
Lai gan gadā ir 365 dienas, un teorētiski katru dienu cilvēki varētu ieņemt bērnu, dzīvē tā nenotiek. Cilvēka auglības veselība – reproduktīvā sistēma, hormonālā sistēma, imunoloģiskā sistēma – ir veidota kā ļoti sarežģīts mehānisms, un vesela pēcnācēja radīšanai nepieciešama daudzu niansētu nosacījumu mijiedarbība.
Neskaidra iemesla neauglība – tā ir diagnoze, ko nosaka gadījumos, kad pārim dabiskā ceļā bērnu nav izdevies ieņemt un izmeklēšanas rezultātā nav izdevies noskaidrot iespējamos neauglības iemeslus. Vēl nesen diagnoze "neskaidra iemesla neauglība" skanēja kā spriedums, ar kuru vairumam pāru nācās vienkārši samierināties. Mūsdienās situācija ir mainījusies, un patstāvīga reproduktoloģijas nozares attīstība atklāj arvien jaunus agrākos noslēpumus. Par tiem stāsta "Auglības klīnikas Mama Rīga" reproduktoloģe, ginekoloģe Viktorija Zaļetova.
Teorētiski cilvēki ieņemt bērnus var katru dienu, tomēr dzīvē tā nenotiek. Tas ir saistīts ar to, ka cilvēka auglības veselība – kurā ietilpst reproduktīvā sistēma, hormonālā sistēma, imunoloģiskā sistēma - ir ļoti sarežģīts mehānisms, un bērna veiksmīgai ieņemšanai ir nepieciešama daudzu smalku faktoru mijiedarbība.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, aptuveni 15 procentiem pāru (60–80 miljonu pāru) pasaulē ir neauglīgi. Turklāt līdz 10 procentiem pāru ir spējīgi ieņemt bērnu dabiskā veidā, bet viņiem piedzimst miruši bērni. 10–25 procentiem pāru neizdodas ieņemt otro vai nākamos bērnus.
Lai gan neauglīgo pāru skaits nepalielinās, arvien vairāk cilvēku vēršas pēc palīdzības pie ārstiem sakarā ar neauglības ārstēšanu. Vairāk nekā 70 procentu neauglīgu pāru pēc palīdzības ir vērsušies pie ārstiem, un aptuveni puse ir saņēmuši vienu ārstēšanās kursu. Ārstu palīdzība var ietvert vispārēju ārsta konsultāciju, ginekologa vai androloga konsultāciju, medikamentozu ārstēšanu, operāciju vai nepieciešamības gadījumā medicīniskās apaugļošanas IVF procedūru.