Neraugoties uz to, cik brangs vai mazāk brangs pasaulē nācis mazulis, pirmajās dzīves dienās viņš var zaudēt svaru. Un tas ir normāli. Bet kāpēc tas notiek un kā sekot līdzi, vai ar bērnu viss ir kārtībā, to informatīvajā materiālā "Zīdīšanas ABC" stāsta vecmāte Antra Kupriša.
Pirmajās trīs četrās dienās bērns ar urināciju, vēdera izeju, elpojot un iztvaikojot caur ādu zaudē daudz vairāk šķidruma nekā uzņem, tāpēc ir sagaidāms svara zudums. Tas var būt līdz 10 procentiem no mazuļa dzimšanas svara, arī tad, ja tu viņu zīdi pietiekami bieži, un to sauc par fizioloģisko svara zudumu.
Bērna svars ievērojami svārstās atkarībā no urinācijas, vēdera izejas, kā arī no ēdināšanas.
Lai pēc iespējas precīzāk to kontrolētu pirmajās dzīvības dienās, nepieciešams noteikt, kad un, kā svērt bērnu. Piemēram, svērt kailu, pirms zīdīšanas, vienā un tai pašā laikā, izmantojot noteiktus svarus. Ja šie noteikumi netiek ņemti vērā, vai arī, ja bērns tiek svērts pārāk bieži, var iegūt pilnīgi nepareizus datus par svara pieaugumu.
Vairumam bērnu, kuru zīdīšana uzsākta tūlīt pēc dzemdībām, ļoti drīz, jau 5. dienā pēc dzimšanas, novēro svara pieaugumu.
Ar pietiekami biežu zīdīšanu, tava bērna svaram vajadzētu pieaugt tā, lai vēlākais divu trīs nedēļu vecumā viņš būtu atguvis savu dzimšanas svaru.
Mazuļa svara pieaugums pirmajos sešos dzīves mēnešos parasti ir 18 – 30 grami dienā.
Piecu sešu mēnešu vecumā bērna dzimšanas svars ir dubultojies un gada vecumā – trīskāršojies.
Lai kontrolētu svara pieaugumu, pēc pirmā dzīves mēneša, bērnu līdz viena gada vecumam nepieciešams svērt vienu reizi mēnesī.
Par to, kas notiek pirmajās stundās un dienās, kad bērniņš ir nācis pasaulē, lasi rakstā šeit, kur skaidrojumu sniedz Rīgas Dzemdību nama speciālisti.
Kas ir kontrolsvēršana
Šo svēršanas veidu lieto, lai noteiktu vienā zīdīšanas reizē izēsto piena daudzumu. To aprēķina, sverot bērnu pirms un pēc ēšanas, un no otrā skaitļa atņemot pirmo. Taču vienas ēdienreizes kontrolsvēršana nevar dot precīzu informāciju par citām zīdīšanas reizēm dienas laikā, jo bērna ēstgriba dažādos laikos var būt dažāda. Bez tam, mērot tikai uzņemto piena daudzumu un neizmantojot zināšanas par kaloriju daudzumu tavā pienā, var rasties kļūdains priekšstats par bērna uztura vērtību. Tas tikai radīs lieku stresu un traucēs tavai pašapziņai.
Ja tomēr nepieciešams zināt, cik daudz piena bērns izēd, tad kontrolsvēršanu vajadzētu veikt uz elektroniskajiem svariem un katrā zīdīšanas reizē visas diennakts laikā. Saskaitot šos rezultātus kopā, iegūsi patiesāku ainu par to, cik daudz piena patērē tavs mazulis.
Šeit atradīsi vēl dažus paņēmienus, lai pārbaudītu, vai tavam mazulim pietiek krūts piena.
Bērna vēdera izeja – svarīga lieta
Jau iepriekš minējām, ka bērna svaru arī ietekmē vēdera izeja. Piedzimstot, bērna zarnu traktā atrodas sterils, darvai līdzīgs, melns, zaļganmelns vai brūns saturs, ko sauc par mekoniju. Bērna pirmā vēdera izeja parasti norāda uz funkcionējošu zarnu traktu.
Sākumā vēdera izeju skaits un apjoms ir atkarīgs no uzņemtā pirmpiena daudzuma, jo tas darbojas kā viegls caurejas līdzeklis un ierosina zarnu, kustības.
Jo vairāk pirmpiena mazulis saņem, jo ātrāk tiek izvadīts mekonijs, un jau otrajā dienā pēc dzemdībām izkārnījumi var būt zaļganbrūnā vai brūni dzeltenā tā dēvētajā "pārejas" krāsā.
Trešajā līdz piektajā dienā, kad nostabilizējas piena veidošanās process un bērns pietiekami bieži un vajadzīgajā daudzumā saņem īsto mātes pienu, izkārnījumu krāsa kļūst dzeltena.
Laikā dzimis bērns, kuram ceturtajā, piektajā dienā vēl izdalās mekonijs, iespējams, saņem nepietiekamu piena daudzumu un zaudē svaru.
Arī tas, ka ceturtajā, piektajā dienā bērna izkārnījumi ir tā dēvētajā "pārejas" krāsā norāda uz trūkumiem zīdīšanā, piemēram, nepareizu zīdīšanas pozīciju, nepietiekamu zīdīšanas ilgumu vai biežumu.
Krūts piens kā pilnvērtīga barība tiek izmantots pilnībā un bērnam var būt reta vēdera izeja. Bet tā var būt novērojama arī pēc katras ēdienreizes. Ja bērns jūtas labi, bažām nav pamata.
Bērna vēdera izejas konsistence ir līdzīga jogurtam. Tā var būt mīksta vai šķidra, līdzīga želejai vai graudaina. Tai ir saldskāba smarža. Vēdera izejas laikā bērns var nemainīt sejas izteiksmi, taču var arī tusnīt, spiest, palikt sarkans, bet tas nenozīmē, ka viņam ir aizcietējumi.
Kamēr bērns tiek tikai un vienīgi zīdīts, viņam nekad nav aizcietējumu.
Par aizcietējumiem un ne tikai zīdaiņa vecuma bērniem, plašāk lasi šeit.
