Kāda ir bērna intelektuālā un emocionālā attīstība vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem
Foto: Shutterstock

Vecāki parasti izjūt patiesu lepnumu, ja viņu bērns agrāk nekā citi bērni iemācās staigāt, runāt, sasiet kurpju auklas u.tml. Vai agrīnāka attīstība patiesi liecina, ka mazais cilvēks būs talantīgāks vai viņam būs augstāks intelekts? Varbūt par nākotni var spriest pēc kādām citām bērna uzvedības iezīmēm? Vai ikdienā, vērojot desmit mēnešu vecu mazuli, var noteikt, cik apķērīgs viņš būs desmit gadu vecumā? Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ģimenēs, kurās ir vairāk nekā viens bērns, zina, ka ikvienam mazulim prasmju apguve noris atšķirīgā tempā, tomēr tām mātēm, kurām ir pirmais bērns, nepieciešams vairāk zināšanu un informācijas par bērna attīstību dažādos vecumposmos.

Vai ir pamats uztraukumam, ja tavs bērns nedara to, ko dara vienaudži viņa vecumā? Kā iegūt izpratni par bērna attīstības īpatnībām, kur smelties zināšanas un meklēt informāciju, ja bērns daudzas darbības apgūst lēnāk un uzvedas savādāk nekā citi bērni? Vai ir pamats uztraukties, celt paniku un kaunēties, ja bērna attīstība norisinās neatbilstoši viņa vecumposmam un nedaudz citādāk?

Ikviena bērna attīstība norisinās atšķirīgi, reizēm ātrāk, reizēm lēnāk, reizēm negaidīti pēkšņi. Tomēr vecumposmu attīstības secība ir negrozāma, tās gaitu nav iespējams paātrināt. Visam savs laiks. Vecākiem būtu jāņem vērā, ka tieši ģimenei ir svarīga loma bērna turpmākajā attīstībā. Tas, ko bērni ikdienā iemācīsies no saviem vecākiem un ģimenes, veidos pamatu visai viņu turpmākajai dzīvei. Tāpēc svarīgi laicīgi izprast vecumposmu atšķirības un zināt, kas ir pats būtiskākais bērna attīstībā katrā no tiem.

Ir dažādas iespējas, uzdevumi, vingrinājumi, kā noteikt bērna attīstību. Tomēr visā visumā ar to palīdzību nevar noteikt nedz to, cik gudrs būs mazulis, nedz to, kādus rezultātus, viņš gūs intelekta testos pēc dažiem mēnešiem un gadiem. Tomēr speciālisti uzsver, ka pēc dažādu testu (intelekta, lasītprasmes, akadēmisko sasniegumu – latviešu valodas/matemātikas – un uzvedības)
rezultātiem var tikai daļēji spriest par bērna nākotni. Bērna lielākais sadarbības partneris ir un būs vecāki/ģimene, kas visbūtiskāk ietekmēs viņa personības attīstību un nākotni.

Valsts izglītības satura centra (VISC) Speciālās izglītības nodaļas speciālisti sagatavojuši īpašu materiālu "Vecākiem par bērnu attīstību" ar mērķi veiksmīgāk pilnveidot vecāku izpratni par bērna vecumposmu tipiskajām un netipiskajām attīstības īpatnībām. Materiāls veidots tā, lai veicinātu speciālo vajadzību atpazīšanu, mazinātu iespējamos riskus bērna turpmākajā attīstībā un nodrošinātu savlaicīgāku palīdzību.

Bērna attīstība septiņu gadu vecumā

Motorā attīstība un koordinācijas spējas:

  • prot labi noturēt līdzsvaru;
  • ir ar labi attīstītu acu-roku koordināciju, kas ļauj pārzīmēt pēc parauga un
  • norakstīt burtus;
  • labprāt piedalās grupu/komandu spēlēs.

Domāšana un uztvere:

  • pazīst lielāko daļu burtu;
  • saprot daudzumus, prot skaitīt vismaz līdz 10;
  • zina nedēļas dienas un gadalaikus;
  • izprot jēdzienus: vakar, šodien, rīt;
  • var nosaukt visus četrus gadalaikus;
  • atšķir labo un kreiso pusi;
  • var atrast kopīgo un atšķirīgo dažādiem priekšmetiem.

