Nelauzt sava bērna raksturu
Kristīne ar lepnumu atzīst, ka meita vienmēr ir bijusi patstāvīga, gudra un apdāvināta, turklāt jau agri bija novērojams, ka meitenei piemīt spilgtas personības iezīmes un mērķtiecīgs raksturs. Jau būdama pavisam maza, Tīna paziņoja, ka ir pieņēmusi savu pirmo patstāvīgo lēmumu un turpmāk maltītes ieturēs tikai ar nazi un dakšiņu. Vēlāk sekoja jau citi patstāvīgie lēmumi, kurus Kristīne pieņēma ar mīlestību, sapratni un iecietību. Jo tikai tā iespējams ļaut, lai bērns veidojas par stabilu personību ar savu viedokli un spēju uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus.
Pieņemt bērna pieaugšanu
Pirmās ballītes, pirmais ārzemju brauciens, pirmās romantiskās attiecības. Mammai pieņemt bērna pieaugšanu var būt īpaši grūti, jo tā vien šķiet – tikko tā mazā meitenīte vēl sēdēja man klēpī, bet nu jau kravā čemodānu ceļojumam pa Eiropu. Un pirmajā mirklī šķiet – bērns ir jāglābj un jāpasargā no bīstamās, neparedzamās pasaules, tomēr Kristīne uzskata, ka šāda bērna sargāšana tikai aizkavē viņa paša personības attīstību un reāli no problēmām nepasargā. Bērnam ir jāizskaidro visi iespējamie riski, ir jānodrošina pēc iespējas labāka sistēma, kas ļauj vecākiem būt rokas stiepiena attālumā, ja nu atgadās kāds neparedzēts pavērsiens un tomēr ir jāļauj bērnam pieaugt, veidojot gan savas patstāvīgās attiecības, gan pieņemot drosmīgus lēmumus.
Būt uzticības personai
Kristīnes pieeja, audzinot Tīnu, bija balstīta uz lielu uzticību, tā teikt – lai kas arī notiktu, tu vari man visu izstāstīt, un es vienmēr tevi atbalstīšu, vienmēr tev palīdzēšu. Lai bērnam būtu skaidrs – ja nu gadījumā ir sastrādātas ziepes, no mammas nav jābaidās, jo viņa ir pirmā, pie kā varu vērsties ar savu problēmu. Protams, tas nenozīmē, ka bērnam jebkurā situācijā tiks noglaudīta galviņa. Nē, arī pārrunām jābūt, jo konkrētā situācija jānovērtē adekvāti, taču galvenais – bērnam ir jāzina, ka mamma viņu atbalstīs, lai vai kas.
Kopt attiecības
Arī tagad, kad Tīna jau ir pieaugusi sieviete un dzīvo patstāvīgu dzīvi, saikne ar mammu ir nezūdoši stipra, un nav dienas, kad viņas nav sazvanījušās. Kristīnes lielākais šībrīža izaicinājums kā pieaugušas sievietes mammai – būt klātesošai, atbalstošai, taču ne audzinošai, ne tādai, kas vienmēr gribēs dot pareizos padomus, kā labāk dzīvot. Tāpēc vēlme kontrolēt un sniegt nelūgtus padomus ir jāapvalda kopīgo attiecību vārdā, kas ar katru gadu, kā atzīst Kristīne, kļūst tikai vēl īpašākas.
Visu raidījumu skaties Akropoles "YouTube" kanālā.
