Klasiski vecāku jautājumi, kuri bērnos nosit jebkādu vēlmi kontaktēties ar saviem 'senčiem'
Foto: Shutterstock

Gandrīz ikviens vecāks sapņo kļūt par labu draugu savam bērnam. Un ne tikai tad, kad mazulis patiešām nevar iztikt bez mammas un tēta, bet arī tad, kad bērns sasniedzis pašpietiekamo pusaudža vecumu. Diemžēl daudziem vecākiem nākas atzīties, ka jau ir pazaudējuši kontaktu ar dēlu vai meitu, kad viņi ir 13, 15 vai 16 gadu vecumā, un ļoti bieži iemesls šādam pakāpeniskam atsalumam starp vecākiem un bērniem slēpjas nepareizā komunikācijā.

Lai palīdzētu bērniem un vecākiem veiksmīgāk komunicēt vienam ar otru, portāls "Adme" aplūko izplatītus, bet kaitīgus jautājumus, uz kuriem bieži balstās komunikācija ģimenē. Tāpat šajā rakstā atradīsi rekomendācijas, kā labāk veidot dialogu ar jaunākajiem ģimenes locekļiem, lai attiecības veidotos stiprākas.

Dežūrjautājumi

  • Kā gāja dārziņā/skolā?
  • Ko deva brokastīs/pusdienās?
  • Ko šodien skolā uzdeva?


Šādi jautājumi bērniem seko visas dzīves garumā, tikai nedaudz mainās saistībā ar pieaugšanu. Sākumā šķiet, ka vecāki tos uzdod patiesas intereses vadīti, bet pēc to atkārtošanās vairāku gadu garumā pat vislojālākajam bērnam sāk rasties šaubas, vai šos jautājumus viņam uzdod, rūpējoties par viņiem, vai vienkārši ieraduma pēc.

Padoms: vēlams jautājumu konkretizēt un ielikt kaut kādā rāmī, kurā bērnam to būtu interesanti apspriest. Piemēram, zinot, ka bērna mīļākais priekšmets ir matemātika, var pavaicāt, kas šodien tika mācīts šajā priekšmetā un kā viņš ticis galā ar uzdevumiem.

  • Šajā rakstā iepazīsties ar jautājumiem, ko vērts uzdot bērnam pirms nakts miega, lai viņš no rīta pamostos labā omā.

Kontroljautājumi

  • Mājasdarbus izpildīji?
  • Apavus notīrīji?
  • Saliki mugursomu?


Diemžēl šāda stila jautājumi dažiem bērniem ir teju vienīgā komunikācija dienas laikā ar vecākiem. Daudzi pieaugušie uzskata par savu pienākumu kontrolēt bērna mācību procesu, lai "nenoķertu divniekus" un vispār – būtu ne sliktāks par citiem bērniem. Tomēr šādas tēmas bērnus tikai kaitina, īpaši jau tādus, kuri ir paaugušies, un tādā veidā "atsit vēlēšanos" vispār runāties ar vecākiem.

Padoms: tā vietā, lai kontrolētu un mudinātu bērnu, ieaudzini viņā patstāvību un atbildību. Ja vēl 2. klases skolēnam var atgādināt, lai viņš neaizspēlētos un izpildītu mājasdarbus, tad vecāku klašu skolēniem tas ir absolūti lieki. Lai bērns pāris reižu piedzīvo reālas sekas, saņemot nesekmīgu atzīmi, un izdara šīs nepatīkamās situācijas secinājumus.

Source

Cālis.lv

Tags

Attiecības ģimenē Bērna audzināšana Pusaudzis Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!
Sludinājumi

Comment Form