"Ne tik sen pie manis uz konsultāciju atnāca mamma ar savu piecus gadus veco meitu. Mamma sūdzējās par to, ka meitas uzvedība pēdējā laikā esot ļoti mainījusies. Viņa sākusi vairāk izrādīt kaprīzes, uz visiem vecāku lūgumiem reaģē emocionāli, bet ik pa laikam sarīko īstas histērijas. Papildus tam meita esot sākusi pievērst pastiprinātu uzmanību savam apģērbam, apaviem, rotaļlietām, pieprasot no vecākiem regulārus to papildinājumus. Bez tam viņa atsakās iet uz bērnudārzu, ja apģērbā iztrūkst kāda detaļa. Pēc mammas teiktā, meita kļuvusi vienkārši neizturama," stāsta psiholoģe
"Sarunas laikā noskaidrojās, ka bērnudārza grupiņā, kuru apmeklē meitene, visas meitenes ir aizrāvušās ar princešu lietām. Noskatoties virkni mūsdienu animācijas filmu, mazās modes dāmas izlēmušas, ka vislabāk ģērbtā meitene jāuzskata par princesi. Bet, ja meitene divas dienas pēc kārtas staigā vienā un tajā pašā apģērbā, tad par princesi viņa nevar kļūt, lai kā viņa censtos.
Sarunas beigās mamma tāpat arī pastāstīja, ka vēl ne tik sen meitene interesējusies par dzīvniekiem (lūgusi mammai sunīti), paticis braukāties ar velosipēdu, palīdzējusi kopt puķes. Tagad meitenei vairs neinteresējot tās lietas, kas agrāk," stāsta psiholoģe.
Saprast notiekošo nav grūti. Modernās un noslēpumainās varones no multfilmām, glamūrīgais dzīvesveids, ko propagandē lēta satura spilgtie iepakojumi, uzbāzīgi atspoguļojas televīzijas ekrānos, planšetēs un viedtālruņos. Reklāma – gan slēptā, gan atklātā, filmas, raidījumi… Kārtējās kleitas vai rotaļlietas izvēli meitenei piedāvā pazīstami ražotāju zīmoli: palūko, cik burvīga lelle ar violetiem matiem un pazīstama zīmola apdruku uz krūtīm!
Vienā reklāmas klipā tiek piedāvāta ideālā figūra, citā – iespaidīga apjoma mati, trešajā – skropstas neredzētā garumā. Un katra princese precīzi zina, ka viņai ir jāpatērē visi iespējamie resursi, lai tiektos pēc vispārējiem standartiem skaistuma ziņā. Savas iekšējās pasaules attīstīšana, intelekts, neatkārtojamā personība? Kādēļ gan, ja ir ekskluzīvās kleitas ar kurpītēm, kuras var atļauties tikai īstas princeses, un tikai šodien ar milzīgu atlaidi?!
Kā uzsver psiholoģe, reklāma nepaiet garām pat vismazākajiem cilvēkbērniem. Jau no mazām dienām viņi ir pakļauti šai bezvērtīgajai informācijai, kuru paši vēl nespēj kritiski izvērtēt, kā to var pieaugušie, ja vien vēlas.
Situācija sarežģījas, kad 4-6 gadu vecumā bērni ar lielu pietāti sāk izturēties pret savu ārējo izskatu, pievēršot uzmanību uz to, kādu iespaidu viņi radīs saviem vienaudžiem. Un tā rezultātā meiteņu mammas saskaras ar problēmām, kā bērnu apģērbt, vedot uz bērnudārzu: meitenes pašas grib izvēlēties tērpus, neļaujot vecākiem iejaukties šajā procesā, protams, tikai tādā apmērā, cik – laipni ļaujot viņiem samaksāt par nākamo pirkumu. Dažreiz situāciju vēl vairāk sarežģī paši vecāki, izdabājot bērnu kaprīzēm. Tad spēle kļūst jau kā dzīvesveids, attālinoties no realitātes.
Princeses un prinča sindroms – kroni visu mūžu nesaglabāsi!
Lūk, šeit vēl pedagoģes, psiholoģes Veronikas Krasnovas viedoklis:
"Princeses sindroms (un nereti pat arī prinča) – tas ir viens no bērnu attīstības traucējumiem, kas novērots mūsdienu ģimenēs, kad atvasei ir atļauts viss. Turklāt vecāki paši šo procesu veicina un izrāda citiem.
Daudzās turīgās ģimenēs tas jau iegājis modē. Ko gan runāt par bērniem, kuri redz, ka citiem ir ļauts viss, bet es nedrīkstu? Rodas ķēdes reakcija gan bērniem, gan vecākiem: "Bet kāpēc mans ir sliktāks?"
Un te nu mēs redzam ainiņas no dzīves, kad pēc izskata visai stingra māte vai tēvs, gatavi darīt visu iespējamo, lai tikai savam mazajam "troņprincim vai princesei" iegādātos dārgu rotaļlietu, bet vēlāk jau pārejot uz vēl augstāka līmeņa "rotaļlietām", lai tikai atvasei būtu prieks. Turklāt par to visu neko no bērna arī neprasot pretī.
Šāda veida lutināšana ģenerē šantāžu, bezdarbību un slinkumu no bērna puses. Pārliecība par savu unikalitāti šādiem bērniem draud ar lielummānijas parādīšanos, kā arī nespēju kritiski izvērtēt dzīves situācijas, kuras agri vai vēlu noteikti atgadīsies.
