Kāpēc bērni uzdod tik daudz jautājumu un cik svarīgas ir vecāku atbildes
Foto: Shutterstock

Bērnu attīstības sasniegumus mērām dažādos lielos notikumos – rāpošanā, staigāšanā, runāšanā utt. Tāpat ir ar brīžiem neskaitāmo jautājumu gūzmu no mazā kāpēcīša puses – tā ir visai normāla bērna attīstības iezīme, kuru lielākā vai mazākā mērā piedzīvo visi. Bet kāpēc bērni trīs, četru, piecu gadu vecumā mēdz uzdot tik daudz jautājumu, ka vecāks pat nepaspēj atbildēt uz vienu, kad seko jau nākamais?

Izrādās, bērndārznieki vecumā no trīs līdz pieciem gadiem ik stundu uzdod vidēji 76 jautājumus, izpētījuši Kalifornijas universitātes (ASV) Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes pētnieki. Tik lielais jautājumu skaits skaidrojams ar to, ka bērni mācās, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi. Bērnu zinātkāre motivē uzdot jautājumus, jo viņi tādā veidā mācās ne tikai iegūt atbildes, bet arī mācīties atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas.

Mūsdienās lielu lomu informācijas apstrādes prasmēs, kuras bērns apgūst no mazotnes, spēlē tas, cik ātri varam tikt, pie atbildēm. Merilendas universitātes cilvēka attīstības pētniece Heilija Gibsa vietnē "The Conversation" plašāk izklāstījusi par to, kā bērni uzdod jautājumus un kāda jēga aiz tiem slēpjas, balstoties uz saņemtajām atbildēm. Lūk, ko savā pētījumā atklājusi Gibsa.

Labs vai slikts jautājums – atkarīgs no meklētās informācijas

Sasniedzot piecu gadu vecumu, viņam jau veidojas izpratne par to, kas jautājumu padara par labu vai sliktu. "Labs jautājums ir centrēts uz to, kādu informāciju vēlies iegūt. Ja ir daudz kas, ko nezini, vislabākais vispirms ir jautāt plaša tipa jautājumu, uz kuru atbildot, tiks izslēgtas daudzas iespējamās atbildes uzreiz," skaidro Gibsa. Līdzīgi, kā jautājumu un atbilžu spēlēs, kad jāuzmin kāda konkrēta lieta, dzīvnieks vai parādība – vispirms sāksi ar jautājumu "Vai tā ir dzīva/nedzīva būtne?" u. tml., bet pēc tam pāriesi uz šaurāka tipa jautājumiem.

Neskatoties uz to, ka varam pēc pieredzes paredzēt, kāda būs atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu, lielākoties bērniem ir grūtības sastādīt labus jautājumus, kas atbildētu uz to, ko bērns patiesi vēlas noskaidrot. Tāpēc arī bērni ir tendēti uzdot daudz jautājumu, lai atrastu to vienu īsto, kas motivētu pareizo atbildi un apmierinātu viņu zinātkāri. Gibsa savā pētnieciskajā pieredzē atklājusi, ka bērni dod priekšroku mācīties no cilvēkiem, kas atbildes uz viņu jautājumiem pamatoja ar pierādījumiem, bet tiem, kas savu atbildi nepaskaidroja sīkāk, uzticējās mazāk vai it nemaz.

Kad bērnā uzdarbojas iekšējais kāpēcītis, kas uzdod vienu jautājumu pēc otra, jāatceras, ka bērns negrib bojāt mammai vai tētim nervus, bet gan iemācīties saprast pasauli. Turpinājumā atradīsi rakstu apkopojumu no plašā portāla "Cālis" arhīva, kur atbildēts uz to, kāpēc bērnu 101 jautājums ir svarīgs, kā arī psihologa skaidrojumus par to, kāpēc bērni uzdod jautājumus.

Comment Form