Jaunieši atkārtotus noziegumus izdara biežāk nekā pieaugušie; agrīnas noziedzīgas uzvedības cēloņi
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēdējais Valsts probācijas dienesta veiktais recidīva pētījums liecina, ka nepilngadīgas personas biežāk izdara atkārtotus noziedzīgus nodarījumus nekā pilngadību sasniegušās personas. Nepilngadīgo noziedzības cēloņi tiek pētīti jau vairākus gadu desmitus, taču joprojām nav skaidras atbildes, kāpēc bērni un jaunieši izdara noziedzīgus nodarījumus. Bērnu un jauniešu attīstību spēcīgi ietekmē vides, sociālie un bioloģiskie faktori, kā arī negatīva bērnības pieredze, portālam "LVportāls" norāda Tieslietu ministrija (TM).

Portāla "LVportāls" sadaļā "Tuvplānā" tiek skaidrots, ka lietās, kuras ir saistītas ar nepilngadīgo uzvedības izvēlēm, bērni un jaunieši ir mazāk spējīgi lēmumu pieņēmēji nekā pieaugušie. Viņi vairāk fokusējas uz tagadni un mazāk apsver savas rīcības un izvēles sekas.

Nepilngadīgie riskē biežāk

Būtiska bērnu un jauniešu domāšanas īpatnība ir risku un ieguvumu novērtēšanas process. "Nepilngadīgie riskē daudz biežāk nekā pieaugušie, viņi vairāk fokusējas uz potenciālajiem ieguvumiem, mazāk uz zaudējumiem," portālam norāda TM. Bērni un jaunieši nevis zina mazāk par potenciālo risku, bet gan piešķir tā sniegtajai atlīdzībai vai ieguvumam citu vērtību. Līdz ar to bērnam un jaunietim ir jāpiedāvā alternatīvas, lai viņš varētu mācīties un izvēlēties citus uzvedības veidus, kas dod iespēju turpmāk dzīvē izvēlēties drošu uzvedību.

"Pieaugušie nevar ignorēt bērnu un jauniešu vecumposma īpatnības: spēju kontrolēt jeb regulēt savas izvēles, garastāvokli un impulsīvo uzvedību," tā TM. Proti, pieaugušo rīcībai ir jābūt elastīgai un atbilstošai, ņemot vērā bērniem un jauniešiem raksturīgo un straujo garastāvokļa maiņu, ko saista arī ar nepilngadīgo grūtībām kontrolēt sevi. Bērnam un jaunietim, kurš ir jūtīgs pret vienaudžu ietekmi, ir zema spēja novērtēt risku, kā arī grūtības kontrolēt impulsus, kuriem raksturīga asu sajūtu meklēšana un tendence piešķirt lielāku nozīmi īsā laikā iegūstamam labumam. Savukārt minētais ir būtisks cēlonis, kāpēc nepilngadīgie nonāk pie lēmuma iesaistīties kriminālās darbībās.

Izaugot nostiprinās vērtības

Saskaņā ar TM sniegto informāciju, pētījumi liecina, ka visbiežāk bērns un jaunietis, kas pārkāpj noteikumus un likumus, pieaugot nekļūst par krimināli sodāmu pieaugušo. Proti, pētījumos tiek secināts, ka vislielāko skaitu noziegumu izdara jaunieši vecumā ap 17–22 gadiem, tomēr ar laiku izdarīto noziegumu skaits sarūk. "Lielākajai daļai jauniešu pieaugot stabilizējas identitāte, viņi atrod darbu, mīlestību un nostiprina dzīvē jaunas vērtības," skaidro TM.

Pieaugušai personai izvēles un vērtības kā personiskās identitātes elementi ir pārdomātas, kamēr tipisks jaunietis, kas pārkāpj likumu, savas izvēles bieži izdara ārējo faktoru – vides vai dažādu attiecību – ietekmē. Tāpat portālā minēts, ka pētījumu dati liecina – zēnus vairāk ietekmē vienaudži, savukārt uz meitenēm lielāku iespaidu atstāj tuvas, intīmas attiecības, mātes atbalsts, vispārīgs sociāls atbalsts vai visa nosauktā neesamība.