Uzmanības koncentrēšanas spējas:

  • spēj koncentrēt uzmanību viena uzdevuma veikšanai vismaz 10–15 minūtes;
  • prot sagaidīt savu kārtu, lai izteiktu savas domas.

Emocionālā un sociālā attīstība:

  • pietiekami patstāvīgs, lai spētu pats apģērbties, aiziet uz tualeti;
  • spēj sekot skolotāja/audzinātāja norādījumiem;
  • lielā mērā spēj kontrolēt savu uzvedību.

    Kāda ir bērna intelektuālā un emocionālā attīstība vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem
    Foto: Shutterstock

Ieteikumi vecākiem

Lai bērns varētu sekmīgi uzsākt skolas gaitas, viņam līdz septiņu gadu vecumam būtu jāsasniedz atbilstošs intelektuālās un emocionālās attīstības līmenis. Pretējā gadījumā skolas gaitu uzsākšana var būt apgrūtināta, un tas var atstāt ietekmi uz bērna mācību sasniegumiem vēlāk. Ja tev ir aizdomas, ka tavs bērns vēl nav pietiekami nobriedis, lai uzsāktu skolas gaitas, ieteicams konsultēties ar speciālistu. Lai izvērtētu, kāda mācību programma ir piemērotākā tavam bērnam,
ja viņam ir kādas speciālas izglītības vajadzības, ir ieteicams vērsties pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā.

Ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu/psihologu un/vai atbalsta personālu izglītības iestādē, gadījumos, kad esi novērojis kādu no šīm pazīmēm, lai pārliecinātos vai bērnu attīstība noris atbilstoši vecumposmam.

Būtu ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērns:

  • bērna valoda neskaidra, kad uztraucas, sacīto grūti saprast;
  • bērnam lielas grūtības sagādā veidot stāstījumu par notikumiem un dienas gaitu;
  • grūtības sagādā ilgstoši noturēt rakstāmrīku;
  • izrāda agresiju, kad jāsakārto mantas;
  • bieži pazaudē mantas;
  • neizprot jēdzienus "šodien, rīt, vakar";
  • jebkura skaņa viegli novērš uzmanību;
  • nevēlas apmeklēt izglītības iestādi, bieži parādās dažādas sāpes, piemēram, vēdersāpes, nogurums, galvassāpes u.c. iemesli.

Tas būtu jāzina

Svarīgi ir negaidīt brīnumus, ka bērnam iepatiksies lasīšana vai rakstīšana, vēlams laicīgi izprast bērnu "nevēlēšanās" iemeslus, lai sniegtu tam atbilstošu palīdzību un veicinātu bērnu attīstību. Gadās, ka bērni neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un valodas problēmas atklājas tikai skolā (sagādā grūtības gan matemātikā, gan lasīšanā un rakstīšanā). Bērni nevēlas vairs apmeklēt skolu, tāpēc bērna agrīna diagnostika un palīdzība ir tik nozīmīga.

Ieteikumi vecākiem

Bieži vien pirmsskolas pedagogi un skolotāji cīnās ar sekām, kuras nepadodas tūlītējai korekcijai, tomēr savlaicīgi sniegtā pedagoģiskā palīdzība var dot pozitīvus rezultātus bērnu matemātikas valodas/rakstītprasmju apguvē, ja tiek veikta padziļināta izpēte, dažādu iemeslu un cēloņu noskaidrošana, pirmsskolas izglītības iestādes un skolas atbalsta komandas speciālistu palīdzība un skolēnu attīstības novērtējums dinamikā.

Pēc iespējas ciešāk sadarbojies ar skolas atbalsta pārstāvjiem (psihologu, logopēdu, speciālo un sociālo pedagogu, skolas administrācijas pārstāvjiem) un izvērtē iespēju apmeklēt valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju, lai saprastu, kāda būtu piemērotākā speciālās izglītības programma, un kādi atbalsta pasākumi būtu piemērotāki, lai bērns varētu sekmīgi mācīties kopā ar citiem bērniem.

Tags

Bērna audzināšana Ģimene Pusaudzis Pusaudžu depresija Valsts izglītības satura centrs Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form