Mazulim piedzimstot, viņa gremošanas trakts nav pilnībā nobriedis, tamdēļ žagošanās jaundzimušajam ir normāls fizioloģisks process. Viens no biežākajiem to rašanās iemesliem ir zīšanas laikā sarītais gaiss. Mazulis savos pirmajos dzīves mēnešos vēl tikai mācās pareizi satvert krūti, tāpēc zīšanu uzsāk strauji, kā rezultātā ēdot sarijas gaisu, kas ne vienmēr iziet arī pēc sagaidītas atraudziņas. Vēderu no krūšu kurvja atdala diafragma. Paēdot kuņģis izstiepjas, tiek kairināta diafragma un notiek muskuļu saraušanās, kas savukārt izsauc žagas. Ieelpotais gaiss "atsitas" pret balss saitēm, tādējādi rodoties asai skaņai.
Barošanas laikā mammai jāskatās, cik strauji no krūts tek piens. Varbūt nepieciešams nedaudz noņemt no krūts, pacelt mazuli stāvus un pēc tam atkal turpināt. Ja mazulis tiek barots no pudelītes, tad jāizvēlas pudeles knupītim atbilstoša lieluma caurumiņš, lai tas nav pārāk liels, un piena maisījums netecētu pārāk strauji.
Tāpat žagas var parādīties, ja mazulis ir sabijies, piemēram, no skaļa trokšņa vai spilgtas gaismas. Tādā gadījumā vislabāk var palīdzēt mazuļa nomierināšana. Lai žagas pārietu, pacel bērnu vertikāli un pastaigā pa istabu, glaudot muguriņu. Var piedāvāt pudelīti ar ūdeni, bet visbiežāk zīdainis no tā atsakās. Var mēģināt piedāvāt māneklīti vai nedaudz krūti (šķidruma uzņemšana palīdz atbrīvoties no žagām).
Žagas var izraisīt arī tas, ja mazulim ir vēsi vai rodas ķermeņa temperatūras svārstības - kad no pastaigas ārā, kur auksts gaiss, atgriežas siltās telpās. Šādā gadījumā, lai izvairītos no žagu sākšanās, svarīgi mazuli atģērbt pakāpeniski, ļaujot pierast pie temperatūras maiņas. Ja jaundzimušajam ir vēsi, žagas var remdēt, uzvelkot viņam zeķītes, siltāku apģērbu un varbūt pat cimdus.
Vecākiem nevajadzētu uztraukties, jo žagas jaundzimušais nemaz nejūt un tās nerada viņam ne sāpes, ne diskomfortu. Parasti žagošanās pēc laiciņa pāriet pašas no sevis, vidēji 15 minūšu laikā. Tomēr, ja zīdainis žagojas ilgāk un parādās arī klepus, tad gan vajadzētu konsultēties ar pediatru vai ģimenes ārstu, lai izslēgtu jebkādu organisku vai funkcionālu traucējumu bērna organismā.
