Foto: Shutterstock
Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki tūkstoši pacientu, kuriem diagnosticē onkoloģisku saslimšanu. Daudzi no tiem – sievietes un vīrieši, kas vēl tikai cer piepildīt sapni par pēcnācēju radīšanu. Ginekoloģe reproduktoloģe dr. Zane Vītiņa skaidro, ko onkoloģijas pacienti var darīt, lai saglabātu auglību un kļūtu par vecākiem.

Fakti un dati:

  • Pēc Slimību profilakses un kontroles centra reģistra datiem, 2017. gadā Latvijā tika reģistrēti 11 762 pacientu, kuriem pirmreizēji diagnosticēta saslimšana ar ļaundabīgu audzēju.
  • Sievietēm reproduktīvajā vecumā (18-40 gadi), izplatītākās audzēju lokalizācijas ir āda (melanoma, bazalioma u.c), krūts vai vairogdziedzeris. Vīriešiem – limfoīdie un asinsrades radniecīgie audi, sēklinieki, nieres.
  • 2017. gadā gandrīz pusei – 48 procentiem – vēzis tika diagnosticēts I vai II stadijā, savukārt 18,5 procentiem – IV stadijā.
  • 2019. gadā vidējā cilvēku dzīvildze pasaulē sasniedz 79,5 gadus (salīdzinājumam 1900. gadā – 48,3 gadus), kas ir sociāls iemesls dzimumšūnu materiāla saglabāšanai, lai radītu veselus pēcnācējus pēc izārstēšanās no onkoloģiskās saslimšanas.

Uzzinot par ļaundabīgu audzēju, pacienti ir apjukuši un stresā, tādēļ lielākoties neaizdomājas par auglības saglabāšanu, lai atgūtu dzīves kvalitāti pēc izārstēšanās no onkoloģiskās saslimšanas.

Ginekoloģe reproduktoloģe, "Klīnika EGV" vadītāja dr. Zane Vītiņa stāsta, ka pretvēža terapija ietekmē pacientu reproduktīvo funkciju, kas ne vienmēr ir atgriezeniska, tādēļ par auglības saglabāšanu jāparūpējas pirms veikta radikāla operācija, uzsākta ķīmijterapija vai staru terapija. Pacientes ir atzinušas – saskare ar neauglības problēmām pēc audzēja terapijas ir tikpat satraucoša kā fakts par atklātu audzēju. Savukārt jauniem vīriešiem, kuri pirms audzēja terapijas bija veikuši spermas saldēšanu, bija mazāks stress un labāka spēja pārciest onkoloģisko terapiju.

Sievietes ģenētiskā materiāla saglabāšana

Sieviete piedzimst ar noteiktu skaitu olšūnu. Iestājoties pubertātes vecumam, sievietes olšūnās ir aptuveni 400 000 folikulu, kas attiecīgi samazinās ar katru menstruālo ciklu, noritot veselīgas sievietes reproduktīvajam vecumam. Menopauzes vecumā sievietes olnīcas vairs neproducē apaugļoties spējīgas olšūnas.

Pret ļaundabīgiem audzējiem vērsta terapija var izraisīt esošo folikulu rezervju samazināšanos. Liela ķīmijterapijas deva un pacientes vecums terapijas laikā ir saistīti ar lielāku olnīcu bojājumu. Tieša olnīcu apstarošana, apstarojot iegurni vai mugurkaulu, var neatgriezeniski samazināt olnīcu rezerves arī pediatriskām pacientēm. Pacientes vecums šajā aspektā ir nozīmīgs, jo ar gadiem samazinās olnīcu rezervju skaits. Ja onkoloģiskā terapija tiek uzsākta pacientei vēlīnā reproduktīvajā periodā, tas var izraisīt akūtu olnīcu izsīkumu. Ja olnīcu rezerves ir samazinātas, bet ne pavisam iztukšotas pēc saņemtās pretvēža terapijas, pacientei saglabājas iespēja būt auglīgai, taču reproduktīvā vecuma ilgums samazināsies un ir iespējama agrāka menopauzes iestāšanās.

