Foto: Shutterstock
Katram vecumam ir savas īpatnības – ir mammas, kuras netiek galā ar bērndārznieka vecuma bērna uzvedību, bet dažām problēmas sagādā jau pusotru gadu vecs bērns. Vai košana un sišana mammai ir normāla parādība? Un kā rīkoties mammai? Lūk, mammas jautājums un speciālista atbilde!

"Kā būtu jāreağē uz pusotra gada veca bērna sišanu mammai, ja mazais nevar panākt vēlamo? Meita bliež tieši pa seju, tā, ka zvaigznītes pašķīst. Puika bija kodējs agrā bērnībā, es kodu pretī, kad jau par traku palika, un tas nostrādāja, nekoda vairs. Meitai bliezt pretī kaut kā negribas. Ko par šo saka speciālisti?"

Atbild "Centrs Dardedze" speciālisti:

"Paldies par jautājumu! Pirmkārt, ir svarīgi saprast, kāpēc bērns tā rīkojas – mammai sit. Pusotra gada vecumā bērns vēl nespēj izteikt savus pārdzīvojumus un vēlmes vārdos, tāpēc mazulis izmanto vienīgo pieejamo izteiksmes veidu – savu ķermeni. Sišana liecina par to, ka bērnam ir ļoti spēcīgas emocijas, viņš jūtas dusmīgs vai bezspēcīgs. Saprotot bērnu, vecāks var apdomāt, kā uz nevēlamo rīcību labāk reaģēt.

Otrkārt, kā tad mammai rīkoties? Noteikti nevajadzētu atļaut bērnam sev sist vai kā citādi nodarīt sāpes. Tāpat noteikti nevajadzētu sist vai kost pretī, jo bērns mācās no mūsu rīcības (ja pat mamma tā dara, tad jau sist vai kost ir normāli!). Tā kā bērns ir vēl mazs, vecākam nevajadzētu būt grūtībām pieturēt bērna roku, lai viņš nevarētu iesist, vienlaikus noteiktā, pārliecinošā balsī sakot: "Nē" vai "Stop". Lai bērns zinātu, ka mēs viņu saprotam, un mācās saprast savas emocijas, mēs varam atspoguļot bērna izjūtas vārdos. Tā kā bērns vēl ir emociju varā, varam uzsvērt viņa nodomu vairākkārt un tad ļoti īsi skaidrot, kāpēc tas nav iespējams. Piemēram: "Es redzu, ka tu esi dusmīgs. Tu ļoti, ļoti gribēji kāpt uz galda! Tev ļoti gribas kāpt uz galda! Taču nedrīkst, tas ir bīstami."

Treškārt, kad bērns ir sapratis, ka mēs saprotam viņu, un vairs necenšas sist, mēs varam viņu nomierināt vai arī pārslēgt uzmanību uz kādu citu interesantu objektu vai nodarbi.

Un, ceturtkārt, mamma jau noteikti būs pamanījusi, kas ir tās vietas, laiki vai situācijas, kurās bērns sāk dusmoties vai satraukties. Nākamajā reizē centieties situāciju paredzēt jau iepriekš, un neitrālās situācijās pamazām māciet bērnam dažus īsus, skaidrus noteikumus par to, ko drīkst un ko nedrīkst, laikus paņemiet prom no acīm kādu lietu, ko bērns noteikti prasīs, bet nedrīkstēs ņemt utt. Lai jums izdodas!"

Arī tu vari uzdot savu jautājumu par bērnu disciplinēšanu "Centrs Dardedze" speciālistiem, plašāk par šo iespēju uzzini "Cālis" forumāšeit un šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!