"Labdien. Esmu vidusskolēna mamma un vecāku čatā norisinās diskusijas par izlaiduma balles organizēšanu. Manā skatījumā, visai neauglīgas diskusijas sākušās par to, vai vecākiem pašiem vajadzētu bērniem sagādāt alkoholu un, ja jā, tad kādu – vai tikai vieglo? Neauglīgas šādas sarunas man šķiet vairāku apsvērumu dēļ, bet tas nu tā... Saprotu, ka gan jau katru gadu, tuvojoties izlaiduma laikam, tēmas ir vienas un tās pašas, bet varbūt kāds speciālists var sniegt rekomendācijas vecākiem, kuru bērni patiesībā visi jau ir pilngadīgi," ar lūgumu palīdzēt rast padomu šajā situācijā portālā "Cālis" vērsusies divu bērnu mamma Agate.
Kas ir bērns likuma izpratnē
Tā nu patiešām ir, ka lielākā daļa 12. klašu skolēnu jau ir 18 gadus veci, tātad pilngadīgas personas. To nosaka Latvijas likumdošana: Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēts, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, bet Civillikumā norādīts, ka nepilngadība personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz 18 gadu vecumu.
Situāciju par vecāku diskusijām saistībā ar izlaiduma ballītes organizēšanu ar vai bez alkohola klātbūtnes tajā, komentē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas narkoloģe Maija Jēkabsone:
"Ja tie ir jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, tad viņi, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir pilngadīgi un var darīt to, ko paši vēlas. Ja gribēs lietot alkoholu, viņi to darīs, jo ir pilngadīgi. Jautājums ir par to, cik daudz vecāki iesaistās izlaiduma organizēšanā... Parasti jau šādu pasākumu organizēšanu vecākiem nevajadzētu uzņemties, jo jaunieši ar to paši tiek galā. Tā ir katra brīva izvēle, ja viņš ir pilngadīgs, viņš var lietot alkoholu, ja grib – nelietot. Jautājums ir, ko un kādos apmēros lietot, izvērtējot visas iespējamās sekas. Neatkarīgi no tā, ka jaunietim ir 18 vai pat 19 gadu, viņi, tāpat kā pieauguši cilvēki, alkohola reibumā var izdarīt bīstamas lietas, arī riskantas savai veselībai.
Jaunieši absolvē vidusskolu un šis ir galvenais notikums, ka saņemts dokuments par izglītības iegūšanu. Tas ir galvenais, uz ko vajadzētu koncentrēt uzmanību, nevis diskutēt – dzert vai nedzert, un, ja dzert, tad ko...
Bērni 12 gadus ir mācījušies, sekmīgi pabeiguši skolu – tas ir vissvarīgākais. Svinēšana, kas var ietvert dzeršanu, ir pavisam sekundāra lieta, ko vispār varētu neapspriest.
Mans kā narkologa viedoklis – alkoholam nav jābūt kā obligāti klātesošam pasākumos. Tie var ļoti labi tikt organizēti un cilvēki tajos ļoti labi var pavadīt laiku arī bez apreibināšanās, un tas būtu labākais veids, kā svinēt svētkus. Ja cilvēkiem pietrūkst izdomas un radošuma, lai svētkus svinētu skaisti un interesanti bez alkohola, tad viņi to dara, mākslīgi apreibinoties ar alkoholu vai citām vielām, uzturot jautrību tādā veidā. Šajā gadījumā atbilde – viņi ir pilngadīgi un paši izlemj, ko un kā darīt.
Turklāt vēlētos piebilst, – tas, kas notiek patlaban ar šiem pilngadību sasniegušajiem jauniešiem, tās ir vecāku audzināšanas sekas – kādas vērtības bērnos ir ieaudzinātas, kā viņi paši svinējuši svētkus. Ja ģimenē svētki vienmēr tiek svinēti ar alkoholu, protams, arī jaunietis svētku svinēšanu tieši tā arī uztver. Bērni mācās no vecākiem, to der ielāgot!
Runājot par izlaiduma organizēšanu, protams, vecāki var izteikt savas domas un ieteikumus, ja jaunieši ir gatavi to uzklausīt."
Lūk, arī "Cālis" forumā atrodama līdzīga satura diskusija, savukārt šajā rakstā vari iepazīties ar situāciju alkohola lietošanas paradumiem pusaudžu vidū.
