Kā atbildēt uz elementāro bērna jautājumu: 'Kā rodas bērni?'
Foto: stock.xchng

"Mammu, mammu, bet, kā es rados? Mani atnesa stārķis? Atrada kāpostos?" – šie ir tikai daži tipiskākie jautājumi, ko bērns var uzdot tad, kad sācis aizdomāties par savas personības rašanos. Un bieži vien vecāki ātrumā apstiprinoši arī atbild uz šiem jautājumiem, nezinot vai nevēloties plašāk iedziļināties tēmā. Tomēr pēdējos gados speciālisti arvien vairāk runā par to, cik svarīgi ir ar bērniem runāt par šīm tēmām, protams, atbilstoši viņa vecumam.

Arī ģimenes psiholoģiskā centra "Līna" psiholoģe Vita Kalniņa apliecina, ka pirmie vecākus mulsinošie jautājumi var rasties jau trešajā dzīves gadā. Bērns, kurš ir pietiekami liels, lai kaut ko pajautātu, ir pietiekami liels arī, lai saņemtu godīgu atbildi. "Es neiesaku bērniem melot, ne tikai attiecībā uz šo, bet par jebko dzīvē. Bērni nav pelnījuši šādu izturēšanos pret sevi. Jo agrāk mēs ar bērnu viņam saprotamā valodā pārrunāsim dažādas lietas, jo vienkāršāk un bez kauna sajūtas viņš visu uztvers. Tāpat kā divgadnieks mācās, ka lietus līst no debesīm, par pašsaprotamu viņš pieņem informāciju, ka bērniņš izaug mammai puncī," norāda Kalniņa.

Lūk, piedāvājam arī "Ihappymama" speciālistu ieteikumus, kā tad atbildēt uz šo eksistenciālo jautājumu!

Galvenais – bērnu nedrīkst mānīt. Neraugoties uz to, cik viņam gadu, un kādu jautājumu bērns uzdevis. Vienmēr saki tā, kā ir. Paies daži gadi un bērns tāpat uzzinās patiesību. Un tad viņš būs sarūgtināts un zaudēs uzticēšanos tev.

Ja bērna jautājums tevi ir pārsteidzis nesagatavotu un tu neesi gatavs atbildēt kā nākas, tad tā arī bērnam pasaki: "Es tagad nevaru tev atbildēt. Par to parunāsim nedaudz vēlāk" un sagatavojies atbildes sniegšanai. Bet pat tad, ja bērns piemirsīs par savu jautājumu, atgādini viņam par to tajā pašā dienā un obligāti sniedz atbildi.

Runā parastā tonī, dabiski un patiesi, tā, kā tu runā par jebkuru citu tēmu.

Kā atbildēt uz elementāro bērna jautājumu: 'Kā rodas bērni?'
Foto: Shutterstock

Garas lekcijas bērnam nav nepieciešamas. Sniedz īsas un precīzas atbildes uz uzdoto jautājumu un gaidi dialoga turpināšanos. Ja bērns vairāk neko neprasa, tātad pagaidām viņam ar šo informāciju ir pietiekami. Ja viņš turpina uzdot papildu jautājumus, sniedz viņam vēl nelielu informācijas devu.

Nav vērts teikt, ka bērns vēl ir pārāk maziņš šādām tēmām. Ja viņš pavaicāja, tev ir bērnam saprotamā valodā arī jāatbild.

Nosauc lietas savos vārdos.

Ja tu pats nevari vai nezini, kā paskaidrot, ņem talkā grāmatas vai videomateriālus, kas veidoti atbilstoši bērna vecumam, un noteikti pats pirms tam tos noskaties.

Mūsdienās ir daudz labu palīgmateriālu, piemēram, portālā "Pasakas.net" mazulis var noskatīties multiplikācijas filmu "Kā bērniņš nāk pasaulē". Tad ir vienkāršāk atbildēt uz jautājumiem.

Dažas konkrētākas atbildes uz iespējamajiem jautājumiem no pašmāju speciālistiem:

  • No kurienes rodas bērni? – Bērni izaug mammas vēderā un iznāk no tā.
  • Kā sieviete iegūst bērnu? – Bērns sākas no mazas oliņas mammas vēderā, no tās izaug mazulis.
  • Vai arī man var būt bērns no oliņas? – Tam vajadzīgs arī vīrs. Vienīgi lielām sievietēm var būt bērni no oliņas.
  • Kā bērni tiek ārā? – Mammai ir speciāla vieta, pa kuru bērni var iznākt, to sauc par vagīnu.
  • Kas tētim ir jādara, lai rastos bērniņš? – Tētim ir speciālas sēklas, kas, satiekoties ar mammas oliņu, rada dzīvību, bērniņu. Tētis iedod sēkliņu mammai, kad viņu samīļo.

    Kā atbildēt uz elementāro bērna jautājumu: 'Kā rodas bērni?'
    Foto: Shutterstock

Kā atbildēt uz lielāku bērnu jautājumiem par seksualitāti

  • Atbildot uz jautājumu, noskaidro, kādas ir bērna domas par kādu jautājumu, un tad piemēro atbildi vai papildini viņa skatījumu atbilstoši viņa izpratnei.
  • Informāciju sniedz pakāpeniski. Nevajag uzreiz izstāstīt pārāk daudz un detalizēti. Neskaidro to, ko bērns nejautā.
  • Par tik intīmām lietām nevajadzētu runāt publiskā vietā. Ja bērns uzdod jautājumu, ierosini par to runāt vēlāk. Neaizmirsti par solījumu!
  • Pareizi nosauc dzimumorgānus.
  • Neizrādi savu pārsteigumu vai neizpratni par jautājumiem, kas skar seksualitāti.
  • Iedrošini vai vismaz neliedz bērniem izspēlēt gan zēnu, gan meiteņu tipiskākās lomas un spēles. Tas ļaus labāk apzināties pretējo dzimumu.
  • Sevišķi svarīgi ir paskaidrot, ka bērna dzimumorgāniem neviens, izņemot ārstu vai atsevišķos gadījumos vecākus, kas palīdz apkopties, nedrīkst pieskarties. Bērns, kuram seksualitāte nav tabu un kurš par to runājis ar vecākiem, ir mazāk pakļauts seksuālās uzmākšanās draudiem.
  • Neļauj bērnam skatīties televīzijas pārraides vai attēlus, kur atainota tāda seksualitāte, kādai bērns nav gatavs.

Tags

Seksualitāte Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības

Comment Form