Laikā, kad Marija Montesori izstrādāja pedagoģiskās vadlīnijas, kas šobrīd kļuvušas samērā populāras vecāku vidū, pielietojot radošus paņēmienus audzināšanā mājas apstākļos, Montesori manierē iekārtojam ne vien bērnistabu, bet arī ļaujam bērnam apgūt vienkāršas lietas. Arī atradināšanos no knupja var piekopt šīs pedagoģijas manierē – veidā, kas respektē bērnu, darīts ar mīlestību, taču efektīvs.
Pēc Montesori pedagoģijas uzskatiem, ideālā gadījumā, zīdainim pat netiek piedāvāts māneklītis. Taču dzīve ir dzīve un nereti zīdainis līdz gada vecumam vai mazulis, kas pārsniedzis gada vecumu un tūlīt sasniegs divu vai trīs gadu vecumu, joprojām ir pieķēries knupim. Kvalificēta Montesori pedagoģe, vairāku grāmatu autore un divu bērnu mamma Simona Deivisa savā vietnē "The Montessori Notebook" dalījusies ar padomu, kā no mānekļa jeb knupja mazuli atradināt saudzīgā manierē.
Knupis ir tas palīgpriekšmets, kas mazulim rada miera un komforta sajūtu, ja pie tā veidojies pieradums jau no agrām dienām. Taču, mazulim pieaugot un kļūstot arvien apzinātākam, no mānekļa atteikties būs arvien grūtāk, tāpēc pedagoģe iesaka ideālā gadījumā no tā atvadīties līdz 18 mēnešu vecumam. Aptuveni divus gadus vecs bērns, kurš joprojām pieķēries knupim, to redz kā daļu no sevis, un šajā vecumā izteikta vēlme pēc mānekļa lietošanas var tikai pieaugt.
Pirmais paņēmiens – ierobežo lietošanu. Ja bērns mānekli izmanto dienas laikā, lai sevi mierinātu satraukuma brīžos, knupja izmantošanu kontrolē. Deivisa iesaka bērnam ļaut knupi lietot, piemēram, tikai ejot gulēt. Veiksmīgākai ierobežošanai, ieteicams no rīta, tiklīdz mazulis pamodies, paslēpt knupi visaugstākajā plauktā – tā roka pēc knupja nesniegsies ne mammai, ne bērnam grūtajos dienas brīžos. Ja bērns taujā pēc savas mīļlietas, atbildi, ka tas paredzēts tikai gulētiešanai – tā vietā piedāvā mazulim samīļoties vai kā citādi mierini bērnu viņa nervozajos brīžos. Piemēram, piedāvājot paturēt un samīļot kādu plīša rotaļlietu, nodziedāt dziesmiņu vai paskatīties, kas notiek ārā pa logu. Tādā veidā novērsīsi bērna uzmanību no domām par piesūkšanos māneklim.
Otrais paņēmiens – atbrīvošanās no mānekļa pavisam. Kad nedēļu vai ilgāku laiku savam bērnam esi ierobežojis pieeju knupītim, Deivisa iesaka atbrīvoties no tā pavisam. Tas nozīmē, ka mājās nedrīkst būt pat dziļi atvilktnē vai skapjaugšā paslēpts rezerves knupis. "Šajā laikā bērnam būs vajadzīgi papildu apskāvieni pat dažas dienas vai nedēļu, atkarībā no bērna," norāda Montesori pedagoģe.
Šajā laikā, kad māneklis vairs nav pieejams, noderīgi ir piedāvāt bērnam alternatīvas, kas palīdzēs tikt galā ar nervu sistēmas vajadzībām stresa brīžos, kad mazulis tik ļoti vēlas savu mīļo knupi. Piemēram, vari dot bērnam sūkt dzeramo jogurtu no krūzītes ar salmiņu; pūst burbuļus; palasīt grāmatu, paspēlēties ar mīļmantu; pūst burbuļus ūdens glāzē ar salmiņu; masējot noberzties ar dvielīti pēc dušas vai vannas (tas bērnu nomierinās); cieši apskaut; mīcīt plastilīnu; cieši saspiest gumijas rotaļlietas.
