Kāpēc patiesībā kaitina sievietes, kas nezīda. Un mazāk zināmi nezīdīšanas iemesli
Foto: Shutterstock

Ja sieviete nezīda bērnu, bet baro viņu ar piena maisījumu, mums atklājas tikai redzamā daļa – tas, ka viņa nezīda atvasi. Taču tā neatklāj iemeslus, kas ir aisberga neredzamā daļa. Bet kāpēc ir sievietes, kuras kaitina, ja otra sieviete bērnu baro citādi: "Es zīdu, viņa ne" vai otrādi "Es paēdinu mazo ar piena maisījumu, bet viņa ilgi zīda". Šajā rakstā Ventspils grūtnieču aprūpes centra "Mīļotava" dūla un zīdīšanas konsultante Sanita Bergmane skaidro, kas varētu būt iemesli, kāpēc kaitina, ja cita sieviete nezīda bērnu – ko tas liecina par tevi pašu. Kā arī atklāj dažus iespējamos iemeslus, kāpēc sievietes nezīda bērnu – lai mēs uz šo situāciju paraudzītos dziļāk un iejūtīgāk.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dažādās māmiņu diskusiju grupās bērna barošanas tēma var kļūt par karstu kartupeli – katra zina, kā ir pareizāk to darīt un tik ļoti gribas pamācīt otru, kā ir jārīkojas. Arī sarunās ar radiniekiem un draugiem, pat paziņām, jaunās mammas mēdz sastapties ar jautājumiem par zīdīšanu – vai tu zīdi? Kāpēc ne? Vai otrādi – tev jau liess piens, vajag maisījumu... Bet es... bet man... tev vajadzētu... – un sākas pamācības...

Dūla un zīdīšanas konsultante Sanita Bergmane, pirms pārsteigties ar padomiem un vērtējumiem par to, kāpēc mamma nezīda vai neizvēlas ekskluzīvu zīdīšana (barošanu tikai ar mammas pienu), aicina aizkaitinātai sievietei pajautāt sev pašai: ""Ko es jūtu par to, kā cita sieviete ēdina savu bērnu?" Es aicinu mammas "nekāpt vienai uz otras muguras", lūkoties uz otru augstprātīgi, lai citu vērtētu, vēl jo vairāk nezinot, kas notiek otra dzīvē. Pati nezīdīšana ir tikai aisberga redzamā daļa. Dažkārt sieviete pati var nezināt, kas ir zemūdens pusē."

Lielā netaisnība – man ir grūtāk!

Biežāk sievietes saistībā ar zīdīšanu dzird jautājumus par nezīdīšanu, retāk par to, kāpēc zīdi: "Mūsdienās daudz tiek runāts par to, ka barot bērnu ar krūti ir dabiski un tas ir vienīgais no dabas paredzētais ēdiens. Ir daudz informācijas par ieguvumiem, bērnu zīdot. Bet kādēļ, ja kāda sieviete nezīda, daļai mammu, kuras savu bērnu zīda vai ir barojušas ar krūti, tas kaitina un/vai gribas otru mammu pamācīt vai vērtēt, mēģināt "būt it kā psihologam" un izskaidrot viņai sievietes nezīdīšanas iemeslus, pat ja mamma to pati nav lūgusi. Gribas sākt runāt kaut ko par "nepareizu saikni" vai "attiecību traumām" vai "nepietiekamu cīnīšanos"...

Var būt dažādi iemesli, kādēļ kaitina otras sievietes nezīdīšana. Piemēram, tavs lielais nogurums.
Patiesībā tevi kaitina, ka otra mamma nezīda, jo pati jūties nogurusi. Liekas – es ik pa stundai naktī mostos, lai zīdītu bērnu, bet viņai viss vienkārši – iedod maisījumu, un miers. Te sieviete neredz, ka varbūt arī mammai, kas bērnu baro ar piena maisījumu, naktī ir jāceļas, lai to sagatavotu vai, piemēram, ir grūtības atrast piemērotāko maisījumu, lai bērnam nebūtu alerģiju vai vēdera izejas traucējumu.

Vēl viens iemesls – šķietamā lielā netaisnība. Iespējams, šādai mammai trūkst apliecinājuma, ka tas, ko viņa dara, ir vērtīgs un patiešām nav viegls darbs. Šķiet – tai mammai gan viss ir vienkārši un viegli – lielā netaisnība!" – min dūla.

Bergmane atklāj, ka savulaik arī pati bijusi nejauka pret mammām, kas nezīda. Tagad esot par to kodīga sajūta. "Man arī likās, ka tā ir netaisnība – zīdīšana ir darbs, kāpēc kādam izdevies no pūlēm izvairīties. Es biju un esmu no sievietēm, kam ļoti patika zīdīt. Tieši kā aprakstīts grāmatās, cik forši – no otrā mēneša. Jo sākumā arī nebija viegli. Tālāk bija kā sapņu grāmatā. Līdz dienai, kad to nācās pārtraukt nopietnu veselības sarežģījumu dēļ. Tas bija ļoti traumatiski man pašai un meitiņai. Viņai bija tikai pieci mēneši. Taču kas bija redzams no malas? – tas, ka es baroju ar pudelīti.

