vai tā būtu nesteidzīga saruna vai kāda rotaļa, kopīga zīmēšana, lasīšana vai sportošana, ģimenes kopīgās aktivitātes bērnam ir ļoti svarīgas, uzsver psiholoģe Iveta Aunīte, bet plašāk par šo tematu lasi te.

Lai atbrīvotos no negatīva komunikācijas modeļa, vecākiem nāksies saskarties ar pašu emocionālo nenobriešanu. Viņiem nāksies kļūt daudz pacietīgākiem, uzmanīgākiem un izdomas bagātākiem. "Tas nebūs viegli, bet, kad tu pieņemsi šo izaicinājumu, bērni tev sekos," ir pārliecināts speciālists.

Tags

Attiecības ģimenē Bērni Bērnu audzināšana Ģimene Bērndārznieka audzināšana Mazuļa audzināšana Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form