Ikviena cilvēka dzīvē liela nozīme ir draugiem – kā smilšu kastē iegūtiem, tā skolas solos sastaptiem. Draugs ir tas, kas nepadosies, kad nonāksiet kopīgās sprukās, atbalstīs ar savu plecu grūtos brīžos, kā arī uzklausīs kā priekos, tā bēdās. Kā mudināt un iemācīt bērnu socializēties un draudzēties ar vienaudžiem?
Vecāka vai pedagoga iedrošinājums var būt liels, it īpaši tad, ja bērns ir kautrīgs, vai īsti neprot socializēties ar vienaudžiem. Svarīgi ar bērnu runāt par to, kā rosināt draudzīgas attiecības un kas ir tās vērtības, ko pats bērns novērtē īstā draugā. Padomus, kā bērnam iemācīt draudzēties, vietnē "Letidor" sniedz pedagoģe un psiholoģe Marina Popova.
Paskaties pats uz sevi
"Mīļie pieaugušie, paskatīsimies uz sevi un novērtēsim, ko mums nozīmē koncepts "draudzība", ar ko un kā draudzējamies. Vai katram no jums dzīvē ir persona, kuru saukt par draugu? Cik ilgu laiku jūs ar šo personu draudzējaties? Kādās situācijās viens otru atbalstāt un palīdzat viens otram? Kādās pieredzēs vēlaties dalīties ar savu bērnu, neatkarīgi no viņa vecuma?" vaicā Popova. Psiholoģe norāda, ka, lai mācītu bērnus par to, kā norisinās draudzība, pieaugušajiem pašiem jāsaprot, ko draugi nozīmē viņu dzīvē. Šāda saraksta aizpildīšana palīdzēs izlemt, par ko runāt ar bērnu attiecībā pret draugiem un draudzēšanos, kā arī izvēlēties sarunas formātu.
Dalies savā pieredzē ar bērnu
Virzīt sarunu ar bērnu par to, cik nozīmīga ir draudzība, var būt grūti. Taču labs veids, kā sākt, ir dalīties paša pieredzē. Izstāsti, piemēram, kā draugam kādreiz esi palīdzējis grūtā situācijā. Piemēram, kā palīdzēji gadījumos, kad draugam nebija saprotams kāds mājasdarbs. Tādā veidā tu bērnam iemācīsi – ja patiesi esi draugs, jūs novērtēsiet viens otra cilvēciskās īpašības un labās gribas žestus. Ar bērnu raisīsies saruna par to, kas ir svarīgais draudzībā, bet vecāka pozitīvā pieredze un emocijas apstiprinās bērnam to, ka draugi ir nepieciešami.
Runājiet par to, kādam jābūt patiesam draugam
Katram bērnam klasē ir vienaudžu loks, ar kuriem viņš komunicē biežāk nekā ar pārējiem bērniem. Bet vai tos visus var saukt par īstiem draugiem? Un kā to noteikt? Viena no pieejām, protams, ir runāt ar bērnu par to, kādas vienaudžu īpašības piesaistījušas tava bērna uzmanību, kā vienaudži izturas konkrētās situācijās un vai tā var noteikt, ka šie bērni tavam patiesi ir draugi.
Psiholoģe iesaka pamēģināt nedaudz citu formātu – noskatīties ar bērnu kopā ģimenisku filmu. Iedvesmojoties, pēc tam varat uzsākt sarunu "ko draugs nekad nedarītu…". Piemēram: 1) īsts draugs nekad nestāstīs citiem viņam uzticētos noslēpumus, par ko tu negribētu, lai citi zina; 2) apzināti tev nedarīs pāri, neaizskars un neapkaunos tevi; 3) nekad nebūs neuzmanīgs pret "mazajām lietām" jūsu draudzībā.
Radi iespējas komunikācijai
Draugus visbiežāk vieno kopīgas aktivitātes, bet bērniem jo īpaši svarīgas ir kopīgas intereses – draudzība uzplaukst basketbola komandās, teātra pulciņos, tiem, kuriem ir līdzīga mūzikas gaume, patīk vienas un tās pašas grāmatas utt. Ja tavam bērnam ir grūti sadraudzēties ar vienaudžiem klasē, radi iespēju komunikācijai citviet – mudini bērnu apmeklēt ārpusstundu nodarbības, iepazīstini ar savu draugu bērniem, mudini apmeklēt bibliotēkas rīkotos pasākumus utt.
Māci palīdzēt
Dzīvē mēdz būt dažādas situācijas, arī tādas, kad vistuvākie mēdz pievilkt. Darīt lietas, kas nepakļaujas vispārēji pieņemtiem noteikumiem un demonstrē ne tās labākās cilvēka īpašības. "Pievērs bērna uzmanību šādu situāciju iespējamībai. Un sniedz padomu nepārsteigties ar secinājumiem," iesaka psiholoģe. Vecākiem jāprot bērnam pastāstīt, ka spēja rast spēku sevī un stāties pretī problēmai, lai kopā atrastu ceļu vai risinājumu dažādās situācijās, ir solis pretī īstai draudzībai. Tā tavs bērns apgūs prasmi palīdzēt draugam.