Jaunieši atkārtotus noziegumus izdara biežāk nekā pieaugušie; agrīnas noziedzīgas uzvedības cēloņi
Foto: Raffik Lopes / cc

Noziedzīgas uzvedības cēloņi

Tieslietu ministrija min šādus galvenos agras noziedzīgas uzvedības riska cēloņus:

  • Individuālie faktori – zems intelekta līmenis, zemi sasniegumi skolā, hiperaktivitāte, impulsivitāte un riskēšana, agresija un huligānisms;
  • Ģimenes faktori – vecāku nespēja kontrolēt bērna uzvedību, skarba, pretrunīga vai nekonsekventa disciplīna, bērna fiziska iespaidošana, vēsa vecāku attieksme un nolaidība, vecāku konflikti, šķiršanās, vecāku kriminalitāte;
  • Sociālekonomiskie faktori – zemi ģimenes ienākumi, liela ģimene;
  • Vienaudžu faktori – draugi, kas pārkāpj likumu, noraidījums no vienaudžu puses, zema popularitāte;
  • Apkaimes faktori – augsti kriminalitātes rādītāji apkaimē.

"Cieša sakarība starp personas vecumu un noziedzību ir viena no visagrāk empīriski pierādītajām sakarībām kriminoloģijā, kas zinātniskā literatūrā pazīstama kā vecuma un noziedzības līkne," stāsta TM. Beļģu statistiķis Ādolfs Kitēls, apkopojot datus par noziegumiem un personu, kas tos veica, kā arī vecumu, konstatēja, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu skaits strauji pieaug pusaudžu vecumā. Lielākais likumpārkāpumus izdarījušo skaits ir vecuma grupā no 17 līdz 22 gadiem.

Jauniešiem, kļūstot vecākiem un nobriestot, vecuma un noziedzības līkne lēnām krītas jeb samazinās noziegumus izdarījušo personu īpatsvars konkrētajā vecuma grupā, skaidro TM. Proti, zemākie noziedzības rādītāji ir senioru vecuma grupā.

"Kopš Ādolfs Kitēls aprakstīja vecuma un noziedzības līkni, pētījumi par sakarību starp personas vecumu un noziedzību ir veikti dažādos laikos un dažādās valstīs, un tajos konstatētais atkal un atkal atklāj līdzīgu vecuma un noziedzības līkni," skaidro TM. Jauniešu vecuma grupa joprojām ir brīdis, kad tiek veikts vislielākais pārkāpumu – arī atkārtoto pārkāpumu – skaits, un šo līkni pavisam mēs izmainīt nevaram, jo faktori, kas ietekmē jaunieša uzvedību, ir kompleksi un nav atkarīgi tikai no paša bērna.

Jaunieši atkārtotus noziegumus izdara biežāk nekā pieaugušie; agrīnas noziedzīgas uzvedības cēloņi
Foto: F64

Jo vecāks, jo zemāka recidīva varbūtība

Sakarību starp vecumu un noziedzību parāda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) gan 2012. gadā un 2018.–2019. gadā veiktie recidīva pētījumi, gan riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pētījumi. Kā skaidro TM, tie atklāj sakarību starp vecumu un jauna nozieguma izdarīšanas risku – jo vecāka persona ir notiesāšanas vai atbrīvošanas no ieslodzījuma brīdī, jo zemāka ir varbūtība, ka persona izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Saskaņā ar TM sniegto informāciju pēdējā VPD pētījumā analizēti dati par 2484 (119 personas notiesāšanas brīdī bija nepilngadīgas) VPD klientiem, kas uzsāka izciest sodu sabiedrībā 2016. gadā. No 119 pētījumā iekļautajiem nepilngadīgiem jauns kriminālprocess pirmajos sešos mēnešos tika ierosināts 36 nepilgadīgajiem. Savukārt pirmajos 12 mēnešos 51 nepilgadīgajiem.

Kā norāda TM, nepilngadīgie, kuri izdarījuši noziegumu, nereti to izdara atkārtoti pēc soda izciešanas vai pat tā laikā. Ministrijas pārstāvji skaidro, ka nepilngadīgajiem ir nepieciešama individuāla pieeja, kas atbilst nepilngadīgā vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim, ko attiecīgi tradicionālās kriminālās justīcijas principi nevar nodrošināt.

Vienlaikus TM ieskatā nepilngadīgajam jānodrošina tāda vide, kas novērstu antisociālas uzvedības cēloņus, veicinātu nepieciešamo prasmju attīstīšanu un sociāli atbildīgas uzvedības veicināšanu. Nepilngadīgajiem, tāpat kā pieaugušajiem, piemērojamo sodu klāsts ir nepietiekams. "Trūkst tāda soda, kas būtu vērsts uz personas uzvedības un domāšanas maiņu, bet reizē būtu izciešams sabiedrībā, proti, probācijas uzraudzībā kā pamatsods, un ļautu nesagraut bērna sociālās saites ar ģimeni, skolu un draugiem," skaidro TM. Šobrīd nepilngadīgajiem pamatā piemēro tādu soda veidu kā piespiedu darbs, smagākajos gadījumos – brīvības atņemšana.

Source

Cālis.lv

Tags

Jaunietis Noziedznieki Tieslietu ministrija Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form