Foto: Shutterstock
Bērniem nebūt nav nepieciešams tik daudz uzmanības, kā domā vecāki, taču viņiem ir vajadzīgi vērīgi pieaugušie, kas uzticas bērnu nolūkiem. Šī vadības forma, kas balstīta uz uzticēšanos un empātiju, ir vērsta uz ģimeni, nevis tikai uz bērniem – proti, katrs iegūst to, kas tam nepieciešams un ko viņš vēlas. Vecāku ieguvums: veselīgs bērns un savas kompetences un vērtības apziņa (nevis bezpalīdzība), tā uzskata Jespers Jūls, ģimenes terapeits un pedagogs.

Savukārt brāļu un māsu ieguvums: veselīgs pamats attiecībām mūža garumā. Lūk, ko var panākt drosmīgs trīsgadnieks, kurš tikmēr atkārtojis savu vēstījumu, līdz to kāds atšifrēja!

Atslēgas vārds ir uzticēšanās. Pamēģini uz mirkli iztēloties sevi dzīvojam kopā ar diviem cilvēkiem, kurus mīli, kuriem uzticies un no kuriem ir pilnībā atkarīga tava fiziskā eksistence un garīgā veselība. Un tagad iedomājies, ka šie cilvēki neuzticas taviem labajiem nodomiem un visu laiku negatīvi interpretē tavu izturēšanos. Kā uzsver Jūls, cieša kopdzīve šādās attiecībās lielāko daļu veselīgu pieaugušo tracinātu un/vai pat padarītu vardarbīgus. Bērni ir izturīgāki – viņi tikai zaudē pašcieņu un izjūtu, ka ir bagātinājuši vecāku dzīvi.

Vecajā paradigmā uzticēšanos uztvēra kā atbilstību vecāku gaidām, ka bērni rīkojas saskaņā ar viņu vēlmēm. No bērniem tika gaidīts, ka viņi būs paklausīgi – ja bērni tādi nebija, tad viņiem vairs neuzticējās. Mūsdienās jau esam gudrāki, lai gan vecāku domāšana un rīcība ne vienmēr par to liecina, norāda pedagogs. Vecāki neliek bērniem ar paklausību izpelnīties uzticēšanos, bet gan cenšas dāvāt bērniem beznosacījuma uzticību, kuras pamatā ir šāda ideja: es paļaujos, ka tu darīsi visu iespējamo, lai sadarbotos, un būsi vērtīgs ģimenes loceklis, un, ja tava uzvedība liecinās par pretējo, es tev lūgšu palīdzību un skaidrojumu.

Viens no sarežģītākajiem fenomeniem, ar ko vecākiem reizēm nākas saskarties, ir bērna melošana. Parasti tā rada pamatotu neuzticēšanos. Runa nav par pirmsskolas vecuma bērniem, kas apveltīti ar bagātu fantāziju, bet gan par īstiem, nopietniem meliem. Kā meli var būt sadarbības forma, un kā šāda uzvedība vispār var būt noderīga ģimenei? Bērni vecākiem melo, ja viņiem bijusi pieredze vai arī šķiet, ka vecāki ar patiesību nespēs tikt galā. Nespēja tikt galā – tā ir galvenā problēma.

Ko biežāk saka bērni, kādēļ melo vecākiem

  • Ja pastāstīšu par to mātei, viņa eksplodēs un viņi ar manu patēvu strīdēsies mūžīgi;
  • Es vecākiem par to neko nevaru stāstīt. Tēvs tā saniknosies, ka man jau tagad kļūst bail, turklāt māte mēnešiem ilgi uztrauksies par mani. Man riebjas, ka viņa uztraucas;
  • Mani vecāki ir vecmodīgi – viņi mani vispār nesapratīs;
  • Es mēģināju pastāstīt mātei, ka skolā mani pazemo, taču viņa tikai apraudājās. Man nepatīk, ka viņa raud, tāpēc tagad es vairs nevienam par to nestāstu;
  • Vecāki negrib, lai es spēlējos ar Robertu, tāpēc es viņiem nesaku, ka viņš ir mans labākais draugs.

