Ģimenēs, kurās ir vairāk nekā viens bērns, zina, ka ikvienam mazulim prasmju apguve noris atšķirīgā tempā, tomēr tām mātēm, kurām ir pirmais bērns, nepieciešams vairāk zināšanu un informācijas par bērna attīstību dažādos vecumposmos.
Vai ir pamats uztraukumam, ja tavs bērns nedara to, ko dara vienaudži viņa vecumā? Kā iegūt izpratni par bērna attīstības īpatnībām, kur smelties zināšanas un meklēt informāciju, ja bērns daudzas darbības apgūst lēnāk un uzvedas savādāk nekā citi bērni? Vai ir pamats uztraukties, celt paniku un kaunēties, ja bērna attīstība norisinās neatbilstoši viņa vecumposmam un nedaudz citādāk?
Ikviena bērna attīstība norisinās atšķirīgi, reizēm ātrāk, reizēm lēnāk, reizēm negaidīti pēkšņi. Tomēr vecumposmu attīstības secība ir negrozāma, tās gaitu nav iespējams paātrināt. Visam savs laiks. Vecākiem būtu jāņem vērā, ka tieši ģimenei ir svarīga loma bērna turpmākajā attīstībā. Tas, ko bērni ikdienā iemācīsies no saviem vecākiem un ģimenes, veidos pamatu visai viņu turpmākajai dzīvei. Tāpēc svarīgi laicīgi izprast vecumposmu atšķirības un zināt, kas ir pats būtiskākais bērna attīstībā katrā no tiem.
Ir dažādas iespējas, uzdevumi, vingrinājumi, kā noteikt bērna attīstību. Tomēr visā visumā ar to palīdzību nevar noteikt nedz to, cik gudrs būs mazulis, nedz to, kādus rezultātus, viņš gūs intelekta testos pēc dažiem mēnešiem un gadiem. Tomēr speciālisti uzsver, ka pēc dažādu testu (intelekta, lasītprasmes, akadēmisko sasniegumu – latviešu valodas/matemātikas – un uzvedības)
rezultātiem var tikai daļēji spriest par bērna nākotni. Bērna lielākais sadarbības partneris ir un būs vecāki/ģimene, kas visbūtiskāk ietekmēs viņa personības attīstību un nākotni.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Speciālās izglītības nodaļas speciālisti sagatavojuši īpašu materiālu "Vecākiem par bērnu attīstību" ar mērķi veiksmīgāk pilnveidot vecāku izpratni par bērna vecumposmu tipiskajām un netipiskajām attīstības īpatnībām. Materiāls veidots tā, lai veicinātu speciālo vajadzību atpazīšanu, mazinātu iespējamos riskus bērna turpmākajā attīstībā un nodrošinātu savlaicīgāku palīdzību.
Bērna attīstība septiņu gadu vecumā
Motorā attīstība un koordinācijas spējas:
- prot labi noturēt līdzsvaru;
- ir ar labi attīstītu acu-roku koordināciju, kas ļauj pārzīmēt pēc parauga un
- norakstīt burtus;
- labprāt piedalās grupu/komandu spēlēs.
Domāšana un uztvere:
- pazīst lielāko daļu burtu;
- saprot daudzumus, prot skaitīt vismaz līdz 10;
- zina nedēļas dienas un gadalaikus;
- izprot jēdzienus: vakar, šodien, rīt;
- var nosaukt visus četrus gadalaikus;
- atšķir labo un kreiso pusi;
- var atrast kopīgo un atšķirīgo dažādiem priekšmetiem.
Uzmanības koncentrēšanas spējas:
- spēj koncentrēt uzmanību viena uzdevuma veikšanai vismaz 10–15 minūtes;
- prot sagaidīt savu kārtu, lai izteiktu savas domas.
Emocionālā un sociālā attīstība:
Ieteikumi vecākiem
Lai bērns varētu sekmīgi uzsākt skolas gaitas, viņam līdz septiņu gadu vecumam būtu jāsasniedz atbilstošs intelektuālās un emocionālās attīstības līmenis. Pretējā gadījumā skolas gaitu uzsākšana var būt apgrūtināta, un tas var atstāt ietekmi uz bērna mācību sasniegumiem vēlāk. Ja tev ir aizdomas, ka tavs bērns vēl nav pietiekami nobriedis, lai uzsāktu skolas gaitas, ieteicams konsultēties ar speciālistu. Lai izvērtētu, kāda mācību programma ir piemērotākā tavam bērnam,
ja viņam ir kādas speciālas izglītības vajadzības, ir ieteicams vērsties pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā.
Ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu/psihologu un/vai atbalsta personālu izglītības iestādē, gadījumos, kad esi novērojis kādu no šīm pazīmēm, lai pārliecinātos vai bērnu attīstība noris atbilstoši vecumposmam.
Būtu ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērns:
- bērna valoda neskaidra, kad uztraucas, sacīto grūti saprast;
- bērnam lielas grūtības sagādā veidot stāstījumu par notikumiem un dienas gaitu;
- grūtības sagādā ilgstoši noturēt rakstāmrīku;
- izrāda agresiju, kad jāsakārto mantas;
- bieži pazaudē mantas;
- neizprot jēdzienus "šodien, rīt, vakar";
- jebkura skaņa viegli novērš uzmanību;
- nevēlas apmeklēt izglītības iestādi, bieži parādās dažādas sāpes, piemēram, vēdersāpes, nogurums, galvassāpes u.c. iemesli.
Tas būtu jāzina
Svarīgi ir negaidīt brīnumus, ka bērnam iepatiksies lasīšana vai rakstīšana, vēlams laicīgi izprast bērnu "nevēlēšanās" iemeslus, lai sniegtu tam atbilstošu palīdzību un veicinātu bērnu attīstību. Gadās, ka bērni neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un valodas problēmas atklājas tikai skolā (sagādā grūtības gan matemātikā, gan lasīšanā un rakstīšanā). Bērni nevēlas vairs apmeklēt skolu, tāpēc bērna agrīna diagnostika un palīdzība ir tik nozīmīga.
Ieteikumi vecākiem
Bieži vien pirmsskolas pedagogi un skolotāji cīnās ar sekām, kuras nepadodas tūlītējai korekcijai, tomēr savlaicīgi sniegtā pedagoģiskā palīdzība var dot pozitīvus rezultātus bērnu matemātikas valodas/rakstītprasmju apguvē, ja tiek veikta padziļināta izpēte, dažādu iemeslu un cēloņu noskaidrošana, pirmsskolas izglītības iestādes un skolas atbalsta komandas speciālistu palīdzība un skolēnu attīstības novērtējums dinamikā.
Pēc iespējas ciešāk sadarbojies ar skolas atbalsta pārstāvjiem (psihologu, logopēdu, speciālo un sociālo pedagogu, skolas administrācijas pārstāvjiem) un izvērtē iespēju apmeklēt valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju, lai saprastu, kāda būtu piemērotākā speciālās izglītības programma, un kādi atbalsta pasākumi būtu piemērotāki, lai bērns varētu sekmīgi mācīties kopā ar citiem bērniem.
Bērna attīstība vecumā no septiņiem līdz 11 gadiem
Motorā attīstība un koordinācijas spējas:
- arvien labāk attīstās motorā koordinācija;
- spēj rakstīt arvien mazākus burtus.
Domāšana un uztvere:
- nostiprinās (kļūst automātiskas) lasīšanas un rakstīšanas iemaņas;
- apgūst matemātikas pamatiemaņas;
- spēj uztvert un saprast loģiskas sakarības, saistībā ar konkrētām situācijām.
Sociālā un emocionālā attīstība:
- sāk arvien labāk apzināties sevi un savas spējas;
- draudzējas ar citiem bērniem;
- labprāt piedalās komandu spēlēs;
- vecākus un skolotājus uzskata par autoritātēm;
- piedalās ģimenes pasākumu plānošanā.
Ieteikumi vecākiem
Ja skolotāji, vecāki vai pats bērns novēro grūtības mācībās, ir ieteicams konsultēties ar skolotājiem vai skolas atbalsta personāla pārstāvjiem (speciālo pedagogu, logopēdu, psihologu, sociālo pedagogu, skolas administrācijas pārstāvjiem). Dažādu mācīšanās traucējumu gadījumā ir īpaši svarīgi savlaicīgi izprast bērna grūtības, lai varētu viņam palīdzēt mācīties, izmantojot viņa stiprās puses.
Būtu ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērnam ir:
- neskaidra runa;
- grūtības veidot attiecības ar vienaudžiem (pārlieku bailīgs, agresīvs);
- grūtības apgūt lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas pamatiemaņas;
- nepatika mācīties;
- grūtības koncentrēties mācību laikā;
- bieži neskaidrs nogurums;
- koordinācijas traucējumi, izteikta neveiklība;
- neskaidras bailes ( no tumsas, palikt viens u.c.);
- bieži sūdzas par veselības traucējumiem (sāpēm, paaugstinātu ķermeņa
- temperatūru, slapināšanu gultā naktī u.c.).
