Kādos gadījumos bērnam ieteicams veikt psiholoģisko izpēti?
Foto: Shutterstock

Ilgstošu pētījumu rezultātā radītas vairākas psiholoģiskās izpētes metodes, kas paredzētas dažādu bērna grūtību un resursu noteikšanai. Kādos gadījumos ir nepieciešams bērnu aizvest pie speciālista, portālam Cālis.lv skaidro klīniskā psiholoģe Svetlana Zaslavska.

Ar psiholoģiskās izpētes metožu palīdzību var labāk saprast bērnus, apjaust viņu grūtību iemeslus, kas, savukārt, var palīdzēt objektīvāk palūkoties uz situāciju un efektīvāk risināt grūtības, jo svarīgi ir saprast, kas var uzlabot bērna dzīves kvalitāti.

Bērns pie klīniskā psihologa uz psiholoģisko izpēti visbiežāk nonāk ar neirologa vai psihiatra nosūtījumu. Dažkārt pirmās bažas paradās bērna skolotājam, jo, neraugoties uz visām pūlēm, neizdodas novērst mācību grūtības vai problēmas ar uzvedību. Krietni retāk vecāki bērnu pie speciālista atved pēc savas iniciatīvas, lai noskaidrotu savu bažu iemeslus.

Klīniskā psiholoģe uzskata, ka psiholoģiskā izpēte nav obligāta vai nepieciešama visiem bērniem. Tomēr speciālista palīdzība ieteicama, ja bērna intelektuālā attīstība būtiski aizkavējas, neraugoties uz atbilstošu aprūpi un apmācību, paradās grūtības skolā – bērns netiek līdz programmai, bet sniegtā palīdzība nedod rezultātus. Citkārt bērns ir pārāk aktīvs un ir grūtības koncertēt uzmanību, uzvedība kļūst izaicinoša, agresīva, parādās izteiktas problēmas saskarsmē ar vecākiem, skolotājiem vai vienaudžiem. Dažreiz bērns ir ļoti emocionāls, jūtīgs vai depresīvs, trauksmains, un tas būtiski apgrūtina viņa dzīvi. Gadās, ka bērna uzvedība ir dīvaina vai nesaprotama, ir vērojamas domāšanas vai uzvedības īpatnības.

Katram bērnam ir dabas dots intelektuālo spēju potenciāls, ko ar vides palīdzību mēs varam uzlabot vai pasliktināt, nepietiekami stimulējot bērnu. Slikta ir arī pārstimulēšana un bērna novešana līdz pārgurumam, depresijai vai somatiskām reizēm. Svetlana Zaslavska

Tie ir biežākie iemesli, kādēļ bērni nonāk uz psiholoģisko izpēti. Tomēr arī daudzus citus aspektus (enurēze vai enkoprēze, grūtības sadzīvot ar kādu hronisko slimību utt.) ir vērts pārrunāt un izpētīt, lai mēģinātu palīdzēt bērnam un viņa vecākiem uzlabot dzīves kvalitāti.

"Katram bērnam ir dabas dots intelektuālo spēju potenciāls, ko ar vides palīdzību mēs varam uzlabot vai pasliktināt, nepietiekami stimulējot bērnu. Slikta ir arī pārstimulēšana un bērna novešana līdz pārgurumam, depresijai vai somatiskām reizēm (nepamatotām galvas un vēdera sāpēm), kā arī pamešana novārtā, neattīstot dabas doto potenciālu. Svarīgi, lai vecāki mēģina pēc iespējas objektīvāk skatīties uz savu bērnu un grib viņu atbalstīt," uzsver psiholoģe Zaslavska.

Profesionālās metodes palīdz noteikt bērna intelektuālo spēju attīstības līmeni, atmiņas, domāšanas, uzmanības un uztveres īpatnības, bērna emocionālo labsajūtu un bērna personības īpatnības. Ar šo metožu palīdzību ir svarīgi noteikt bērna grūtības un resursus, kas var palīdzēt uzlabot situāciju.

Kā notiek bērna psiholoģiskā izpēte?