Iespējams, ka visu šo bērnu vecāki atbildētu: "Varbūt tā ir taisnība, taču tas nav iemesls, lai melotu. Nav labi melot vecākiem – un viss!" Šāda izturēšanās melus no eksistenciālā konteksta pārceļ uz tikumisko, tā radot priekšnosacījumus jauniem meliem. Patiesībā šie bērni nevis mēģina glābt "savu ādu", bet gan cenšas pasargāt ģimeni un par to maksā ar vientulību. Tieši tāpēc – uzticies bērniem pat tad, ja viņi melo, mudina Jūls.

Avots: Jespers Jūls "Būt vadošajiem vilkiem. Mīlestības pilna vadība ģimenē" (izd. Zvaigzne ABC).

Zemāk atradīsi sešus portāla "Cālis" arhīva rakstus par bērnu meliem.

Meliem īsas kājas. Septiņas pazīmes, kas var liecināt – pusaudzis stāsta nepatiesību

Foto: Shutterstock

Meli ir apzināts nepatiess izteikums, kura mērķis parasti ir maldināt sarunas biedru. Kaut jau no bērna kājas zinām, ka svarīgi ir būt atklātam un patiesam jebkurā dzīves situācijā, dažkārt mēs tomēr izlemjam sagrozīt faktus savā labā. Nevienam nepatīk būt apmelotam, tāpēc, lai nenonāktu šādā situācijā, ir svarīgi spēt jau laikus pamanīt pazīmes, ka var liecināt – pusaudzis stāsta nepatiesību.

Lasīt vairāk

Mājās mazs melis: kā mudināt runāt patiesību

Foto: Shutterstock

Bērns melo? Šis ir viens no jautājumiem, kas ļoti satrauc vecākus. Nereti rodas sajūta, ka ar šo problēmu ir grūti vai pat neiespējami cīnīties. Kas jāzina par bērnu melošanu un kā veicināt patiesības teikšanu, skaidro psiholoģe, "Rimi bērniem" emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.

Lasīt vairāk

Meli vai fantāzija: kur rodama robeža starp apzinātu mānīšanos un izdomājumiem

Dažreiz bērna fantazēšana vecākiem var sajaukt pēdas. Kā reaģēt? Un ja nu bērns patiešām apzināti mānās? Tā ir pirmā radošuma izpausme vai centieni izbēgt no soda? Vecākiem jābūt pietiekami modriem un gudriem atpazīt, kur ir meli, kur fantāzija, un attiecīgi arī rīkoties.

Lasīt vairāk

Pieci izplatītākie iemesli, kādēļ vērts vecākiem 'kabināt makaronus uz ausīm'

Nesteidz par jebkuriem meliem sodīt savu bērnu. Katram mazajam melim, tieši tāpat kā jau lielākam krāpniekam, ir savi iemesli, kādēļ viņš saka nepatiesību.

Lasīt vairāk

Kā mēs audzinām meļus: četri iemesli, kāpēc bērns melo

Bērnu melošana visbiežāk liecina nevis par viņa morālām problēmām, bet gan psiholoģisko diskomfortu apkārtējā vidē, kurā valda pieaugušie. Tādēļ vecākiem galvenajam vajadzētu būt nevis jautājumam, kā reaģēt uz mānīšanos, bet gan aizdomāties par bērna melu iemesliem, saprast viņus, bet pēc tam pacensties noskaidrot, kas pamudina bērnu runāt nepatiesību.

Lasīt vairāk

Trīs pamatiemesli, kāpēc tavs bērns melo

"Jā, mammu, es izpildīju mājasdarbus, tikai suns tos sagrauza", "Jā, es nomazgāju traukus", "Tas nebiju es, to izdarīja Roberts". Pazīstami? Kāpēc gan bērns melo un kā pareizi rīkoties līdzīgās situācijās?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!