Foto: Shutterstock
Nav izstāstāms, kā jūtas tās mammas, kuru bērni veikalā vāļājas pa grīdu, lejot gaužas un skaļas asaras. Vai arī – ar bērnu it kā pošaties pastaigā, bet pēkšņi viņš sarīko histēriju, jo nevēlas vilkt zābaciņus vai uzlikt cepuri. Bet pēcāk – pusstundu mēģini viņu aizvest mājās, kad viņš no jauna sarīkojis traci, tikai šoreiz jau rotaļu laukumā...

Biežāk jau bērnu histērijas ir ar pārsteiguma momentu, kad bērnā kaut kas ir izraisījis satraukumu, neizpratni un pat izmisumu. Tu sev vaicā: "Kad tas beigsies un ko man darīt?"

Par to, kā pareizāk uzvesties vecākiem brīžos, kad bērns kritis histērijā, portālā "Parents" stāsta bērnu psiholoģe, rotaļu terapeite Irina Beloborodova.

Kādēļ bērns mēdz būt kaprīzs

Pirmsskolas vecuma bērniem kaprīzes ir pilnīgi normālas. Viņu smadzenes vēl nav tiktāl nobriedušas, lai apstādinātu intensīvu emocionālo uzplaiksnījumu vai vienlaikus tiktu galā ar vairākām pretrunīgām emocijām.

Kā vēl mazulis var pavēstīt par to, ko viņš nevēlas, ka viņam nav komfortabli?! Īpaši, kad viņš vēl neprot runāt. Zīdaiņi sāk raudāt. Un ja blakus ir uzmanīgs pieaugušais, viņš pakāpeniski mācās noteikt diskomforta iemeslu, paskaidrot to mazulim un palīdzēt viņam nomierināties.

Ideālā variantā pēc trīs gadu vecuma – tās lielās un "briesmīgās" krīzes – bērns ar vecāku palīdzību pakāpeniski mācās saprast savas emocijas un izteikt tās daudz pieņemamākā veidā, nekā ar kaušanos, aizvainojošiem vārdiem un histērijām. Kādam šis periods paiet daudz mierīgāk, bet kādam nākas pacīnīties.

Ja vecāki aizliedz vai noliedz bērna emocijas, viņi tās sakrāj un pēcāk tās izpaužas kā patiesi intensīva histērija.

Psiholoģe mudina neaizmirst, ka bērni ir ļoti dažādi pēc temperamenta un nervu sistēmas īpašībām. Ko spēj pieciest draudzenes bērns, tava mazuļa nervu sistēma, savukārt, to nespēj mierīgi uztvert.

Galvenie iemesli bērnu histērijām:

  • Nenobriedusi nervu sistēma, kas ir ārpus vecāku kontroles;
  • Noguruma stāvoklis un pārslodze, ar kuru mazulis neprot tikt galā;
  • Vajadzība pēc emocionāla kontakta ar pieaugušo;
  • Mazulis mācās aizstāvēt robežas, pavēstīt par sevi un savām tiesībām, bet pagaidām dara to neprasmīgi.
Visos šajos gadījumos nepieciešams emocionāls atbalsts, drošs kontakts un tava palīdzība emociju pasaules apgūšanai.
Foto: Shutterstock

Septiņi soļi, kā nomierināt kaprīzu bērnu

  • Nodibini acu, un pēc iespējas arī ķermeņa, kontaktu, apsēdies vai pietupies tā, lai būtu ar bērnu vienā acu līmenī.
  • Nosauc vārdiem viņa jūtas: "Es redzu, ka esi satraukts, es redzu, ka tu nevēlies ēst šo putru/iet uz dārziņu/pamest rotaļu laukumu".
  • Atzīsti viņa tiesības piedzīvot šādas jūtas: "Es saprotu, ka tev nepatīk iet prom no rotaļu laukuma un tu vēlētos rotaļāties vēl un vēl/es zinu, ka tu labāk vēlētos palikt ar mani mājās, nevis doties uz bērnudārzu".
  • Pievienojies šīm jūtām: "Es arī vēlētos ar tevi rotaļāties visu dienu/vēlētos ar tevi palikt mājās un kopā ar tevi vāļāties pa gultiņu".
  • Sniedz vēlamo fantāzijās: "Jā, būtu lieliski nopirkt veikalā visas rotaļlietas/neiet uz darbu un dārziņu/rotaļāties laukumiņā visu dienu".
  • Atgriezies pie realitātes: "Bet tagad, mīļais, mums ir laiks doties prom/iet uz dārziņu/mums ir jānopērk tikai pārtikas produkti no mūsu saraksta".
  • Turpini uzturēt ciešu fizisku kontaktu ar bērnu.

Tu nevarēsi pilnībā izvairīties vai novērst bērna kaprīzes, taču tavos spēkos ir palīdzēt bērnam būt daudz savāktākam emocionāla uzliesmojuma brīžos.

Dažreiz emocijas ir tik spēcīgas, bet atliek vien tev bērnu paņemt uz rokām un aiznest no notikuma vietas, turpinot pārrunāt, kas ar viņu notiek, mierinot viņu, pārvirzot viņa uzmanību uz citām bērnu interesējošām lietām.

Jā, psiholoģe piekrīt, ka ir grūti kaut ko atkārtot daudz reižu, izskaidrot noteikumus, aizvest no rotaļu laukuma vai nolikt gulēt, kad bērns lej gaužas asaras. Dažreiz vienkārši pietrūkst resursu, lai mierīgi kaut ko paskaidrotu. Tāpēc labāk būs, ja par emocijām un jūtām runāsi nevis emocionālā uzliesmojuma laikā, bet gan pēc tā, kad jūs abi būsiet nedaudz "atvēsinājušies".

Kā sagatavoties bērna kaprīzēm

  • Iegādājies bērnu literatūru par emocijām, un lasiet to abi ar bērnu, kā iespējams rīkoties vienā vai citā situācijā. Tādā veidā tu jau savlaicīgi apmācīsi bērnu, kādā veidā paust savu neapmierinātību, un strīdīgās situācijās tu varēsi atsaukties uz varoņu pieredzi no pasakām.
  • Varat abi kopā izspēlēt emocionālas situācijas ar rotaļlietu palīdzību, parādīt bērnam emocijas un to izteiksmes ceļus.
  • Ļauj bērnam izdarīt izvēli pieļaujamās robežās, lai parādītu savu cieņu pret viņa domām un novērstu iespējamos protestus.
  • Zīmējiet un aplicējiet emocijas, lai palīdzētu bērnam iepazīties ar tām tuvāk.
  • Izdomājiet savus īpašos rituālus situācijām, kurās bērns biežāk taisa kaprīzes. Tā tu varēsi pārslēgt viņa uzmanību. Nevēlas no rītiem celties – izdomā īpašu modināšanas deju, katru reizi pēc pastaigas padariet kaut ko interesantu mājās, lai bērns ar prieku dotos mājās no rotaļu laukumiņa, vakarā pirms miega noorganizējiet īpašu spēli iemigšanai...
  • Izrādi fantāziju un humora izjūtu, nebaidoties no bērna emocionālajiem uzliesmojumiem. Tā kā šajā brīdī viņam visvairāk vajadzīgs "stabils" pieaugušais, kurš sapratīs diskomforta cēloni, nosauks to un nākamreiz palīdzēs bērnam tikt galā ar sarežģītām emocijām.


Ko darīt, ja bērns ir ļoti emocionāls un histērisks?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!