Foto: Shutterstock
Agrāk bērnu sūdzēšanās par garlaicību bija ierasta lieta. Mūsdienās, kad teju ik sekundi viņi var sevi nodarbināt internetā ar kādu spēli, podkāstu, vebināru, video vai elektronisko grāmatu (vai, varbūt grūti noticēt, – parastu grāmatu), iespēju garlaikoties ir krietni mazāk. Un ja nu garlaicība vispār paliks pagātnē? Tad vismaz nebūs jādzird īdēšana: "Man ir g-a-a-a-a-rlaicīgi!". Bet vai tas patiesi ir labi?

Terēza Beltone, Austrumanglijas Universitātes Izglītības un Mūžizglītības skolas vieslektore, kas pēta garlaicību, norāda, ka cilvēks nekļūst brīvajā laikā dumjāks, tieši otrādi – smadzenes sāk strādāt labāk. To viņa pamato pētījumos, kuri liecina – bezdarbība attīsta radošās prasmes un nestandarta domāšanu, raksta portāls "Fatherly". "Nevajag baidīties no garlaicības, skaties uz to kā iespēju," uzsver speciāliste. Tādēļ arī nevajag par visām varītēm censties bērnu nodarbināt.

Nav, ko darīt... kā vien sevi iepazīt

Ja vēlies, lai bērnam būtu savas domas un idejas, tad ļauj viņam pagarlaikoties. Izpētīts: kad bērni nav aizņemti, viņi izrāda iniciatīvu, patstāvību un mazāk ir atkarīgi no pieaugušajiem, kuri viņiem izdomā nodarbes.

Tomēr sākotnēji, protams, viņi var protestēt un kaprīzēties, īpaši, ja nav ierasti pavadīt laiku ar sevi.

Speciāliste uzsver, ka garlaicība palīdz attīstīt zinātkāri, uzstājību, pārliecību un ieinteresētību, prasmi spēlēties. Un šīs īpašības sabiedrībā tiek novērtētas, tās palīdz augt par gudriem un, tieši otrādi – negarlaicīgiem cilvēkiem.

Būtu pat labi, ja, plānojot nedēļu, būtu arī laiks, kur nav nekā ieplānota.

Beltone iesaka vecākiem tikt vaļā no sajūtas, ka viņiem visu laiku bērns ar kaut ko jānodarbina. Kaut gan – ir vērts saprast, kāpēc tas rada diskomfortu. Atceries – garlaikošanās ir iespēja. Smadzenes, kas visu laiku nav aizņemtas ar planšetes pētīšanu, puzles likšanu vai ar ko citu, vairāk ir gatavas iepazīt jauno, eksperimentēt un nodarboties ar ko neierastu.

Tiesa, pavisam brīvībā mēs tevi nelaižam. Jo bērns var nodarbināt sevi tikai kādu laiku. Galu galā vajadzēs viņu pavirzīt, lai viņš varētu atrast ko interesējošu, ja būs "pazaudējies visas pasaules iespējās". Vari viņam nedaudz pateikt ko priekšā, pamest ideju. Pajautā viņam – ko viņš varētu iesākt ar pāri palikušo kartona rullīti no tualetes papīra? Ja paveiksies, ideju būs lērums.
Mazākam bērnam varbūt būs jāpalīdz vairāk, jo viņam vēl nav tik daudz pieredzes.

Vērtīgi, ja bērniem ir iespēja atraisīt radošas prasmes.

Garlaikošanās vajadzīga arī vecākiem

Tas pats attiecas uz vecākiem! Apziņai vajag ļaut "paelpot". Tad nāks vairāk ideju, nestandarta risinājumu problēmām. "Jādod laiks, lai padomātu par pagātni, tagadni un nākotni," atzīmē Beltone.
Un vispār – vai jums labākās idejas nerodas dušā?

Kā labāk garlaikoties

Pirms neko nedarīt, kaut ko vajag izdarīt. Lūk, daži soļi, kas var noderēt, lai palīdzētu bērniem pašiem sevi nodarbināt:

  • Paguli uz zemes, skatoties mākoņos. Šī klasiskā aina neprasa paskaidrojumus. Ja nezini, ko tas nozīmē, tev bijusi ārkārtīgi strukturēta bērnība. Kad vienkārši guli un domā, veidojas jauna pašizjūta.
  • Paspēlējies ar savu roku ēnām. Tā ir mierīgā versija par cīņu ar ēnu.
  • Uzrīko iedomu svinības. Iedomājies, ka ierodies ar kādu transportu, ko ēd, kā izturies. Vienkāršas lietas attīsta fantāziju.

Galvenais – kad neko nedari, tu nezaudē laiku. Garlaikojoties var atjaunoties no informācijas gūzmas. Atceries to nākamajā aukstajā vai lietainajā dienā, kad gribas uz istabas grīdas salikt gūzmu rotaļlietu.

  • Varbūt, lai dotu garlaicībai vaļu, var atteikties no viena ekrāna, piemēram, televizora? Lūk, pieredze ar teikšanu "nē" televizoram!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!