Mamma, kurai bērns ir stipri iekodis vai iesitis, atrodas visai sarežģītā stāvoklī. Viņai sāp, viņa ir aizvainojusies un viņai nav saprotams, kāpēc tā notiek. Bet pats galvenais – viņa nezina, kā rīkoties šādā situācijā: rāties un sodīt vai nepievērst uzmanību?
Šajā jautājumā varētu palīdzēt tikt skaidrībā psiholoģe un piecu bērnu mamma Karīna Rihtere, kura portālā "Parents" skaidro, kādēļ bērns tā var rīkoties un kā pareizāk uzvesties vecākiem.
Meklējam iemeslu
Bērnu agresija visbiežāk šokē vecākus. Patiesi, ir grūti saprast, kādēļ pēkšņi mazulis, kurš vēl pirms dažām minūtēm jautrā omā rotaļājies ar mammu, sāk uzvesties agresīvi. Tāda situācija liek šaubīties par savu bērnu – ja nu ar viņu kaut kas nav kārtībā?
Lai saprastu, kādēļ bērns sācis kauties, ir pietiekami paraudzīties viņa sejā uzbrukuma brīdī:
- Ja viņš smaida: visticamāk, viņš vienkārši neprot citādā veidā mijiedarboties ar apkārtējiem. Šī situācija ir raksturīga mazuļiem vecumā līdz pusotram gadam, kuri šādā veidā izrāda mīlestību un vēlēšanos parotaļāties, tādā veidā kompensējot vecāku uzmanības trūkumu.
- Ja acis ir sašaurinātas, uzacis uzvilktas, bet mutes kaktiņi nolaisti uz leju: bērns patiešām dusmojas. Visticamāk, ar šādas uzvedības palīdzību viņš cenšas protestēt pret mātes rīcību, kura viņu neapmierina. Šis agresijas paveids raksturīgs bērniem vecumā no diviem līdz trīs gadiem, kuri vēl neprot kontrolēt savus impulsus un tikt galā ar frustrāciju. 90 procentos gadījumu bērnu agresija ir pārejoša fāze bērna attīstībā, kas noslēdzas, kad viņš sāk labāk kontrolēt sevi un mācās daudzveidīgāk izteikt savas emocijas.
Saglabājam mieru
Ja bērns izrāda agresiju attiecībās pret vecākiem, vienmēr ir svarīgi atcerēties trīs lietas:
- Gan vecākiem, gan bērnam ir pilnas tiesības piedzīvot savas jūtas. Tomēr no bērna tevi atšķir tas, ka proti kontrolēt emocijas;
- Bērna agresija nav virzīta tieši uz tevi personīgi. Ar savu rīcību viņš protestē pret situāciju, nevis pret vecākiem;
- Dusmas un agresīva uzvedība ir īslaicīgs impulss. Tas, ka bērns tev ir iekodis vai iesitis nenozīmē, ka viņš ir pārstājis tevi mīlēt.
Kož, sit un skrāpē: kāpēc bērndārznieks uzvedas kā mazs briesmonēns
Pareizi reaģējam
Lai tiktu galā ar bērna agresiju, viņam ir jāmāca kontrolēt savus impulsus un "ekoloģiski" izteikt negatīvās emocijas. Šis apmācību process nav ātrs, tas var aizņemt vairākus mēnešus. Ir svarīgi katrā epizodē, kad mazulis tev nodara pāri, sekot konkrētam algoritmam:
- Definē savas personīgās robežas. Nevajag paciest un uzspiesti smaidīt, ja bērns tevi sit vai kož. Tiklīdz tas ir noticis, apstādini mazuli, apsauc viņu, pasakot, ka tev sāp un ir nepatīkama šāda viņa uzvedība. Ja ir iespēja, vislabāk ir pārtvert bērna roku un apturēt sitienu.
- Velti uzmanību apvainotajam. Būs kļūdaini šādā situācijā fokusēties uz pāridarītāju, – lai bērns saprot, ka tādā veidā viņš nevar atrasties uzmanības centrā. Labāk koncentrēties uz to, kam bērns ir nodarījis pāri. Ja tas esi tu, lai otrs no vecākiem vai cits ģimenes loceklis pažēlo un mierina tevi, pavaicā, kur sāp, vai stipri sāp...
- Pārrunāt emocijas. Palīdzi bērnam saprast, kādas emocijas viņš piedzīvo šajā brīdī un kāpēc. Skaļi pasaki, ka tu saproti, ka viņš dusmojas. Var arī pateikt, ka tu viņa vietā arīdzan piedzīvotu tādas pašas jūtas.
