Foto: Shutterstock
Beznosacījuma mīlestībai pret bērnu piemīt galvenā nozīme, lai veidotos pārliecība par sevi pieaugušā vecumā. Kad bērna eksistencei bērnībā ir liela vērtība, kad tuvākie cilvēki ir uzmanīgi un gatavi atbalstīt, bērnam ir vieglāk izaugt par cilvēku, kurš nebūs atkarīgs no citiem un būs laimīgs – aktīvs savā dzīvē, atklāts, mērķtiecīgs un brīvs.

Un otrādi – ja mīlestība balstās uz nosacījumiem – mīlestība apmaiņā pret noteiktām rakstura īpašībām vai panākumiem – var veidoties nepareizs mīlestības iegūšanas modelis. Piedāvājam iepazīties ar psiholoģijas doktora Andrea Polarda, grāmatas "Vienotā teorija par laimi: Rietumu-Austrumu pieeja dzīves mīlestībai", par ko vēsta portāls "Psychology Today".

Kas ir beznosacījuma mīlestība?

Tas nenozīmē, ka tu nekad neko bērnam neatteiksi un visu viņam atļausi. Tas nenozīmē, ka bērns var pavadīt ar planšeti vai pie televizora tik ilgu laiku, cik vien viņš vēlas. Miljoniem vecāku ignorē šo faktu, ka viņu bērni bezgalīgi sēž sociālajos tīklos vai pie datorspēlītēm, bet pētījumi parāda, – ja bērns vairāk nekā divas stundas dienā pavada pie ekrānierīcēm, viņš var sākt demonstrēt depresijas izpausmes, trauksmi un vientulību. Laimei ir nepieciešams laiks - laiks kustēties, komunicēt, attīstīt kādas prasmes, fokusēties uz mērķiem, izdarīt kļūdas, baudīt vientulību un savas domas, gulēt. Ja bērns visu laiku atrodas pie datora vai televizora, tam visam viņam nepietiek laika. Visam jābūt ar mēru!

Beznosacījuma mīlestība ir tad, kad jums mājās nav nekādu nosacījumu. Mīlestība ir sirdī. Palūgt palīdzēt mājas darbos vai kaut ko neatļaut, bet to darīt draudzīgi un pieņemamā manierē. Audzināšanai vienmēr ir nosacījumi, bet dažreiz tā var būt pat sodīšana. Bet beznosacījuma mīlestība nozīmē, ka tu savu bērnu mīli, lai kas arī nebūtu, pat tad, kad viņš tevi izved no pacietības, pretojas, žēlojas, čīkst, slinko vai kaut ko pieprasa. Mīlēt bez nosacījumiem nozīmē pieņemt sava bērna raksturu un vecuma attīstību, veltīt viņam savu uzmanību un saprast viņu.

  • Bērnam vecāku mīlestība nav jānopelna. Klīniskā psiholoģe, ģimenes psihoterapeite, Latvijas Universitātes docente Baiba Martinsone šajā rakstā aplūko četras pavisam elementāras lietas, kas tavam bērnam liks justies laimīgam!

Pieņem bērna raksturu

Raksturs un katra bērna būtība sevī ietver arī viņa intelektuālo tipu. Amerikāņu psihologs Hovards Gārdners uzskata, ka pastāv dažādi intelekta tipi: muzikālais, loģiski-matemātiskais, lingvistiskais, verbālais, vizuāli telpiskais, emocionālais (starppersonu), ķermeņa – kinētiskais intelekts un garīgais intelekts. Plašāk par katru no šiem intelekta tipiem atradīsi šajā rakstā. Tāpat bērna personību nosaka viņa seksuālā orientācija, talanti, personiskās vēlmes un vājās puses. Bērnu nevar atteikties pieņemt viņa emociju dēļ – cilvēks pēc dabas ir emocionāls, arī viņa domu dēļ nedrīkst bērnu noliegt – cilvēkam ir jābūt zinātkāram un neatkarīgam.

Foto: Shutterstock

Pieņem bērna vecumposma attīstību

Piespiest bērnu uzvesties kā mazam pieaugušajam, viņam var būt galēji mokoši. Vecāku gaidām jābūt samērīgām un adekvātām. Tāpat centies uz bērnu neizdarīt spiedienu, ko piedzīvo pats, piemēram, brīžos, kad steidzies. Tāpat mīli un sargā pats sevi – ja tu nepatiksi sev, būs ļoti grūti pacietīgi pieņemt otru cilvēku.

Velti bērnam uzmanību

Hiperaprūpe ir katastrofas recepte, tomēr bērnam ir jāvelta nedalīta uzmanība. Bērns grib, lai viņu redz, un justies vērtīgs, citādāk viņš jūtas vientuļi. Klausies viņā uzmanīgi. Noliec malā telefonu un pievērs uzmanību bērna sejas izteiksmei, pacenties uzminēt viņa patiesās jūtas, noreaģēt uz viņa vajadzībām. "Dažreiz bērnam pievērst uzmanību nozīmē to, ka pievērs uzmanību tam, ko viņš vēlas vairāk, neatkarīgi no tevis. Dažreiz tas nozīmē – saprast, kas viņam jāiemācās, lai pasaulē dzīvotu laimīgi," norāda psiholoģijas doktors.

  • Vēl par mākslu mīlēt bērnu, lasi te, kur par mātes un tēva mīlestību runā psihoterapijas speciāliste Indra Tretjakova.

Saproti bērnu

"Kaut kad man viens indietis sacīja, ka "mīlēt" nozīmē "zināt" – patiešām, patiesi kādu pazīt. Tas nozīmē, ka tev var nepatikt tas vai šis, bet tev ir jāsaprot savs bērns – katrā ziņā, vairumā laika. Esi pietiekami labs vecāks: vajadzības gadījumā palūdz piedošanu vai izlabo situāciju. Velti laiku tam, lai saprastu savu bērnu. Tas ne vienmēr ir viegli, kā arī tu nepieņemsi visu, ko sapratīsi. Bet ir jāpamēģina," mudina psiholoģijas doktors.

Viens no svarīgākajiem beznosacījuma mīlestības pret bērnu elementiem ir mīlestība pašam pret sevi. Ir jāpieņem sevi, savu dabu, jāvelta laiks sev un jāsaprot sevi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!