Vecāku leksikā bieži izskan vietniekvārds 'mēs' (pēc tā, kā bērns jau par sevi ir pateicis 'es')

Kā daži vecāki neapzināti izmanto 'melno maģiju' jeb Vārdu burvju spēks
Foto: Shutterstock

Kad vecāki par bērnu, kuram ir vairāk nekā četri gadi, saka: "Mēs pakakājām, mēs aizgājām uz bērnudārzu, mēs iestājāmies skolā, mēs saslimām, mēs apprecējāmies…". Vietniekvārds "mēs" norāda uz to, ka vecāki bērnu nejūt kā atdalītu no sevis, un neapzināti neļauj bērnam to izdarīt. Bieži vecākiem, kuriem nav savu domu, savas realizēšanās iespējas, tās realizē caur bērnu. Vai nu ļoti trauksmains un ļoti kontrolējošs vecāks cenšas bērnu noturēt "zem sava spārna".

Kāda bīstamība: bērns kļūst vai nu tāds, kuram ļoti patīk, ka viņu apkalpo, tā viņš jūtas ērti, vai arī spītīgs un agresīvs, nepatstāvīgs, nesavākts, bieži var slimot, raudulīgs, viņam ir grūti patstāvīgi pieņemt lēmumus, bieži var izskatīties noguris. Šādiem bērniem bieži novēro alerģiskas reakcijas un ilgstošu bronhītu. (Neļaujot bērnam izpaust savu "es", mēs uz viņa pleciem pārliekam savu uzdevumu, grūtību, slimību – un tas var būt pārmērīgs slogs bērnam).

"Atburšana": pieaugušajam ir ieteicams uzzīmēt (izveidot no plastilīna) atsevišķi sevi un atsevišķi bērnu. Un uzdot sev jautājumu "par ko es sapņoju, ko varu izdarīt sevis un sava potenciāla labā". "Tu – tas esi tu. Es – tas esmu es. Mēs kopā, mēs uz visiem laikiem būsim vecāks un bērns. Tu vienmēr būsi mans dēls/meita, bet mēs esam dažādi. Un katram no mums ir savs potenciāls, savi uzdevumi, sava dzīve un liktenis".

Tags

Bērna audzināšana Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības

Comment Form