Par to, kādi ir ārpusdzemdes grūtniecības iemesli, kā pēc ārpusdzemdes grūtniecības sasniegt normālu grūtniecību, stāsta auglības klīnikas "Mama Riga" ginekoloģe, reproduktoliģe Viktorija Zaļetova.
Kāpēc ārpusdzemdes grūtniecība ir bīstama
Pēc grūtniecības iestāšanās olvadā – olvada grūtniecības – auglis ieaug olvada sieniņā. Taču olvadā auglim ir nepietiekami nosacījumi tālākai normālai attīstībai. Olvada sieniņa tiek traumēta. Tas var izsaukt spēcīgu asiņošanu. Var būt arī citi ļoti bīstami sarežģījumi – olvada pārplīšana. Tādi notikumi prasa tūlītēju, neatliekamu ķirurģisku iejaukšanos.
Faktori, kas var izraisīt ārpusdzemdes grūtniecību
Iekaisumi dzimumorgānos (hronisks olvadu un olnīcu iekaisums, infekcijas, īpaši – hlamīdijas, gonoreja un trihomonoze). Iekaisuma procesi olvados noved pie to darbības traucējumiem – olvadu necaurlaidīgums, sašaurināšanās, izmaiņas sieniņās, olvadu bārkstiņu patoloģijas.
Mākslīgie aborti pagātnē, ņemot vērā, ka tie visbiežāk atstāj sekas – dzemdes gļotādas (endometrijs) bojājumus. Bet vesela dzemdes gļotāda ir ļoti svarīga, lai apaugļotā olšūna varētu normāli piestiprināties dzemdē. Tāpat abortiem nereti ir komplikācijas – iekaisuma procesi dzimumorgānos, kas noved pie olvadu caurlaidības traucējumiem, olvadu necaurlaidīguma.
Mazā iegurņa un vēdera dobuma orgānu ķirurģiskas operācijas. Tās noved pie saaugumiem, izjauc normālo orgānu izvietojumu, kam sekas ir problemātisks olvadu caurlaidīgums.
Ģenitālā endometrioze izmaina vielmaiņas balansu dzimumorgānu apvidū, kas noved pie saaugumiem ap olvadiem.
Stāvoklis pēc olvadu plastiskajām operācijām. Rētas pēc operācijas noved pie olvadu funkcijas traucējumiem, olvadu bārkstiņu atrofijas, kā arī olvadu sašaurināšanās. Tas viss traucē apaugļotajai olšūnai nokļūt – no olvada, pa olvadu – dzemdes dobumā.
Pie šīm operācijām var pieskaitīt arī iepriekšēju ārpusdzemdes grūtniecību, kad apaugļotā olšūna no olvada ir izņemta, un pašu olvadu ir izdevies saglabāt. Diemžēl operatīvā iejaukšanās var atstāt negatīvas sekas uz turpmāko olvada funkcionēšanu un caurlaidīgumu, norāda ārste.
Kā uzsver ginekoloģe Gunta Frīdenberga, lai samazinātu risku nākamajai grūtniecībai beigties līdzīgi, būtu vēlams censties noskaidrot iespējamos iemeslus. Olvadu caurlaidību var izmainīt iepriekšējs iekaisuma process iekšējos dzimumorgānos. Tāpēc būtu vēlams izslēgt iespējamas nediagnosticētas infekcijas, piemēram hlamīdiju klātbūtni. Vēl iespējams pārliecināties par olvada caurlaidību, veicot rentgena izmeklēšanu ar kontrastvielas palīdzību. Ja operācijas laikā ārsti redzēja izmainītu otru olvadu vai arī saaugumus tā tuvumā, pirms nākamās grūtniecības plānošanas būtu vēlama laparoskopiska operācija, lai atdalītu saaugumus un pārliecinātos par olvada caurlaidību.
Par vienu no optimālākajām un drošākajām bērna ieņemšanas metodēm sievietēm, kas pārdzīvojušas operāciju ārpusdzemdes grūtniecības dēļ, var uzskatīt mākslīgās apaugļošanas jeb medicīniskās apaugļošanas IVF procedūru. Procedūras piemērošana ir individuāla, tā uzsver Zaļetova.
Izmantojot IVF procedūru, olvadu funkcijai, olvadu kvalitātei, olvadu caurlaidīgumam nav nozīmes. Jo tajā periodā, kad apaugļotajai olšūnai būtu "jāceļo" pa olvadu dzemdes virzienā, tā attīstās embrioloģijas laboratorijā īpašā vidē (medicīniskie preparāti), kas līdzinās normālai videi veselas sievietes olvados un dzemdē. Pēc 3-5 dienu attīstības laboratorijā, "paaugusies" apaugļotā olšūna – blastocistas stadijā – jau spēj piestiprināties dzemdē. Ar katetra palīdzību ārsts vienu vai divus embrijus pārnes no laboratorijas dzemdē, neaiztiekot olvadus. Tāpēc ārpusdzemdes grūtniecības risks IVF programmā ir minimāls.