Un cietīs visa ģimene. Vecāki vai citi ģimenes locekļi kļūs par "kalpiem", kurus var pazemot (apsaukāt, izdarīt kaut ko viņiem tīšuprāt, vispār neievērot). Kad bērns jau paaugsies, arī viņš pats cietīs: "kronis" viņam traucēs kontaktēties ar cilvēkiem, veidot ģimeniskas attiecības.
Prakse rāda, ka šādām "aizspēlējušām" princesēm neparādās interese zinātnes apgūšanai, viņām nav nekādu centienu kaut ko darīt citu labā, viņām vispār nav nekādas dzirksts dvēselē, lai kaut ko gribētos darīt. Šādus cilvēkus dēvē arī par egoistiem.
Taču saglabāt nosaukumu "princese", mainot tērpus, kļūst arvien grūtāk: vienmēr atradīsies daudz "princesīgāka" meitene – ja ne bērnudārzā, tad bērnu laukumiņā, veikalā… Tā rezultātā atkal rodas paaugstinātas prasības – jaunas histērijas un kaprīzes, lai iegūtu kāroto."
Vai princesēm piedienas mazgāt traukus?
Bērnu psihologs Irina Akoļzina:
"Pārāk liela meiteņu (līdz septiņu gadu vecumam) aizraušanās ar spēlēm, kurās dominē pasaku princeses, var atstāt negatīvu ietekmi bērna tālākā attīstībā. Šādās spēlēs viņām veidojas nepatiesi stereotipi par dzīvi. Pieaugot meitene tieksies pēc visa ideālā, pieprasot no visiem viņas atzīšanu, taču tas sašaurinās meitenes paziņu loku. Nerunājot nemaz par to, ka viņas gājieni dalīsies tajos, ko princese var izdarīt, un tajos, kas nav saskaņā ar viņas "statusu".
Vai tad karalienes kroņa cienīgai meitenei piedien uzkopt māju un mazgāt traukus? Vai ir piedienīgi tik svarīgā un skaistā kleitā skraidīt pakaļ bumbai un spēlēties smilšu kastē?
Meitenes iztēlē veidojas nepareizi priekšstati par reālo dzīvi, tādēļ vecākiem laiku pa laikam nepieciešams meitenes uzmanību pārslēgt arī uz kaut ko citu, kas paplašinās viņas redzesloku, citām lomu spēlēm, kuras vairāk ir dabiskākas pirmsskolas vecuma bērniem."
Princešu lietu plusi
Protams, spēlēšanās princesēs bērnudārzā meitenēm kādreiz arī nomainās uz jaunām rotaļām. Vienlaikus pieļaujams, ka "galējības", kas var rasties šādās princešu spēlēs, var ietekmēt meitenes raksturu. Ir svarīgi, lai vecāki pagūtu notvert mirkli un saprast, kas ar bērnu notiek, un savlaicīgi ieviest korekcijas nevis aizliegt pavisam.
Galvenais pieaugušo uzdevums uzvedības maiņas procesā – bērnam jāizskaidro, ka viņa spējas un iespējas ir daudz plašākas un tās neaprobežojas ar kleitu maiņu. Jo, redz, pat, ja pareizi noorganizē spēlēšanos princesēs, ir iespējams atrast arī vērtīgu audzinošu materiālu:
- Iepazīšanās ar modes pasauli, apģērba stiliem, vārdu krājuma bagātināšana šajā virzienā;
- Runas etiķetes veidošanās (kuram gan, ja ne princesei, jāmāk izteikties skaisti, daiļskanīgi un gramatiski pareizi);
- Labu manieru veidošana gan pie galda, gan kopumā;
- Deju un mūzikas apgūšana;
- Sievišķības ieaudzināšana.
Jebkurai princesei ir ne tikai lieliski jāizskatās, kā "uz žurnāla vāka", bet arī jābūt gudrai, labsirdīgai, jautrai, strādīgai. Šeit var palīdzēt pasakas, piemēram, par Pelnrušķīti, Gulošo skaistuli un citas, kurās princeses atšķiras ar savām labajām īpašībām, izpelnoties citu cilvēku cieņu un mīlestību.
Tāpat ir vērts meitenei piedāvāt alternatīvas spēles un nodarbes. Piemēram, kopā ar bērnudārza audzinātājām periodiski grupiņā var sarīkot meitenēm konkursu: "Labākā māksliniece, pavāre, modele, celtniece (un kāpēc gan ne?), dziedātāja, …". Ir svarīgi sekot līdzi, lai katra no meitenēm savā reizē iegūtu titulu "labākā" kādā no daudzajām nominācijām. Tāpat ir svarīgi nepiemirst par rekvizītiem – nopelnītā kroņa konkursa uzvarētājai.
Noskatoties animācijas filmiņu un izlasot kopā ar bērnu kādu grāmatu, neaizmirsti paust savu atsauksmi par galveno varoni, viņa draugiem, sižetu un notikumiem filmā vai grāmatā. Tavas domas noteikti ietekmēs bērna viedokli par redzēto vai lasīto.
Atceries, ka tieši tev, kā vecākam, ir jāsniedz orientieri, uz kuru pamata bērnam veidosies kritiskā domāšana. Un nevajag šo atbildību uzvelt citiem – bērnudārza audzinātājām vai skolotājām skolā!
