Pēcdzemdību periods jaunajām mammām var būt gana liels pārbaudījums – kad pirmā eiforija rimusi, iestājas ikdiena – rūpes par mazuli un arī par sevi. Nereti pēcdzemdību laikā sievietes pat nevēlas ielūkoties spogulī, apzinoties, ka šobrīd, iespējams, tas nerādīs vēlamo rezultātu. Dzemdības ir smags darbs, ko apliecina arī vecmātes, taču dažām mazuļa piedzimšana atstāj vēl nepatīkamākas sekas. Viena to tām ir diastāze, kuru aktīvi cenšas uzvarēt arī dvīņu puiku mamma Kristīne.
Savus brašos dvīņu puikas – Kristenu un Adrianu viņa pasaulē laida šogad. Pāris mēnešus pēc dzemdībām jaunā māmiņa atklāja, ka viņai ir diastāze kulaka lielumā. Kā zem vienas no bildēm, ko publicējusi savā "Instagram" kontā, raksta Kristīne: "Nav jau tā, ka tas man būtu pārsteigums. Brāļi bija pacentušies izbīdīt sev kārtīgu mitekli."
Kristīne savā pieredzē, cīnoties ar diastāzi, dalās savā blogā dzenite.wordpress.com, un par to ir gatava pastāstīt arī "Cālis" lasītājiem, jo ir taču skaidrs – neba viņa ir vienīgā, kurai pēc dzemdībām parādījusies šāda blakus parādība. Kas ir diastāze un kā mācīties sevi pieņemt pēcdzemdību periodā stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas fizioterapeites Jana Parfjonova un Kristīne Asonova.
"Nav jau noslēpums, ka pirms nepilna gada vēl lepojos ar savu augumu un nekautrējos to arī parādīt un izrādīt. Grūtniecības laikā arī visi slavināja, kāds tev smuks puncis. Bet tagad... Kas ir palicis pēc šī skaistā grūtnieces vēdera?
Ne visām grūtniecība norit bez redzamām sekām, arī es neesmu viena no tām laimīgajām. Bet tāpēc nelīdīšu tagad ar galvu smiltīs. Bet pieņemšu to un darīšu visu, lai kaut ko mainītu.
Par savu pēcdzemdību vēderu pasmejos un pabēdājos, bet ne slēpjos. Es taču neslēpju divus brašuļus, ko tas man ir devis. Esi lepna ar saviem bērniem?! Tad esi lepna ar savu ķermeni un saki tam paldies, ka devis veselus, stiprus bērnus!
Tām, kurām vajag īpašu spērienu, lai beigtu kautrēties, te tas būs – parādi sevi un sāc darīt! Vienalga, cik laika tev tas prasīs – mēnešus vai gadus. Esi pati sev motivācija, bildē, veido "update", pieraksti. Mūsdienās tas ir tik vienkārši izdarāms!
Zemāk bildē ir redzams, kādi melnie man mēdz uznākt, un gribas paslēpties ne tik glītā vēdera dēļ. (Ar Dievu, mani lielīgie, īsie topiņi – tā es tajos brīžos domāju). Bet tad manī pamostas tā trakā cīnītāja, kura uztver to citādāk – izaicinājums ar nosaukumu: "Kā es sevi savedīšu kārtībā?! Cik ilgu laiku tas prasīs?".
Un vēl kas pārsteidza, ka ne viena vien man uzrakstīja par to, ka pat no vīra sākumā kautrējusies šī pēcdzemdību vēdera dēļ. Nē, nē un vēlreiz, nē! Nav par ko kautrēties! Sievietēm grūtniecība un pēcdzemdību periods ir smags darbs. Un kautrēties par to, cik daudz ķermenis ir padarījis šajā laikā, nevajag. Vai jūs kautrējaties par labi padarītu darbu savā darbavietā? Noteikti, ka, nē. Tad, kāpēc jūs atņemat sev prieku lepoties par padarīto darbu visa šī, ne tik vieglā, perioda laikā?! Ar to vajag mazliet palepoties un tad ķerties klāt uzlabošanai, meklēt sev labāko risinājumu un atkal būt patiesi lepnai par savu ķermeni.
Īsumā par diastāzi jeb spraugu starp vēdera muskuļiem:
Varat mani apsveikt, jo kopš publicēju bildi ar aprakstu par savu diastāzi kulaka platumā, ir uzlabojumi, šodien tā ir trīs līdz piecu pirkstu platumā. Es gan neesmu neko darījusi 44 dienas pēc dzemdībām, lai tā samazinātos. Tas viss ir paša ķermeņa padarītais darbs. Bet centīšos darīt tik, cik varēšu atļauties.
Diastāze divu pirkstu platumā ir uzskatāma par nelielu. Manā gadījumā tas bija liels "caurums" vēdera muskuļos, kur var iebāzt dūri (nu jau 3-4 pirkstus). Nelielas diastāzes redzamās sekas ir vizuāli nepievilcīgais vēderiņš, bet, jo lielāka sprauga starp vēdera muskuļiem, jo nepatīkamākas sekas tas var izraisīt sievietei.