Neviens nezināja, cik daudz manā dzīvē tomēr dramatiskā noticis. Kāda varbūt tā arī padomāja par mani – viņai gan viegli," piemēru min dūla.

Tātad – ja kāds aizrāda sievietei, kāpēc viņa nezīda, patiesībā "stāsta" par sevi, nevis par otru sievieti.

Savukārt, ja sieviete zīda vai ir to darījusi un gribi pārmest kādai (vai pamācīt), kura to nedara, viņa varētu atļaut sev izdomāt domu līdz galam – jā, tiešām mani kaitina viņas izvēle. Bet neļauties vilinājumam pakāpties uz otras mammas muguras!

Septiņi iemesli, kādēļ sievietes nezīda

"Bieži vien nevienam līdz galam nav skaidrs, kāpēc sieviete nezīda, pat viņai pašai. Par biežākajiem iemesliem tiek piesaukts liess piens, riebuma sajūta vai noskaņa – tas ir daudz no manis prasīts," novērojusi zīdīšanas konsultante.

Dažkārt mammas, kas nezīda, saka "negribēju būt govs – vēlējos justies kā sieviete". "Agrāk man vajadzēja lielu pieņemšanu, lai šādus vārdus uzklausītu. Jo no tā izriet, ka tās, kas zīda un zīdījušas, ir govis. Šīm sievietēm zīdīšana nesaistās ar sievišķību," skaidro Bergmane.
Viņa secinājusi, ka parasti nav viens iemesls, kādēļ sieviete nezīda. Lūk, daži no iespējamajiem iemesliem un skaidrojumiem.

1. Sievietes pieredze zīdaiņa vecumā

Sievietes, kam šobrīd dzimst bērni, ir no paaudzes, kurā bērns nav īpaši nēsāts, turēts rokās, paijāts, glāstīts un zīdīts. Visbiežāk sieviete zīdīja, maksimums, dažus mēnešus, bet nereti pat ne divus. Bija citāda medicīniskā aprūpe un zīdīšana "nekotējās". Tika darīts viss, lai nezīdītu. Piemēram, ja atnes bērnu ik pa trim stundām, kā var veiksmīgi zīdīt? Kā bēbīšiem mums būtu gribējies saņemt vairāk ķermeniskā kontakta. Ja nav bijusi šī pieredze, ka zīdaiņa vecumā varam būt ciešā ķermeniskā kontaktā, jau kā mammai var būt grūti izturēt ciešu kontaktu. Tā teikt – nav tāda "faila", kas tas ir un ko ar to darīt. Bērnībā mēs arī parasti neredzējām, kā zīda citus bērnus. Pat tagad mammas nereti slēpjas, lai pabarotu bērnu – tualetēs, maliņā. Pat tās, kas baro atvases ar pudeli. Varbūt nav jāslēpjas? – tad nodosim mazajām pieredzi bērniem, kā tas ir, ka zīda – lai viņi to redz.

2. Fiziskās sāpes. Arī saslimšanas, ārstēšanās

Sākumā patiesi zīdīšana var sagādāt lielas sāpes, pat it kā grieztu ar trulu nazi. Tādēļ var pirms bērniņa dzimšanas uzzināt vairāk par zīdīšanu, bet, galvenais, saukt palīgā zīdīšanas konsultantu, kad rodas grūtības, lai zinātu, kā tās pārvarēt. Arī – ja zini, ka būs kādu laiku sāpīgi, šīs zināšanas palīdz sagatavoties.

Protams, zīdīšanu var nākties pārtraukt, ja jālieto medikamenti, kas nav savienojami ar bērna zīdīšanu. Un tas ne vienmēr būs fakts, ko gribēsies citiem skaidrot.

3. Emocionālās sāpes, kas rodas zīdot

Bailes, dusmas, riebums. Sieviete var teikt – man vienkārši riebjas zīdīt. Ir pat tāds jēdziens kā "disforiskais piena izdalīšanās reflekss" – tas nozīmē, ka zīdot sievietei uznāk bailes. Parasti tās ir pirms zīdīšanas un zīdot pāriet. Un atkal – ja sievietei to pastāsta, viss kļūst izskaidrojums. Šāda veida bailes parasti pāriet pēc trīs mēnešiem vai ātrāk.

4. Piedzīvota fiziska vai seksuāla vardarbībā kādā sievietes dzīves posmā

Var pat būt tā, ka sieviete šo pieredzi neatceras, jo darbojas psihes aizsargmehānismi. Sievietei, kas šādu pieredzi guvusi, jebkurš zīdaiņa pieskāriens krūtīm, ķermenim var izraisīt lielu riebumu.