- Piedāvāt alternatīvas. Simulē situāciju un piedāvā bērnam citus veidus, kā izteikt savas dusmas.
Ja bērns kož, kost pretim? Audzināšanas piemēri ar pretēju efektu
Atrodam izeju dusmām
Dusmas ir ļoti spēcīgas un postošas emocijas, ar kurām nespēj tikt galā pat katrs pieaugušais, kur nu vēl runāt par bērniem. Tomēr ir ļoti svarīgi bērnam iemācīt nevis nomākt, bet gan videi draudzīgi un droši gan sev, gan citiem cilvēkiem, izdzīvot tās. Lai tas izdotos, var pamēģināt vienkāršus, bet efektīvus veidus, lai cīnītos ar agresiju:
Fiziskā slodze. Fiziskās aktivitātes hormonālā līmenī palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām. Tāpēc ļauj savam bērnam skriet, lēkt, kūleņot un kāpt. Lai to izdarītu, varat doties uz tuvāko parku, sporta laukumu – jebkur ārā, svaigā gaisā, lai bērns pēc sirds patikas var izkustēties.
Lomu spēles. Piedāvā bērnam pamainīties ar viņu lomām un izspēlē ar viņiem situāciju, kurā viņš tev ir iesitis. Parādi ar personīgo piemēru, kā iespējams izteikt savas dusmas un neapmierinātību bez kaitējuma nodarīšanas apkārtējiem.
Dusmas spilvenā! Ļauj bērnam izrādīt savu agresiju uz kādu, kuram itin nemaz nesāpēs. Piemēram, var bērnam piedāvāt paboksēt boksa maisu, izkauties ar spilvenu, plēst papīru, sagraut kādu no klucīšiem uzceltu torni.
Visiem kož kā suns. Ja tas ir par tavu divgadnieku, ielāgo piecas svarīgas lietas
Mākslas terapija. Ja bērnam patīk zīmēt, tad var izmantot mākslas terapijas burvju spēku, piedāvājot uz papīra attēlot savas dusmas. Lai viņš izmanto "visdusmīgākās" krāsas un rada! Efektu var pastiprināt, ja pēcāk no šī zīmējuma izveido lidmašīnu un metaforiski palaiž vaļā savas dusmas.
Deviņos no desmit bērnu agresijas gadījumiem – tā nav pataloģija, bet banāla neprasme izteikt negatīvās emocijas, uzsver psiholoģe. Bet ja tu vienalga pārdzīvo, vai patiešām ar bērnu viss ir kārtībā, vienmēr var vērsties pie bērnu psihologa. Starp citu, bērna agresīva uzvedība ir iemesls aizdomāties, vai tu arī pats proti cieņpilni izrādīt pats savas dusmas.
Neklausāmies kaitīgos padomos
Dabiski, ka ir grūti mierīgi reaģēt, kad bērni izrāda agresiju. Tomēr nevajadzētu akli uzticēties dažādiem padomiem, kuri atrasti apšaubāmās interneta vietnēs. Šādi padomi ne tikai nepalīdzēs nogludināt situāciju, bet var pat kaitēt tavam bērnam, brīdina Rihtere. Piemēram, šāda stila padomi:
- Sist bērnam pretī. To darot, tu vienkārši izrādīsi savu aizvainojumu un liksi bērnam šaubīties par jūsu abu attiecību drošību.
- Piespiest atvainoties. Tas ir bezjēdzīgi, jo šajā brīdī bērns ir dusmīgs uz tevi, bet tu piespied viņam lūgt piedošanu. Pat ja viņš to izdarīs, tad viņa atvainošanās nebūs patiesa, bet gan uzspiesta. Visticamāk, tās nenesīs labumu nevienam.
- Apvainoties, rotaļāties "klusumu", ignorēt. Ja vēlies bērnu iemācīt pareizi izteikt dusmas un aizvainojumu, tā vietā, lai kautos, nevajadzētu arī pašam izvēlēties tādu konfliktu risināšanas taktiku. Iespējams, pāris reižu šis veids arī nostrādās, bet arī bez tā bērns uzskatīs, ka manipulācijas ar pieķeršanos – tas ir normāli.
- Imitēt asaras. Bērni pietiekami labi atšķirt patiesas emocijas no uzspēlētām, Ja pēc bērna košanas fakta tu sāc attēlot asaru liešanu un ciešanas, viņš var pamanīt tavu izlikšanos un atkārtot savas darbības jau vien tādēļ, lai vēlreiz piedzīvotu šādu priecīgu teātri.
Mazais vilcēns. Vai un kā iespējams bērnu atradināt no košanas