Lai psiholoģiskā izpēte būtu iespējami veiksmīgāka, ir ļoti svarīgs labs kontakts ar bērnu vai pusaudzi. Ne mazāk svarīgs ir kontakts ar vecākiem, kā arī motivācija un vēlme runāt un meklēt grūtību risinājumus. Ir gan arī citi faktori, kas var būtiski ietekmēt izpētes gaitu, piemēram, bērna veselības stāvoklis un noskaņojums – vai bērns ir izgulējis, paēdis, nav pārguris, nav pārāk uzbudināts, steidzoties uz izpēti vai gaidot kādu viņam svarīgu pasākumu vai apbalvojumu.

Lai saņemtu objektīvākus rezultātus, vēlams iespējami samazināt ietekmējošos faktorus.

Psiholoģiskā izpēte parasti notiek viens pret vienu – psihologs un bērns. Šai laikā viņi daudz runā, pilda dažādus bērna vecumam piemērotus uzdevumus, zīmē, aizpilda anketas, mazākiem pacientiem ir sagatavots viņiem atbilstošāks darba materiāls: klucīši, sagriezti attēli, dažādas bildītes utt.

Saruna ar vecākiem parasti notiek pirms izpētes – tajā pašā dienā vai iepriekš norunātā atsevišķā konsultācijā. Sarunā ar vecākiem ir svarīgi noskaidrot izpētes mērķi, saprast kad, kur un cik ilgi bērnam ir grūtības, kā arī mēģināt sajaust bērna resursus – kas ir tas, par ko vecāki var paslavēt savu atvasi.

Citkārt bērns ir pārāk aktīvs un ir grūtības koncertēt uzmanību, uzvedība kļūst izaicinoša, agresīva, parādās izteiktas problēmas saskarsmē ar vecākiem, skolotājiem vai vienaudžiem. Dažreiz bērns ir ļoti emocionāls, jūtīgs vai depresīvs, trauksmains, un tas būtiski apgrūtina viņa dzīvi. Svetlana Zaslavska

Izpētes ilgums ir atkarīgs gan no izpētes mērķa, gan no bērna emocionālā stāvokļa un spējas noturēt uzmanību. Dažreiz pietiek ar stundu vai pusotru, bet citkārt ir nepieciešamas vairākas konsultācijas.

Izpētes laikā vienmēr tiek izmantotas vairākas metodes, lai aplūkotu situāciju no vairākām pusēm. Testu izmantošana un rezultātu interpretācija prasa īpašas zināšanas un pieredzi. Katra atzinuma rakstīšana aizņem 6-8 stundas, kas ir nepieciešamas, lai "saliktu" kopā visu saņemto informāciju, izanalizētu un strukturētu. Tādēļ sagatavotu atzinumu un rekomendācijas var saņemt tikai aptuveni pēc nedēļas.

Atkarībā no testēšanas rezultātiem, kļūst skaidrs, kādu spēju attīstīšanai jāpievērš lielāka uzmanība, vai kādu speciālistu palīdzība vai novērtējums šajā situācijā būtu efektīvāks. Šī informācija parasti ir atzinuma nobeiguma daļā, kur psihologs sniedz ieteikumus, kas varētu palīdzēt bērnam uzlabot esošu situāciju un kā efektīvāk izmantot esošos resursus. Ja bērna spējas ir būtiski pazeminātas, var apsvērt iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu vai domāt par citu apmācības programmu.

Pārsvarā psiholoģiskā izpēte ir vienreizējs pasākums, kam seko liels patstāvīgs darbs vai sadarbība ar speciālistiem. Atkārtota testēšana ne vienmēr ir nepieciešama, tomēr ir arī gadījumi, kad izpēti veic reizi gadā, lai redzētu dinamiku – izmaiņas – un savlaicīgi reaģētu un ieteiktu nepieciešamās korekcijas.

Raksts tapis sadarbībā ar veselības centru "Vivendi".

Source

Cālis.lv

Tags

Psihoemocionālā veselība Psiholoģe Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieka veselība Bērndārznieks Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form