5. Gaidas, ka nezīdīt ir vieglāk nekā zīdīt. Arī – grūtības pieņemt jauno lomu

Sievietes teikušas – nevaru izturēt, ka bērns man ir kā piesiets. Tas sasaucas ar to, ka ir grūti izturēt intensīvas attiecības ar bērnu, ja nav bijusi tik ciešas attiecību pieredzes. Ir normāli, ka sievietes tā var justies – dzīvei šobrīd "it kā norauj jumtu". Tiesa, pāriešana uz maisījuma došanu parasti šo iemeslu neatrisina, tikai dažreiz.

Ļoti bieži jaunie vecāki gaida – kad viss paliks kā kādreiz? Īsti tā, kā bija kādreiz, nebūs nekad. Labākais, ko var darīt – paraudāt par to, kā bija kādreiz un meklēt pozitīvo esošajā pieredzē.

6. Atbalsta trūkums

Situācijā, kad esi viena pati ar savu bērnu un grūtībām zīdīšanā, ja vēl jāpiedzīvo komentāri – "tas ir liess", "ko tu ņemies, mēģinot zīdīt, nekas nesanāks" – ir grūti noturēties pret visu pasauli. Varbūt šos vārdus saka tuvinieks, vīrs vai ārsts. Visiem jau it kā ir labi nodomi – lai bērns un tu beidzot beidz raudāt.

Noturēties pret visu pasauli var varbūt kādu brīdi. Tādējādi ļoti biežs iemesls, kad sieviete grib zīdīt, bet beigās tomēr nedara – trūkst atbalsta.

Dūla atceras personisko pieredzi – kad sākumā bijis grūti ar zīdīšanu, viņas mamma, kas vienmēr bijis liels palīgs, pēc pašas iniciatīvas atnesa piena maisījumu. "Tajā brīdī jutos ļoti aizvainota. Man likās – visa pasaule ir pret mani." Un viņa iedrošina, ka sieviete var sekot savām izjūtām – meklēt vēl atbalstu vai padoties. Var abējādi. Abējādi ir normāli. Lieliski, ja sievietei līdzās ir cilvēks, kas spēj mammu atbalstīt jebkurā viņas lēmumā. Ja sieviete izvēlas nezīdīt bērnu, viņa tādēļ nekļūst par sliktu mammu. "Es parasti pajautāju mammām, kas šaubās, vai viņas ir labas mammas – vai tu mīli savu bērnu? Neviena vēl nav atbildējusi noliedzoši. Ar to ir pietiekami!"

7. Sievietes zemais pašvērtējums, kādi attiecību aspekti ar partneri

Var būt ir bailes par laulību, sievišķību, attiecībām. Zīdīšana var saistīties ar pašapziņu. Piemēram, ja sieviete kopumā nav pārliecināta par sevi un varbūt savu sievišķību, tad viņai var būt šaubas par savu pašapziņu saistībā ar zīdīšanu. Ir daudz dažādu veidu, kā celt savu pašapziņu, kā iesēt sēklu pašapziņas dārzā.

Ne viss dzīvē ir pašu izvēle

"Ne viss, kas notiek dzīvē, ir mūsu pašu izvēle," atgādina dūla, uzsverot, ka nevajag dot nelūgtus padomus, gudri spriežot, kas gan varētu būt iemesls sievietes nezīdīšanai un kā to atrisināt. "Vērtējoša attieksme parasti nedara priecīgāku. Aiz katras vērtējošas frāzes slēpjas stāsts, paša kritizētāja stāsts. Un tajā pietrūkst pieņemšanas pret sievieti, kas nezīda. Muļķīgi ir arī teikt – tev nākamreiz izdosies. Jo tādas nākamās reizes var arī nebūt. Būsim iejūtīgākas," aicina dūla.
Viņa aicina būt iejūtīgām arī pret sevi, arī sevi netiesāt, ja liekas, ka neesi pietiekami laba mamma. "Ja neizdodas pret sevi būt iejūtīgai, iedomājies, kā tu runātu ar pasaulē mīļāko draudzeni vai savu bērnu. Ko teiktu, ko darītu? Visbiežāk izrādās, ka pret viņiem izturamies labāk nekā pret sevi. Atgādini, ka visdārgākais, kas tev pieder, esi tu pati. Ja nepieciešams, pārrunā kodīgās domas ar kādu profesionāli – dūlu, PEP mammu, psihologu. Es katru reizi dziedinos, kad sieviete pieņem informētu lēmumu un viņai izdodas to īstenot – vienalga, zīdīt vai dot maisījumu," atklāj zīdīšanas konsultante.

Tags

Attiecības Psiholoģija Zīdainis Zīdainis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form