Ginekoloģe reproduktoloģe dr. Vītiņa stāsta, ka atkarībā no audzēja tipa un stadijas, saņemtās terapijas un sievietes vecuma, rekomendējams izsargāties no grūtniecības no sešiem mēnešiem līdz 2–5 gadiem. Pirms nodot savu ģenētisko materiālu, pacientei nepieciešams veikt infekciju diagnostiku, uztriepi no uroģenitālā trakta, onkocitoloģiju. Lai paaugstinātu iegūto olšūnu daudzumu un kvalitāti, vēlamas arī hormonālās analīzes.

Latvijas likumdošana ļauj uzglabāt ģenētisko materiālu 10 gadus. Laiks, kas nepieciešams sievietei vai meitenei pēc pubertātes, lai nodotu analīzes un savu ģenētisko materiālu glabāšanā – aptuveni divas nedēļas.

Foto: Shutterstock

Iespējamās ģenētiskā materiāla saglabāšanas metodes sievietēm

Embriju vitrifikācija jeb ātrā embriju saldēšana. Veicot pacientes olnīcu stimulāciju un punkciju, iegūst olšūnas. Tās tiek apaugļotas ar partnera vai donora spermu, izmantojot IVF vai ICSI metodi.
Sasaldēti tiek tikai tie embriji, kuri ir labas kvalitātes, ar potenci pareizi dalīties turpmāk. Šī ir izvēles metode, ja ir partneris, jo tā ir vissenākā un ar vislabāko pierādīto rezultātu pēc audu atsaldēšanas. Pierādīts, ka embriji ļoti labi glabājas, nezaudējot kvalitāti.

Olšūnu sasaldēšana, kas ir relatīvi jauna metode – pasaulē pieejama ar labiem rezultātiem desmit gadus. Tā nodrošina iespēju saglabāt savas olšūnas vēlākam laikam, ja ģimenes plānošanu vēlas vai nākas atlikt. Olšūnu sasaldēšana paredz olnīcu stimulāciju (labāki rezultāti) un olšūnu iegūšanu, kā arī to uzglabāšanu.

Vīrieša ģenētiskā materiāla saglabāšana

Spermatoģenēze sākas pubertātes vecumā un turpinās visu vīrieša mūžu, jo spermatogonālās cilmes šūnas periodiski atjaunojas. Šis atjaunošanās periods ilgst apmēram septiņdesmit četras dienas. Līdz ar to vīriešu reproduktīvais periods nesaskaras ar "progresējošu izsīkumu" kā sieviešu reproduktīvais periods. Lai gan spermas kvalitāte periodiski var mainīties, vīriešiem auglība var saglabāties arī vēlīni.

Spermatogoniji ir jutīgi pret ķīmijterapiju un radiācijas iedarbību. Reproduktīvā vecuma vīrieši bieži vien saskaras ar azoospermiju, kas var saglabāties līdz pat dažiem gadiem pēc terapijas. Tomēr ķīmijterapija un radiācija var ietekmēt spermatogēnās cilmes šūnas, kas rada risku pediatriskiem pacientiem un vīriešiem reproduktīvajā vecumā neatgriezeniskai azoospermijai.

Spermas sasaldēšana jāveic pirms ķīmijterapijas uzsākšanas. Sperma tiek iegūta masturbācijas ceļā. Spermas iegūšanai var izmantot arī TESA (testicular sperm aspiration) – sēklinieku audu biopsiju. Pēc spermas nodošanas tā tiek attīrīta un uzglabāta šķidrā slāpekļa vidē. Glabāšanas laiks ir praktiski neierobežots. Pēc pacienta pieprasījuma to var atsaldēt un izmantot medicīniskajai apaugļošanai. Apaugļošanas veids ir atkarīgs no spermas kvalitātes.

Pirms spermas nodošanas ir jāveic infekciju diagnostika. Laiks, kas nepieciešams vīrietim, lai nodotu savu ģenētisko materiālu glabāšanā – viena diena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!