Kāpēc bērns mēdz būt skaudīgs un kā viņam palīdzēt
Foto: Shutterstock

Skaudība ir pazīstama ikvienam cilvēkam, bet bērna tiešums šo parādību padara vēl izteiktāku un vētraināku. Kur rodas skaudība un kā rīkoties vecākiem, lai īslaicīgie tās uzsliesmojumi nepārietu kā dzīves norma, kad bērns paaugsies?

Skaust ir slikti. Tā ir tāda tradicionāla pārliecība, kas bieži vien tiek nodota no paaudzes paaudzē, skaudība tiek nosodīta, un vecākus nereti biedē šādas parādības novērošana savā bērnā. Bet skaudība ir jūtas, ko raisa dusmas un nepiepildītas vēlmes. Savukārt jebkuras emocijas, ko piedzīvo cilvēks, nav iespējams iedalīt labajās un sliktajās, tieši tāpat kā ķermeņa orgānus nedrīkst dēvēt par derīgajiem un kaitīgajiem, svarīgajiem un mazāk svarīgiem. Visām jūtām ir biloģisks pamats, un ja reiz tās rodas, tātad tieši tajā brīdī tās ir vajadzīgas, lai nodotu vienu vai citu signālu, portālā "Parents" skaidro speciālisti.

Skaudībai, kā jebkurām citām spēcīgām emocijām, piemīt milzu enerģija, kura var būt graujoša, bet to var arī izmantot pozitīvā nozīmē, dodot spēkus jaunu sasniegumu attīstībai.

Tāpēc ignorēt, rāties un kaunināt bērnu vai mācīt slēpt savas jūtas, nav pārāk produktīva taktika. Ir svarīgi saprast, par ko gan vēsta šādu jūtu izpaušana. Skaudība vienmēr signalizē par vēli saņemt kaut ko vērtīgu, iekārotu, bet ne vienmēr tas ir tiešs skaudības priekšmets (lieta, prasmes vai cita cilvēka popularitāte). Parasti skaudības izpausme vēsta par daudz dziļākām nepiepildītām vajadzībām vai pašu vecāku neapzinātu šīs sajūtas veidošanos.

Par ko vēsta skaudība


Mazam bērnam skaudība ir dabiska, jo viņš pēc savas dabas jau ir egocentrisks, bērns ir pārliecināts, ka visa pasaule riņķo tikai ap viņu. Un ja viņš saskaras ar citādu lietu izkārtojumu, tad bieži to uztver pārāk saasināti. Aizvainojums, niknums, dusmas "gāžas pāri malām" – kurš labāk zīmē vai kurš uz dārziņu biežāk atnes jaunas rotaļlietas. Bet ja šāda uzvedība pirmsskolas vecuma bērnam parādās epizodiski, nevajag uztraukties – mazulis piedzīvo pieaugšanas jaunu etapu. Pakāpeniski sociālā pieredze bērnu mācīs, ka papildus viņa vēlmēm pastāv arī citu cilvēku vēlmes, un tuvojoties pusaudža vecumam, parasti egocentrisms pazūd, un līdz ar to arī skaudības izpausmēm vajadzētu būt vājākām.

Ja pamani, ka skaudība bērnam ir ļoti stipri izteikta, bet līdz ar pieaugšanu tā tikai vēl vairāk pastiprinās un pieaug, nevajag gaidīt, kad tā pāries pati par sevi. Citādi šie it kā dabiskie pārdzīvojumi var pabojāt bērna personību, nostiprinot viņā arī trauksmi, nepārliecību par sevi un neapmierinātību, skopumu un žēlumu pašam pret sevi, brīdina psihologi.

Katrā vecumposmā skaudībai var būt savi simptomi un savs "būtības priekšmets", bet pieaugušo uzdevums ir saprast, par ko skaudība signalizē.

  • Šeit atradīsi instrukciju, kā sevi pasargāt no skauģiem un pašam par tādu nekļūt.

Tags

Bērna audzināšana Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form