Kā pati vari konstatēt, vai tev nav diastāze? (Man pašai neizdevās – tagad tik sapratu kāpēc – jo pārāk maz pirkstu izmantoju, lai sataustītu savējo).
1. Apgulies uz zemes ar saliektiem ceļiem.
2. Atbrīvo vēdera muskuļus un cel galvu uz augšu, it kā vēlētos veikt vēderpreses vingrojumu.
3. Pieliec divus pirkstus nabas rajonā un sajūti, vai starp vēdera muskuļiem ir sprauga. Ja neizdodas spraugu sajust ar diviem pirkstiem, pamēģini to sataustīt ar trim vai četriem pirkstiem.
Bet, ja tev ir aizdomas par diastāzi, labāk konsultējies ar ārstu vai fizioterapeitu."
Komentē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas fizioterapeites Jana Parfjonova un Kristīne Asonova:
Diastāze ir priekšējā taisnā vēdera muskuļa labās un kreisās puses patoloģisks attālinājums.
Dabiski muskuļa daļas savieno saistaudi jeb baltā līnija. Pie izteikta muskuļu disbalansa un/ vai hormonālo izmaiņu dēļ, mehāniski palielinoties intraabdominālam spiedienam, baltā līnija kļūst plāna, izstiepjas un izplešas. Pēc Beera klasifikācijas (angļu val. Beer classification) diastāze ir definēta ka 22 mm distance starp muskuļu daļām. Palielināts intraabdominālais spiediens var rasties grūtniecības un ķermeņa masas pieauguma laikā, kā arī nepareizi pildot vēdera muskulatūras vingrojumus. Diastāzi var novērot ne tikai sievietēm pēc dzemdībām, bet arī sportistiem. Sievietēm, kurām ir hipermobilās locītavas (elastīgas saites, bet muskuļi nav pārāk attīstīti, tādēļ locītavu amplitūda pārsniedz normu), diastāzes attīstības risks ir lielāks.
Diastāzi var novērot arī citādāk – atgūstot formu pēc dzemdībām, sievietes pamana, ka vēders kļūst liels, izveļas uz āru, īpaši pēc ēdienreizēm vai dienas beigās. Pieceļoties no horizontāla stāvokļa caur taisno vēdera presi, vēders izskatās uzpūties, skaidro fizioterapeites. Tāpat diastāze bieži kombinējās ar jostas daļas sāpēm. Sieviete var piedzīvot arī izmaiņas kuņģa trakta zarnu darbībā, vai nopietnākos gadījumos var veidoties nabas un/vai baltās līnijas trūce.
Kaut parasti diastāzi nosaka ķirurgs vai fizioterapeits, Parfjonova un Asonova piekrīt Kristīnei un apgalvo, ka diastāzi var noteikt mājas apstākļos, līdzīgi, kā viņa aprakstījusi savā. Svarīgi ir piebilst to, ka ar pirkstiem kārtīgi jāaptausta vieta, kas atrodas aptuveni trīs centimetrus virs nabas. Ja, veicot Kristīnes blogā rakstītās darbības, konstatē, ka brīdī, kad ķermenis ir pacelts no pamatnes, starp muskuļiem ir izveidojusies sprauga, tad steigšus dodies pie ārsta, lai pārliecinātos, vai tev nav diastāze.
Fizioterapeits novērtēs diastāzes pakāpi un noteiks turpmāko ārstēšanas taktiku. Fizioterapeits var piedāvāt dažādas tehnikas, piemērām, dziļās lokālās stabilitātes aktivizēšanu ar speciāliem vingrojumiem, iegurņa pamatnes muskuļu darbības koordinācijas uzlabošanu, elpošanas tehnikas kombinējot ar teipošanas metodi, skaidro fizioterapeites. Terapijas plāns tiek sagatavots individuāli, pēc funkcionālās novērtēšanas. Fizioterapeites neiesaka mājas apstākļos pildīt vingrinājumus, kas atrasti internetā. Tādā veidā pastāv risks visu vērts par ļaunu – diastāzi vēl vairāk palielināt.
Smago funkcionālo vai kosmētisko traucējumu gadījumos vai, kad fizioterapijai nav pozitīvu rezultātu – jāvēršas pie ķirurga, lai apsvērtu domu par ķirurģisko ārstēšanu.
Jautājot, kā var izvairīties no saslimšanas ar diastāzi, fizioterapeites stāsta, ka ir svarīgi zināt sava ķermeņa individuālās īpatnības, piemēram, ja ir palielināta saišu elastība, kas palielina diastāzes veidošanās risku. Ir regulāri jāpārbauda pie speciālista mioskeletālās sistēmas funkcionālais stāvoklis un jāsagatavo ķermenis palielinātai slodzei, īpaši, ja jūs plānojat grūtniecību vai vēlaties atsākt fiziskas aktivitātes trenažieru zālē. Fizioterapeites uzsver, ka katra cilvēka ķermenis ir unikāls, tāpēc ir svarīgi par to rūpēties.