Ja it nekas neizdodas, Deivisa iesaka novirzīt domas un paskaidrot, piemēram, ka knupis nepieciešams citam zīdainītim. Tāpat, ja nepavisam neizdodas atvadīties no knupja, var nedaudz iegriezt tā silikona vai lateksa daļas galā, lai knupis kļūtu nelietojams. Tādā veidā varēsi mazulim paskaidrot, ka māneklis ir bojāts un jāizmet.
Tāpat Deivisa aicina nepadoties – mazuļa atradināšana no mānekļa var nevesties tik ātri un viegli. Visgrūtākās būs pirmās dienas, bet svarīgi ir izturēt vismaz nedēļu. Pēc aptuveni septiņām dienām bērnam būs izveidojušies citi ieradumi, un no mānekļa varēsiet atvadīties.
Turpinājumā vari iepazīties ar padomrakstiem no portāla "Cālis" plašās enciklopēdijas krājumiem. Lasi, kā atradināt no mānekļa pēc iespējas saudzīgāk – iesaka psihologs, aicinot izvēlēties pareizo laiku un darot to pakāpeniski. Kā arī iepazīsties ar citu vecāku padomiem no reālas pieredzes, kā no knupīša izdevies atradināt ar rezultātu un uz neatgriešanos.
Atā knupītim! Viltības, kā procesu padarīt iespējami mazāk nervozu
Kad bērniņš ir mazs, speciālisti pat atsevišķos gadījumos rekomendē māneklīša lietošanu. Ar to iespējams nomierināt mazuli gadījumos, kad piezadzies lielais vai mazais kreņķis. Taču, bērnam augot, knupja lietošanu pamazām vajadzētu pārtraukt. Kāpēc?
Populārākās metodes, kā atradināt bērnu no māneklīša lietošanas. Mammu pieredze
Knupis, māneklītis, soska, pīpis, fufa – tie ir tikai daži apzīmējumi, kā ģimenēs sauc māneklīšus. Ja tos lieto zīdaiņi, nevienam nav nekādu aizspriedumu, taču nereti to zelēšana ievelkas gana ilgi. Kā atradināt bērnu no mānekļa lietošanas? Kā procesu padarīt mazāk sāpīgu? Kādas ir populārākās metodes, aplūkosim mammu pieredzi no portāla "Cālis.lv" foruma.
Kā atradināt no knupja lietošanas
Ir viedokļi, ka bērns mierīgi var izaugt bez knupja lietošanas, tomēr lielākā daļa vecāku sava un mazuļa miera labad izvēlas izmantot māneklīti. Viss ir labi līdz brīdim, kad pienāk atradināšanas laiks no knupja. Atskaitot dažus patīkamus uzņēmumus, lielākoties knupja noņemšana notiek ar lieliem tračiem no bērna puses un kreņķiem vecākiem.
Laiks atradināt mazuli no knupja lietošanas: psihologu ieteikumi
Mazuli atradināt no knupīša, māneklīša, "soskas" un kā tik nesauc šo mierinātāju, lietošanas ir atbildīgs un sarežģīts periods. Lai ar problēmu tiktu galā bez bērna asarām un histērijām, ir jāņem vērā mazuļa rakstura iezīmes, ieradumi un īpatnības.
Kā divu nedēļu laikā atradināt mazuli no knupīša lietošanas
Knupītis, māneklītis, pupiņš – kā nu kurā ģimenē sauc šo brīnumlīdzekli, kas daudzus bērnus glābis histēriju, skandālu un visparastākās kreņķīšu raudāšanas laikā. Daudzi bērni nemaz nevar iemigt bez silikona mierinātāja, nespēj iziet pastaigā bez tā un pat atsakās spēlēties, ja vien mamma nepasniedz knupi. Tomēr kādā brīdī mazulim tomēr no tā jāšķiras. Kā gan bērnu atradināt no šī nieciņa, lai neradītu milzu stresu nedz pašam tā lietotājam, nedz mammai? Portāls "Essential Baby" sniedz pamācību soli pa solim, kā divu nedēļu laikā atradināt mazuli no māneklīša lietošanas.