Tas būtu jāzina
Valodas apguves grūtības bieži vien paliek bez ievērības jau pirmsskolas un pat skolas vecumā, jo šīs izpausmes nav savlaicīgi ievērotas un pedagoģiski koriģētas. Svarīgi ir saprast, ka, jo īpaši valodas apguves traucējums nepāriet pats no sevis, tas var ilgstoši saglabāties pat līdz skolas beigšanai un var negatīvi ietekmēt bērna vispārējo attīstību turpmākajās skolas un dzīves gaitās.
Atceries un ņem vērā
Ilgstošas lasītprasmes rakstītprasmes, matemātikas apguves grūtības var bērniem radīt depresiju, somatizāciju (var sākt sāpēt galva, vēders u.c ), tāpēc svarīgi ir "pēc iespējas agrāk" uzsākt pedagoģisko palīdzību, lai nepiedzīvotu neveiksmes turpmākajās skolas gaitās.
Pusaudža attīstība vecumā no 12 līdz 16 gadiem
Pusaudžu emocionālā labklājība ļoti lielā mērā ir atkarīga no viņu attiecībām ar vecākiem. Ja tās ir labas un emocionāli atbalstošas, tad pusaudžiem ir tendence gūt labākas sekmes skolā, aktīvi iesaistīties ārpusskolas aktivitātēs un izvairīties no negatīvām ietekmēm. Savukārt tie pusaudži, kuriem nav izveidojušās labas attiecības ar vecākiem, cieš no pazemināta pašvērtējuma, kā arī bieži iesaistās riskantā uzvedībā un atkarību izraisošu vielu lietošanā. Papildus vecāku ietekmei uz pusaudžu labklājību, svarīga loma ir arī brāļiem un māsām, skolotājiem un citām pozitīvām autoritātēm.
Domāšana:
- sasniedz briedumu domāšanā, pakāpeniski iemācās analizēt rīcību un tās sekas;
- attīsta kritisku domāšanu un attieksmi.
Emocionālā un sociālā attīstība:
- vienaudži un draugi ir ļoti svarīgi, bet tikpat nozīmīgas ir emocionālas attiecības ar vecākiem;
- veido ciešas draudzības;
- iesaistās domubiedru grupās, tendence pakļauties grupas noteikumiem un vērtībām;
- mācās veidot attiecības ar pretējo dzimumu;
- sāk analizēt savas izjūtas un emocijas, svarīga iespēja pabūt vienam;
- bieži protestē pret vecāku un citu pieaugušo autoritāti;
- grib kļūt neatkarīgāki un patstāvīgāki.
Būtu ieteicams vērsties pie speciālista, ja pusaudzim ir:
- izteiktas grūtības piedalīties grupu darbos, nepatika komunicēt ar citiem klasesbiedriem;
- tendence izvairīties no lasīšanas/rakstīšanas, matemātikas uzdevumu
- veikšanas, ieraujas sevī, sāk kavēt stundas;
- izteiktas uzvedības problēmas - klaiņošana, skolas kavējumi, nenakšņošana mājās;
- atkarību izraisošu vielu lietošana;
- ilgstoši nomākts garastāvoklis, miega traucējumi, izteikumi par pašnāvību;
- strauja sekmju pazemināšanās;
- ilgstoša nevēlēšanās kontaktēties ar vienaudžiem.
Precīza novērošana, izvērtēšana darbībās, mācību procesā, savlaicīga palīdzības sniegšana, sadarbībā ar vecākiem, pedagogiem, speciālistiem ir – "nepieciešamība", lai mazinātu pusaudžu neveiksmes turpmākajās skolas gaitās un nākotnē.
Ieteikumi vecākiem
Ir jānovērtē un jāsaprot "pēc iespējas agrāk" atšķirība vai bērns ir "slinks" vai viņš vienkārši nespēj un viņam "ir par grūtu". Pievērsiet uzmanību tam, kā pusaudzis mācās, kur ir grūtības, kādas tās ir, lai savlaicīgi pamanītu netipiskas vecuma posma attīstības īpatnības vai iespējamos uzvedības/mācīšanos traucējumus un uzsāktu veiksmīgu sadarbību ar speciālistiem.
Atceries
Pusaudžu vecuma attīstības īpatnībām bieži vien papildus parādās arī netipiskas attīstības īpatnības (agresīva, demonstratīva, izaicinoša uzvedība, depresija, domas par pašnāvību, nepietiekami mācību sasniegumi u.c.), kas var pāriet garīgās veselības un citos psiholoģiskos, pedagoģiskos traucējumos. Pusaudžiem savā attīstībā ir svarīgi nepiedzīvot neveiksmes skolas gaitās, tās var atstāt nepatīkamas sekas un izraisīt depresiju un dažādas citas neirozes. Rezultātā var deformēties viņa "es" tēls un pazust jebkāda motivācija tālāk mācīties.
